station LIVE
Lielā Talka - mediju monitoringa kopsavilkums: 2026-08-03 10:05

MEDIJU PĀRSKATS:


  Laikraksti - reģionālie

1. 2026-07-31 Gaujienas pagasta pilis  » Druva

Laikraksti - reģionālie

1.

Druva: Gaujienas pagasta pilis
2026-07-31 / tēma: Lielā talka / autors: Agnese Leiburga,
saite uz oriģinālu (lpp. 11) | saite uz station

Veidojot rakstus "Druvai" rubrikā "Iepazīsti Vidzemi", pieķeru sevi pat ikdienišķās gaitās piefiksējam uzmanības vērtus objektus un vietas.

Šoreiz biju apņēmusies aizvest pāris bērnu uz nometni Gaujienā, atminējos, ka tur bija arī vēsturiska muižas kungu ēka. Un muižas parkā atrodas ievērojamā latviešu komponista Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas". Tradicionāli jūlijā šeit bērnu un jauniešu radošās nometnes "Vītolēni" dalībnieki kopā ar koriem Gaujienas Vītolsvētku koncertos atzīmē izcilā komponista, "Gaismas pils" autora, Jāzepa Vītola dzimšanas dienu.

Gaujienā izlaidusi meitenes pie skolas ēkas, devos meklēt muižu. Nonākot pie pils, cenšos notrāpīt glītāku kadru fotogrāfijai ar akcentu uz laika zoba skartajām lauvu figūrām priekš plānā.

Pastaigājoties muižas apkārtnē, izvietotajos informatīvajos stendos izlasu, ka Gaujienas pilsmuiža simts gadu līdz 1918. gadam piederējusi vācu baronu fon Vulfu dzimtai. Jauno pili cēla no dolomīta akmeņu un ķieģeļu mūrējuma uz stāvā krasta netālu no vecās kungu mājas. Pils celtniecība izraudzīta vietā, no kurienes paveras skaists skats uz apkārtni. Celtniecība sākta pēc 1818. gada, un 1827. gadā pabeigta pils pamatkorpusa būve, kurā iekārtotas telpas visā pilnībā barona ģimenes vajadzībām.

Gaujienas pils celta vēlīnā klasicisma stilā, pabeigta 1850. gadā, kad tās sākotnējais korpuss pārbūvēts, uzceļot simetriskus sānu rizalītus. Galvenajā ieejas daļā visā ēkas augstumā piebūvēts grezns portiks ar sešām joniskām kolonām otrajā stāvā, kā arī izmainīta jumta forma. Frontonā reljefs dekors ar barona ģerboni centrā. Parādes durvju kāpnes apsargā divi guloši lauvas. Pils otrā pusē pirmajā stāvā pretī ieejai uz zāli bija izbūvēta veranda ar vitrāžas logiem un durvīm. Tagad te ir tikai ar margām ierobežota terase, uz kuru no kaltiem granīta akmeņiem izveidotas divpusējas kāpnes. Šo ēkas fasādi papildina arī mazāki balkoni ar greznām čuguna lējuma margām un kronšteiniem.

Netālu ir arī Zvārtavas pils (1881). Tā atrodas gleznainā vietā Zvārtavas ezera krastā, Gaujienas pagastā. Kopš 1970. gada muižas komplekss ar pili, saimniecības ēkām, dzirnavām un parku pieder biedrībai "Latvijas Mākslinieku savienība". Pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un viens no izteiksmīgākajiem neogotikas interjera paraugiem Latvijā. Tā ir divstāvu kaļķakmens mūra ēka ar poligonālu torni galvenajā fasādē un dekoratīvu sarkano ķieģeļu apdari. Pils interjers saglabājis autentisku noskaņu pirmajā stāvā atrodas Lielā zāle un ēdamzāle ar iebūvētām neogotikas mēbelēm. Otrajā stāvā torņa daļā ierīkota bibliotēka, bet īpašu arhitektonisku akcentu veido koka arkāde ar virsgaismas kupolu. Tā vitrāžu 1984. gadā radījusi māksliniece Māra Kārkliņa. Virs Zvārtavas pils sliekšņa akmenī iegravēts uzraksts latīņu valodā: "Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret" ("Te mājo laimība, neviens ļaunums neienāks"). Pils dienvidu pusē atrodas terasēts parks ar skatu uz Zvārtavas ezeru. Zvārtavas pilī atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, kurā skatāmas 20. gadsimta otrās puses un mūsdienu mākslas ekspozīcijas - tekstilmāksla, glezniecība, keramika, tēlniecība un metālmāksla. Apmeklētājiem pieejamas ekskursijas gida pavadībā, kā arī pastaigas parkā un muižas kompleksa teritorijā. Muzejs regulāri rīko izstādes, simpozijus un kultūras pasākumus, tostarp "Muzeju nakti", "Leģendu nakti" un "Lielo talku". Jāatzīst gan, ka es pie Zvārtavas pils neuzkavējos, vien secinu, ka manās atmiņās tā šķietami bija lielāka, bet, ņemot vērā, ka tas bija pirms 26 gadiem, arī ainava ir mazliet pamainījusies. Iespējams, apkārtējo koku un krūmāju vainags izaudzis varenāks, un tas rada šādu iespaidu.

AR VĒRIENU! Gaujienas pils parādes durvju kāpnes apsargā divi guloši lauvas.


^ Atpakaļ uz augšu
Unsubscribe