Pagājušajā sestdienā Rojas kultūras centrā sirsnīgā un svinīgā gaisotnē savu 20. jubileju nosvinēja Rojas invalīdu biedrība. Jau dažas dienas pēc svinībām multifunkcionālajā centrā "Strops" valda ierastā rosība. Notiek kārtējā radošā nodarbība, un rekreācijas speciālistes Kristīnes Rudzītes vadībā šoreiz top lielziedu lilijas. Darbā aizrautīgi iesaistās gan dāmas, gan arī divi kungi. "Rojas invalīdu biedrības sākums gan rodams jau 1992. gadā, kad to dibināja Vilma Grunte, bet tā toreiz bija Talsu biedrība. Savu oficiālo statusu un reģistrācijas apliecību Rojas invalīdu biedrība ieguva 2006. gadā, tāpēc jubileju atzīmējam kopš tās saņemšanas brīža," skaidro biedrības vadītāja Erna Grīnvalde, kura organizāciju vada jau 14 gadus.

Sākums nebija viegls, viņa atzīst. "Es Rojā esmu ienācēja, esmu latgaliete, un sākumā jutos kā svešiniece," viņa atklāj. Tomēr ar ģimenes iedrošinājumu piekritusi uzņemties vadību un soli pa solim apguva nepieciešamās prasmes — gan projektu rakstīšanu, gan sadarbības veidošanu. No nelielas telpas kultūras namā biedrība izaugusi par aktīvu kopienu ar plašu darbības spektru. Ne velti tā 2023. gadā saņēmusi arī pašvaldības atzinību kā aktīvākā novada organizācija. Šobrīd tajā ir 99 biedri. "Gan jauni nāk klāt, gan arī ir cilvēki, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir biedrībā. Viņi paši klātienē aktīvi gan vairs nepiedalās, bet mēs viņus sveicam svētkos un jubilejās," stāsta Erna Grīnvalde. "Mums ir četri kuratori, kuri ar viņiem sazinās. Pirmajā mēneša trešdienā ir kopsapulce, kurā katrs kurators atskaitās, kā šiem cilvēkiem klājas.

Kopš esam Talsu novadā, ir ļoti daudz formalitāšu un birokrātijas. Mums ir daudz pasākumu, katru mēnesi kaut kas notiek, sākot ar radošajām darbnīcām. Kad bija Rojas novads, mums piešķīra vairāk līdzekļu, varējām braukt radošajās apmaiņās, uz sporta spēlēm divreiz gadā, arī mēs uzņēmām sportotājus no citiem novadiem. Tagad vairs to nevaram atļauties.

Jubilejas pasākumam gatavojāmies kādu pusgadu. Ļoti pretimnākošs bija kultūras centrs, kas parūpējās par svētku koncertu. "Gaspažiņas" dejoja, studijas "DuuDoo" dalībnieki dziedāja, paldies arī Jānim Kalniņam, kurš mūs iepriecēja bez honorāra. Jubilejas svinībām mūs ļoti atbalstīja "Banga", arī Talsu novada dome piešķīra naudiņu."

Liela nozīme biedrības attīstībā ir sadarbībai ar vietējām iestādēm un organizācijām. "Mums ir ļoti laba sadarbība ar jauniešu centru, sociālo dienestu, kultūras centru, bibliotēku un muzeju. Arī uzņēmēji mūs atbalsta," atzīst E. Grīnvalde. Kopīgs darbs ļāvis īstenot dažādus projektus, tostarp Eiropas Savienības fondu projektu "Mācies un dzīvo!", kura mērķis bija uzlabot biedru dzīves kvalitāti un izpratni par veselību. "Liels paldies Rojas brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra "Strops" vadītājai Ingai Lēmanei un Kristīnei Rudzītei, kas palīdz projektu tapšanas procesā. Mūsu biedrībai ar šo sadarbību ir kolosāli paveicies."

Radošās nodarbības ir viena no biedrības ikdienas būtiskākajām sastāvdaļām. Kristīne Rudzīte, kura tās vada, uzsver individuālu pieeju.

"Es ieklausos, ko katrs vēlas. Ja kāds grib iemācīties adīt zeķes vai izmēģināt jaunu tehniku, mēs to darām. Nodarbībās top gan adījumi un tamborējumi, gan sapņu ķērāji. Esam apgleznojuši stiklu, veidojuši dekupāžas darbus un gleznas no džinsa auduma," stāsta radošā pedagoģe.

"Kā nākamo nodarbību esam iecerējuši mezglošanu un pēc tam — šaļļu batikošanu. Piedalāmies arī izstādēs — muzejā un bibliotēkā. Astoņus gadus strādāju uz pilnu slodzi "Stropā", bet no kāda 2013. vai 2014. gada jau praktiski šeit darbojos. Sāku strādāt Rudē kā brīvprātīgā. Rudē arī vienu reizi nedēļā pasniedzu radošās nodarbības pieaugušajiem. Pēc profesijas esmu vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģijas skolotāja. Vienu semestri arī Rojas vidusskolā strādāju kā mājturības un tehnoloģijas skolotāja, aizvietojot kolēģi."

Īpaši tiek novērtēts biedru ieguldījums — čaklās rokdarbnieces un aktīvisti ar savu darbu bagātina gan biedrību, gan vietējo kopienu.

"Uz 20 gadu jubileju sarīkojām loteriju no radošajās nodarbībās tapušajiem darbiņiem, un katram tika kāds iepriecinājums," bilst biedrības vadītāja. "Skaidrīte Freimane ir liela zeķu adītāja, sūtījām tās arī uz Ukrainu. Tāpat Dinas Simsones un Brigitas Heinbergas pienesums biedrībai ir liels. Uz nodarbībām jau nenāk tikai biedrības biedri, var nākt jebkurš pieaugušais un seniors, kas grib vienkārši darboties, būt kopā, apritē."

Biedrība sadarbojas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju "Sustento" un Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons". "Pagājušogad Gunta Anča mūs iesaistīja projektā, kā sagatavoties x stundai, bet šogad 24. martā brauksim uz "Apeironu" — uz apmācībām; pēc tam "Apeirons" brauks pie mums. Kā katru gadu, piedalīsimies Lielajā talkā, tikai šoreiz ne tieši tajā dienā, bet 18. aprīlī. Šogad mums ir paredzēta arī ekskursija uz Likteņdārzu," tuvākos plānus atklāj biedrības vadītāja.

Lai gan pēdējos gados finansējuma iespējas un projektu pieejamība ir samazinājusies, Rojas invalīdu biedrība turpina darboties ar tādu pašu entuziasmu. "Pēc jubilejas mazliet jāatgūstas, bet mēs turpinām strādāt un darboties," saka E. Grīnvalde.

#SIF_MAF2025

Tradicionālā Limbažu novada pašvaldības vadības, apvienību pārvalžu, pilsētu un pagastu pakalpojumu sniegšanas centru vadītāju tikšanās notika 13.martā, šoreiz Viļķenē.

Sarunā piedalījās Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieki: Diāna Zaļupe un Ģirts Vilciņš, novada izpilddirektors Artis Ārgalis un viņa vietnieks Agris Blumers, Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs, pārvaldes vadītāja vietniece Dita Kalniņa, Pāles un Viļķenes pagastu vadītāja Gita Kārnupe, Vidrižu un Skultes pagastu vadītājs Jānis Kantoris, Katvaru un Umurgas pagastu vadītājs Mārtiņš Grāvelsiņš, Alojas apvienības pārvaldes vadītāja Guna Indriksone, Brīvzemnieku un Braslavas pagastu vadītāja Dace Tauriņa, Staiceles pilsētas un pagasta vadītājs Erlens Mahts, Ainažu pilsētas un pagasta vadītājs Jānis Lipsbergs un Liepupes pagasta vadītāja Elīna Indāre.

Pirms pāriet pie kopīgo jautājumu risināšanas, katrs vadītājs informēja par aktuālākajām problēmām un darāmajiem darbiem savā teritorijā. Apkopojot runāto secinājums ir viens – visās apvienību pārvaldēs, pilsētās un pagastos – problēmas un aktuālākie darāmie darbi ir vieni un tie paši. Šajā tikšanās reizē aktuālākie jautājumi: pašvaldības dzīvokļu sakārtošana, pašvaldības ceļu un tiltu stāvoklis un to uzturēšana, rotaļlaukumu atjaunošana, problēmas ar apgaismojumu, teritoriju labiekārtošana un apsaimniekošana, kā arī meliorācijas sistēmu sakārtošana.

Plašāk tika pārrunāta Ainažu pilsētas centrālā laukuma projektēšana, dzelzs tilta pār Salacu tehniskais stāvoklis, transporta ierobežojumu noteikšana Dzirnavu un Muižas ielu tiltiem Liepupē, Ežurgu ceļa stāvoklis, meliorācijas sistēmu sakārtošana Ziemeļblāzmā, kā arī remontdarbi Ozolmuižas sporta kompleksā.

Sarunu laikā aktualizēts tika jautājums par Lielo Talku, kura šogad notiks 25.aprīlī un tās moto "Roku rokā – Latvijai!". Apvienību pārvalžu, pilsētu un pagastu pakalpojumu sniegšanas centru vadītāji un ikviens dabas draugs ir aicināts atzīmēt piesārņotās vietas īpašā kartē mājas lapā www.talkas.lv , talku vietu reģistrācija šogad sāksies 27.martā. arī šogad talka notiks divos formātos – kolektīvā talka un solo talka. Atkritumu maisus bez maksas būs iespējams saņemt 25.aprīlī ikvienā www.talkas.lv reģistrētajā talkas norises vietā pie talkas atbildīgā vai koordinatora.

Lielās Talkas koordinators Limbažu novadā ir Iveta Umule – iveta.umule@limbazunovads.lv 20 248 852

Pēc tikšanās interesenti kopā ar Viļķenes bibliotekāri Mārīti Purmali iepazina ēkas otrajā stāvā izveidoto muzeja ekspozīciju, kurā atspoguļota Viļķenes vēsture.

Aprīļa beigās, kā ierasts, norisināsies Lielā Talka, un tā, manuprāt, jau ir kļuvusi par sabiedrisku notikumu, kas savā ziņā atspoguļo sabiedrības attieksmi pret vidi, kopienu un arī valsti.

Katru gadu pavasarī cilvēki dodas sakopt mežus, ceļmalas, parkus, kāds, kas nevēlas talkot sabiedriski, sakopj arī savā pagalmā uzkrājušos atkritumus. Tomēr Lielajā Talkā iedzīvotāji ne tikai aktīvi tīra Latviju. Šogad jau 19. reizi ar saukli "Roku rokā – Latvijai!" talku laikā notiks arī ainavu labiekārtošana, vietējo kopienu un kultūras vietu sakopšana.

25. aprīlī ikviens ir aicināts ieplānot savā kalendārā talkas dienu. Šajā pavasarī Lielā talka notiks 19. reizi un šogad virzīsies ar saukli “Roku rokā – Latvijai!”.

Sākot ar 27. martu, varēs sākt pieteikt talkošanas vietas mājaslapā www.talkas.lv. Iepazīstieties ar talkošanas vietām Dienvidkurzemes novadā.

AIZPUTES PAGASTS

Talkas koordinators:

Andris Petrovics, tel. 29123007.

24. aprīlī pagasta pārvaldē izsniegs atkritumu maisus. Pēc tam pilnos maisus lūgums novietot Kūdras ciemā pie apgriešanās apļa, bet Rokasbirzē – vecajās darbnīcās “Lankas pļavas”. Tāpat darbnīcās “Lankas pļavas” būs novietots konteiners lielgabarīta sadzīves atkritumiem.

AIZPUTE

Talkas koordinators:

Justs Ūdris, tel. 28294995.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv.

Talkas maisus varēs saņemt pie talkas koordinatora Justa Ūdra, iepriekš sazinoties pa tālruni 28294995.

Pilnos atkritumu maisus lūgums nogādāt Austrumu ielā 1A (Ceriņu ielas daudzdzīvokļu māju kompleksa bijušajā katlumājā), Komunālās pārvaldes teritorijā, kur gan 24. aprīlī, gan 25. aprīlī no pulksten 10 līdz 17 nodrošinās pilno atkritumu maisu savākšanu.

Tāpat joprojām aicina izmantot Aizputes šķiroto atkritumu laukumu Raiņa bulvārī 26, kur Aizputes iedzīvotājiem ir iespēja nodot dažādu veidu sašķirotus atkritumus.

BĀRTAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Ģirts Laugalis, tel. 29356576.

25. aprīlī no pulksten 9 talcinieki aicināti uz pašvaldības ābeļdārza sakopšanu. Maisus varēs saņemt pie pagasta pārvaldes vadītāja, iepriekš sazinoties pa tel. 29356576.

Līdzi ņemt sakopšanas darbiem nepieciešamos instrumentus, labu noskaņojumu un darba prieku.

BUNKAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Nikolajs Afanasjevs, tel. 28322050.

25. aprīlī pulksten 10 talkot gribētāji aicināti sakopt kapsētas un ciema teritoriju.

Tiem, kuri vēlas talkot, pirms tam sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par talkas maisu saņemšanu un pilno atkritumu maisu savākšanu.

CĪRAVAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Andris Petrovics, tel. 29123007.

25. aprīlī talkot gribētāji aicināti uz sakopšanas darbiem Cīravas Mežaparkā. Līdzi ņemt darbaprieku un darba instrumentus. 24. aprīlī pagasta pārvaldē izsniegs atkritumu maisus. Pilnos maisus lūgums novietot aiz kultūras nama. Laukumā pie pagasta pārvaldes “Gaismas” Cīravā tiks izvietots konteiners lielgabarīta sadzīves atkritumiem.

DUNIKAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Ģirts Laugalis, tel. 29356576.

25. aprīlī pulksten 9 talkot gribētāji aicināti sakopt Dunikas Golgātas luterāņu baznīcas teritoriju. Ņemt līdzi darba cimdus un instrumentus.

DURBE un DURBES, DUNALKAS, TADAIĶU un VECPILS PAGASTS

Talkas koordinators:

Vilnis Kārkliņš, tel. 29187957.

Pulcēšanās vietas 25. aprīlī:

Durbē pulksten 9 baznīcas laukumā.

Lieģos pulksten 9 pie Tadaiķu pagasta pārvaldes ēkas (Lieģu kultūras nams).

Dunalkā pulksten 9 Dunalkas parkā.

Vecpilī pulksten 9 centrā pie katlumājas.

Būs iespēja atbrīvoties arī no nolietotām elektroprecēm, novietojot tās:

Durbē pie Durbes pilsētas malkas katlumājas (blakus malkas laukumam).

Lieģos aiz Lieģu gāzes katlumājas asfaltētajā laukumā.

Dunalkā asfaltētajā laukumā pie veikala “TOP”, blakus šķirošanas atkritumu konteineriem.

Vecpilī “Avotu” mājas galā, blakus šķirošanas atkritumu konteineriem.

EMBŪTES PAGASTS

Talkas koordinators:

Mārtiņš Mikāls, tel. 28631995.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv.

Talkotāji, kuri talkos individuāli, aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkrituma maisu savākšanu.

GAVIEZES PAGASTS

Talkas koordinators:

Jānis Cipriķis, tel. 26646383.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Talkotāji, kuri talkos individuāli, aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkrituma maisu savākšanu.

GRAMZDAS PAGASTS

Talkas koordinatore:

Daiga Egle, tel. 29472063.

11. aprīlī no pulksten 10 talkotājus gaidīs Gramzdas meža takās, Dabas kinozālē. Notiks celiņu un celiņu malu sakopšana, lapu un zaru savākšana, kā arī kopā ar iedzīvotājiem plānos tālāku takas labiekārtošanu.

Ikviens aicināts arī sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Maisus varēs saņemt pie Artura Tuza, sazinoties pa tālruni 29845980.

GROBIŅAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Jānis Cipriķis, tel. 26646383.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv.

Talkotāji aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkrituma maisu savākšanu.

GROBIŅA

Talkas koordinators:

Jānis Moncevičs, tel. 28325155.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet talkot gribētāji aicināti reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv.

Maisus varēs saņemt SIA “Grobiņas HES” (Stacijas ielā 3 Grobiņā) darbdienās darba laikā. Talkotāji aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par pilno atkrituma maisu savākšanu.

KALĒTU PAGASTS

Talkas koordinators:

Ģirts Laugalis, tel. 29356576.

24. aprīlī pulksten 14.30 pulcēšanās Kalētu pagasta meža parkā “Priediens”. Notiks parka sakopšana.

Ņemt līdzi darba cimdus un instrumentus.

KALVENES PAGASTS

Talkas koordinators:

Jānis Tīmanis, tel. 26413924.

25. aprīlī pulksten 10 pulcēšanās Aizpores kapos Kalvenes pagastā, lai kopīgi sakoptu piemiņas zīmi O. Kalpaka bataljona karavīriem.

KAZDANGAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Jānis Tīmanis, tel. 26413924.

Ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto teritoriju, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Talkotāji aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkrituma maisu savākšanu.

LAŽAS PAGASTS

Talkas koordinatore:

Aina Cērmane, tel. 29184684.

25. aprīlī pulksten 10 talkot gribētāji pulcēsies pie Apriķu muzeja, lai kopīgi sakoptu Apriķu muižas parku. Līdzi ņemt grābekli un darba cimdus.

MEDZES PAGASTS

Talkas koordinatore:

Rasa Kazbuķe, tel. 22039060.

24. aprīlī Šķēdes ciema 1. un 2. masīvā būs izvietoti lielgabarītu atkritumu konteineri.

No 23. līdz 25. aprīlim darbdienās darba laikā Medzes pagasta pārvaldē būs iespējams pieteikt individuālo talkošanas vietu, saņemt maisus un vienoties par pilno atkritumu maisu savākšanu.

Kapsēdes skolas vecāko klašu skolēni no 6. līdz 8. klasei 24. aprīlī dosies sakopt kāpu zonu un pludmali atpūtas vietā “Liedagi”.

NĪCAS PAGASTS

Talkas koordinators:

Aigars Veiss, tel. 25622860.

No 21. līdz 25. aprīlim Lielās talkas atkritumu maisus varēs saņemt Dienvidkurzemes novada Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļā “Nīcas ATC” Nīcā. Dalībniekiem pēc talkošanas lūgums atkritumu maisus novietot koordinatora norādītajā vietā.

JŪRMALCIEMA PLUDMALE un TĪKLU MĀJA

Talkas koordinatore:

Rasma Pāvela, tel. 26114601.

Talkas maisus, iepriekš piezvanot koordinatorei, būs iespējams saņemt no 21. līdz 25. aprīlim Jūrmalciema Tīklu mājā, lai sakoptu Jūrmalciema pludmali un Tīklu mājas apkārtni.

Dalībniekiem pēc talkošanas lūgums atkritumu maisus novietot koordinatora norādītajā vietā.

OTAŅĶU PAGASTS

Talkas koordinatore:

Vineta Jušķevica, tel. 20267954.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto teritoriju.

No 21. līdz 25. aprīlim Lielās talkas atkritumu maisus varēs saņemt Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldē “Pagastmāja” Rudē Otaņķu pagastā. Dalībniekiem pēc talkošanas lūgums atkritumu maisus novietot koordinatora norādītajā vietā.

KALNIŠĶU SAKOPŠANAS TALKA

Talkas koordinatore:

Inita Ķaupele, tel. 26291001.

No 21. līdz 25. aprīlim Kalnišķu sabiedriskajā centrā, iepriekš piezvanot, iespējams saņemt maisus, lai 25. aprīlī piedalītos Kalnišķu centra un ceļmalu sakopšanas talkā. Pilno maisu novietošanas vietu norādīs koordinatore, saņemot maisus.

PĀVILOSTA

Talkas koordinators:

Ilmārs Šnore, tel. 26313938.

25. aprīlī ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Piektdien, 24. aprīlī, pagasta pārvaldē (Dzintaru 73 Pāvilostā) būs iespējams saņemt maisus, iepriekš sazinoties ar talkas koordinatoru Ilmāru Šnori pa tālruni 26313938.

Talkotāji, kuri talkos individuāli, lūgti sazināties ar koordinatoru Ilmāru Šnori, lai vienotos par pilno atkritumu maisu savākšanu.

PRIEKULE un PRIEKULES PAGASTS

Talkas koordinators:

Juris Džeriņš, tel. 26426586.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens iedzīvotājs, iniciatīvas grupa, biedrība aicināti sakopt vai sakārtot pašu izvēlētu publisku vietu.

Talkotāji, kuri talkos atsevišķi, aicināti reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Talkas maisus varēs saņemt Komunālās pārvaldes Priekules nodaļā (Ķieģeļu ielā 3 Priekulē) darbdienās darba laikā, sazinoties ar Priekules komunālās nodaļas vadītāju Juri Džeriņu pa tālruni 26426586. Tāpat vienoties par pilno atkritumu maisu savākšanu.

VAIŅODES PAGASTS

Talkas koordinators:

Mārtiņš Mikāls, tel. 28631995.

25. aprīlī kopēja talkošanas vieta netiks organizēta, bet ikviens aicināts sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv.

Talkotāji, kuri talkos individuāli, aicināti sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkrituma maisu savākšanu.

VĒRGALES PAGASTS

Talkas koordinators:

Māra Švītiņa, tel. 26205404.

25. aprīlī pulksten 9 pulcēšanās pie Vērgales kultūras nama. Lūgums tiem talkotājiem, kuri vēlas talkot individuāli, pirms tam sazināties ar koordinatoru, lai vienotos par maisu saņemšanu un pilno atkritumu maisu savākšanu.

VIRGAS PAGASTS

Talkas koordinatore:

Daiga Egle, tel. 29472063.

Plānotas divas talkas:

17. aprīlī no pulksten 9 Paplakā sakops dabas objektu ‘’Piecu ozolu saaugums’’;

18. aprīlī no pulksten 10 sakops Virgas barona Noldes kapenes Virgas parkā pie Baronu dīķa.

Ikviens aicināts arī sakopt vai sakārtot paša izvēlēto vietu, kā arī reģistrēties Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv. Talkas maisus Virgā varēs saņemt un vienoties par pilno atkritumu maisu savākšanu pie Ivara Skābarža, sazinoties pa tālruni 27191480.

Aprīļa beigās, kā ierasts, norisināsies Lielā Talka, un tā, manuprāt, jau ir kļuvusi par sabiedrisku notikumu, kas savā ziņā atspoguļo sabiedrības attieksmi pret vidi, kopienu un arī valsti. Katru gadu pavasarī cilvēki dodas sakopt mežus, ceļmalas, parkus, kāds, kas nevēlas talkot sabiedriski, sakopj arī savā pagalmā uzkrājušos atkritumus. Tomēr Lielajā Talkā iedzīvotāji ne tikai aktīvi tīra Latviju. Šogad jau 19. reizi ar saukli «Roku rokā - Latvijai!» talku laikā notiks arī ainavu labiekārtošana, vietējo kopienu un kultūras vietu sakopšana.

Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki piedalās talkā, ir atbildības sajūtas veicināšana. Vide, kurā dzīvojam, nav tikai kāda cita rūpe. Katrs izmests papīrs vai plastmasas iepakojums ietekmē kopējo ainavu un ekosistēmu. Lai gan saka, ka ar depozītsistēmas ieviešanu dabā vairs tik daudz nenonāk PET un stikla pudeles, tomēr aizvien gan ceļmalās, gan mežos nākas sastapties ar kāda cita nomestajiem atkritumiem. Var jau, protams, domāt par to, kāpēc cilvēki tik cūciski rīkojas, pa mašīnu logiem izmetot savus atkritumus vai vienkārši nekaunīgi aizvedot tos uz mežu. Ja dzīvosim ar domu - ja es nometīšu ko zemē un būs kāds cits, kas to pacels, nekur tālu netiksim. Ir tomēr jāpiedomā, kādā zemē mēs paši dzīvojam un kādā gribēsim dzīvot arī nākotnē.

Jauninājums šogad - Lielās Talkas mājaslapā var ne tikai pieteikt talkošanas vietas, bet arī atzīmēt piesārņotās vietas visā Latvijā, lai pievērstu tam lielāku uzmanību. Lai gan aktīvāk tur ir atzīmētas vietas ap Rīgu, arī Valmierā viena vieta ir atzīmēta - Kauguru iela 7. Tāpat, dabā ejot, ikviens var ielādēt savā telefonā aplikāciju «VIDES SOS», lai ziņotu par uzietām nelegāli izmestām atkritumu kaudzēm - tas dod iespēju atbildīgajām institūcijām uzzināt par šādu vietu un to sakopt vai atrast nelegālo atkritumu izvedēju.

Šogad arī pie kādiem Lielās Talkas aktīvistiem nonāks Talkas cilts balva. Tā tiks pasniegta pirmo reizi, lai godinātu cilvēkus un kopienas, kas izcēlušās ar īpašu ieguldījumu vides sakopšanā un sabiedrības saliedēšanā. Iespējams, nākotnē šāda veida balvas iegūšana motivēs cilvēkus iesaistīties arvien aktīvāk. Kā arī ir konkurss, kas veidots bērniem, jauniešiem un radošiem kolektīviem «Zaļais, kur esi?». Tā mērķis ir veicināt videi draudzīgu dzīvesveidu un aicināt sabiedrību pievienoties talkas kustībai.

Tie, kas talkos mājās un gribēs dedzināt sauso lapu vai zaru kaudzes, paturiet prātā, ka tā var būt mājvieta arī ežiem vai citiem maziem dzīvnieciņiem, kamēr ārā vēl ir vēsas naktis. Nemaz nerunājot par kūlas dedzināšanu, kas Latvijā ir aizliegta. Var jau likties, ka vieglāk ir pielikt sērkociņu un sauso zāli nodedzināt, bet jāpatur prātā, ka tas ir ne tikai bīstami, jo jebkurā laikā var mainīties vējš un liesmas pa sauso zāli aizies rūkdamas, bet arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu. Dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

Kopumā varu teikt, ka Lielā Talka ir daudz vairāk nekā vienkārša atkritumu savākšana, tā ir kustība, kas veido apzinīgāku, saliedētāku un atbildīgāku sabiedrību. Un ikvienam no mums ir iespēja piedalīties, veltot tikai nedaudz sava brīvā laika un spēka.

Pagājušajā sestdienā Rojas kultūras centrā sirsnīgā un svinīgā gaisotnē savu 20. jubileju nosvinēja Rojas invalīdu biedrība. Jau dažas dienas pēc svinībām multifiinkcionālajā centrā «Strops» valda ierastā rosība. Notiek kārtējā radošā nodarbība, un rekreācijas speciālistes Kristīnes Rudzītes vadībā šoreiz top lielziedu lilijas. Darbā aizrautīgi iesaistās gan dāmas, gan arī divi kungi.

«Rojas invalīdu biedrības sākums gan rodams jau 1992. gadā, kad to dibināja Vilma Gruntē, bet tā toreiz bija Talsu biedrība. Savu oficiālo statusu un reģistrācijas apliecību Rojas invalīdu biedrība ieguva 2006. gadā, tāpēc jubileju atzīmējam kopš tās saņemšanas brīža,» skaidro biedrības vadītāja Erna Grīnval-de, kura organizāciju vada jau 14 gadus.

Sākums nebija viegls, viņa atzīst. «Es Rojā esmu ienācēja, esmu latgaliete, un sākumā jutos kā svešiniece,» viņa atklāj. Tomēr ar ģimenes iedrošinājumu piekritusi uzņemties vadību un soli pa solim apguva nepieciešamās prasmes — gan projektu rakstīšanu, gan sadarbības veidošanu. No nelielas telpas kultūras namā biedrība izaugusi par aktīvu kopienu ar plašu darbības spektru. Ne velti tā 2023. gadā saņēmusi arī pašvaldības atzinību kā aktīvākā novada organizācija. Šobrīd tajā ir 99 biedri. «Gan jauni nāk klāt, gan arī ir cilvēki, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir biedrībā. Viņi paši klātienē aktīvi gan vairs nepiedalās, bet mēs viņus sveicam svētkos un jubilejās,» stāsta Erna Grīnvalde. «Mums ir četri kuratori, kuri ar viņiem sazinās. Pirmajā mēneša trešdienā ir kopsapulce, kurā katrs kurators atskaitās, kā šiem cilvēkiem klājas.

Kopš esam Talsu novadā, ir ļoti daudz formalitāšu un birokrātijas. Mums ir daudz pasākumu, katru mēnesi kaut kas notiek, sākot ar radošajām darbnīcām. Kad bija Rojas novads, mums piešķīra vairāk līdzekļu, varējām braukt radošajās apmaiņās, uz sporta spēlēm divreiz gadā, arī mēs uzņēmām sportotājus no citiem novadiem. Tagad vairs to nevaram atļauties.

Jubilejas pasākumam gatavojāmies kādu pusgadu. Ļoti pretimnākošs bija kultūras centrs, kas parūpējās par svētku koncertu. «Gaspažiņas» dejoja, studijas «DuuDoo» dalībnieki dziedāja, paldies arī Jānim Kalniņam, kurš mūs iepriecēja bez honorāra. Jubilejas svinībām mūs ļoti atbalstīja «Banga», arī Talsu novada dome piešķīra naudiņu.»

Liela nozīme biedrības attīstībā ir sadarbībai ar vietējām iestādēm un organizācijām. «Mums ir ļoti laba sadarbība ar jauniešu centru, sociālo dienestu, kultūras centru, bibliotēku un muzeju. Arī uzņēmēji mūs atbalsta,» atzīst E. Grīnvalde. Kopīgs darbs ļāvis īstenot dažādus projektus, tostarp Eiropas Savienības fondu projektu «Mācies un dzīvo!», kura mērķis bija uzlabot biedru dzīves kvalitāti un izpratni par veselību. «Liels paldies Rojas brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra «Strops» vadītājai Ingai Lēmanei un Kristīnei Rudzītei, kas palīdz projektu tapšanas procesā. Mūsu biedrībai ar šo sadarbību ir kolosāli paveicies.»

Radošās nodarbības

ir viena no biedrības ikdienas būtiskākajām sastāvdaļām. Kristīne Rudzīte, kura tās vada, uzsver individuālu pieeju. «Es ieklausos, ko katrs vēlas. Ja kāds grib iemācīties adīt zeķes vai izmēģināt jaunu tehniku, mēs to darām. Nodarbībās top gan adījumi un tamborējumi, gan sapņu ķērāji. Esam apgleznojuši stiklu, veidojuši dekupāžas darbus un gleznas no džinsa auduma,» stāsta radošā pedagoģe. «Kā nākamo nodarbību esam iecerējuši mezglošanu un pēc tam — šaļļu batikošanu. Piedalāmies arī izstādēs — muzejā un bibliotēkā. Astoņus gadus strādāju uz pilnu slodzi «Stropā», bet no kāda 2013. vai 2014. gada jau praktiski šeit darbojos. Sāku strādāt Rudē kā brīvprātīgā. Rudē arī vienu reizi nedēļā pasniedzu radošās nodarbības pieaugušajiem. Pēc profesijas esmu vizuālās mākslas, dizaina un tehnoloģijas skolotāja. Vienu semestri arī Rojas vidusskolā strādāju kā mājturības un tehnoloģijas skolotāja, aizvietojot kolēģi.»

Īpaši tiek novērtēts biedru ieguldījums — čaklās rokdarbnieces un aktīvisti ar savu darbu bagātina gan biedrību, gan vietējo kopienu.

«Uz 20 gadu jubileju sarīkojām loteriju no radošajās nodarbībās tapušajiem darbiņiem, un katram tika kāds iepriecinājums,» bilst biedrības vadītāja. «Skaidrīte Freimane ir liela zeķu adītāja, sūtījām tās arī uz Ukrainu, lāpāt Dinas Simsones un Brigitas Heinbergas

pienesums biedrībai ir liels. Uz nodarbībām jau nenāk tikai biedrības biedri, var nākt jebkurš pieaugušais un seniors, kas grib vienkārši darboties, būt kopā, apritē.»

Biedrība sadarbojas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju «Sustento» un Invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons». «Pagājušogad Gunta Anča mūs iesaistīja projektā, kā sagatavoties x stundai, bet šogad 24. martā brauksim uz «Apeironu» — uz apmācībām; pēc tam «Apeirons» brauks pie mums. Kā katru gadu, piedalīsimies Lielajā talkā, tikai šoreiz ne tieši tajā dienā, bet 18. aprīlī. Šogad mums ir paredzēta arī ekskursija uz Likteņdārzu,» tuvākos plānus atklāj biedrības vadītāja.

Lai gan pēdējos gados finansējuma iespējas un projektu pieejamība ir samazinājusies, Rojas invalīdu biedrība turpina darboties ar tādu pašu entuziasmu. «Pēc jubilejas mazliet jāatgūstas, bet mēs turpinām strādāt un darboties,» saka E. Grīnvalde.»

Jau 14 gadus Rojas invalīdu biedrību vada Erna Grīnvalde.

Radošajā nodarbībā rekreācijas speciālistes Kristīnes Rudzītes (galda galā) vadībā no foamirāna materiāla top lielziedu lilijas. Puķu veidošanas nodarbē aktīvi iesaistījušies arī divi kungi.