Starptautiskā NVO diena, ko atzīmē 27. februārī, ir brīdis, kad sabiedrībā vairāk runājam par pilsoniskās sabiedrības nozīmi un organizāciju ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr šī diena nav tikai simbolisks atgādinājums. Tā rosina uzdot būtisku jautājumu: cik stipra patiesībā ir mūsu līdzatbildības kultūra?
Pirms 35 gadiem cilvēki pulcējās barikādēs, lai iestātos par Latvijas neatkarību. Tolaik nebija jautājuma, vai tā ir viņu atbildība, jo tas bija pašsaprotami. Šodien mēs dzīvojam brīvā valstī, bet arvien biežāk runājam par plaisu starp sabiedrību un varu, savstarpējās uzticēšanās krīzi sabiedrībā un zemiem līdzdalības rādītājiem. Tāpēc rodas jautājums, kur pazudis kopīgais "mēs"? Un vai mūsdienās iedzīvotāju gaidas par demokrātiskajiem procesiem valstī atbilst tai līdzatbildības kultūrai, kas tolaik saliedēja sabiedrību un tika iedzīvināta, vai tomēr esam atgriezušies pie domāšanas, ka "kāds cits" zina labāk un atbildēs mūsu vietā?
Barikāžu mantojums – kopīgā atbildība
Demokrātija nav pašsaprotama, un tā nav ātra vai ērta. Tā prasa laiku, neatlaidīgu darbu un drosmi iestāties par savu viedokli un vērtībām, vienlaikus spējot domāt plašāk par savu un tuvāko vajadzībām. Demokrātija sākas brīdī, kad cilvēki spēj viens otru uzklausīt, jūtas sadzirdēti, vajadzīgi un arī atbildīgi par valsti, kurā dzīvo. Tieši savstarpējās piederības un atbildības sajūta nosaka, vai sabiedrībā veidojas "mēs" vai arī nostiprinās atsvešinātība.
Mūsdienās redzam zemu līdzdalību un neuzticēšanos. Piemēram, 2024. gadā publicētajā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījumā (Trust Survey) atklāts, ka Latvija vidēji par 15% procentpunktiem atpaliek vairākos demokrātiskā sabiedrībā svarīgos rādītājos, tostarp pilsoniskajā un politiskajā līdzdalībā. Savukārt uzticēšanās rādītāji ir vieni no viszemākajiem: Saeimai – 29%, valdībai – 29%, civildienestam – 39%, vietvarām – 41%, bet politiskajām partijām – 12%. Vienlaikus varam novērot arī spēcīgas iniciatīvas, kur cilvēki iesaistās valsts attīstības, sabiedrības noturības un drošības stiprināšanā. To īpaši spilgti apliecina Latvijas austrumu pierobeža, kurā vietējās kopienas strādā pie tā, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi, skaidrotu notiekošo un stiprinātu iedzīvotāju saliedētību. Paralēli minētajam darbam vietējās organizācijas strādā ar lēmumu pieņēmējiem par pierobežas vajadzībām un tās nozīmi valsts un Eiropas Savienības drošības stiprināšanā.
Pilsoniskā sabiedrība kā drošības elements
Katram laikposmam ir savs vēsturiskais uzdevums. Ja atmodas paaudzes pienākums bija izcīnīt brīvību, tad nākamo paaudžu atbildība ir to nosargāt, stiprinot demokrātiju, rūpējoties par līdzcilvēkiem un veidojot valsti, kas ir noturīga pret iekšējiem un ārējiem satricinājumiem. Arī civilās aizsardzības jomā redzam jaunas līdzdalības formas, pilsoniskajai sabiedrībai uzņemoties līdzatbildību par drošību. Latvijas Pilsoniskās alianses biedri ir izveidojuši civilās aizsardzības grupu, lai radītu platformu, kur satikties tiem, kas sevi iegulda civilās aizsardzības stiprināšanā, un rīkotu kopīgas aktivitātes. No šīs iniciatīvas radusies arī jauna tradīcija Latvijā – ikgadējā Civilās aizsardzības nedēļa. Tā ir "mēs" praktizēšana, bez dalījuma "mēs un viņi", bez gaidīšanas, ka atbildība gulstas uz citiem.
Sabiedrība nav homogēna, un tāda nav arī pilsoniskā sabiedrība. Svarīgi apzināties, ka biedrību un nodibinājumu vide ir daudzveidīga. Tajā ietilpst gan interešu pārstāvības organizācijas, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un aizstāv cilvēktiesības, gan sociālo pakalpojumu sniedzēji, kultūras iestādes, namu apsaimniekotāji un sporta federācijas. Līdz ar to pilsoniskā sabiedrība ne tikai iesaistās lēmumu pieņemšanā, bet arī palīdz mazināt sociālo spriedzi, reaģē krīzēs, attīsta cilvēkkapitālu un sniedz daudzveidīgus pakalpojumus kvalitatīvākai dzīvei līdzcilvēkiem. Arī brīvprātīgo kustība ir atzīmēšanas vērta – diemžēl bieži nepamanīta vai nepietiekami godināta, taču sabiedrībai būtiska. Mēs varam lepoties ar brīvprātīgajiem dažādās iniciatīvās, organizācijās, vietējās kopienās un viņu darbu krīžu novēršanā, dziesmu svētku, Lielās talkas un pat olimpisko spēļu norisē.
Ieguldījums, nevis izmaksas
Pilsoniskā sabiedrība nav margināls "papildinājums" publiskajai pārvaldei. Tā ir nozīmīgs valsts līdzveidotājs. Ieguldījumi pilsoniskajā sabiedrībā nav saistīti tikai ar demokrātiju šaurā nozīmē – tie veicina krīžu prevenciju, palīdz stiprināt uzticēšanos institūcijām un mazināt dezinformācijas ietekmi. Šajā ziņā atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ir stratēģisks ieguldījums, nevis izmaksu pozīcija. Neaizmirsīsim, ka autoritārie spēki mērķtiecīgi investē demokrātijas vājināšanā, kas savukārt nozīmē, – nepietiekams ieguldījums pilsoniskajā telpā nav taupība, bet gan apzināta ievainojamības palielināšana.
Pēdējos gados Latvijā tiek attīstīti arī ilgtermiņa atbalsta mehānismi pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. Piemēram, kopš 2024. gada Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi īsteno projektu "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei", kura mērķis ir palīdzēt organizācijām kvalitatīvi iesaistīties pilsoniskajā dialogā un interešu pārstāvībā gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Tāpat 2024. gadā tika apstiprināti jauni sabiedrības līdzdalības noteikumi, lai padarītu līdzdalību iekļaujošāku, un Pašvaldību likums nosaka virkni jaunu līdzdalības formu vietvaru līmenī.
Skatoties uz satraucošajiem datiem par plaisu starp sabiedrību un varu, kas arvien vairāk pieaug, jādomā, kā abas puses tuvināt. Bez strukturētas sabiedrisko interešu pārstāvības pastāv risks, ka politika kļūst šaura un ekskluzīva – pieejama tikai tiem, kam ir resursi un skaļāka balss. Ja pilsoniskās sabiedrības organizācijas netiek pietiekami iesaistītas un atbalstītas, līdzdalība lēmumu pieņemšanā pakāpeniski kļūst par privilēģiju tiem, kam ir finansiāli un politiski resursi. Tas apdraud ne vien sabiedrības saliedētību, bet arī demokrātijas leģitimitāti. Pilsoniskā sabiedrība nav problēma, kuru mazināt un pieklusināt, – tā ir resurss, ko stiprināt. Ja vēlamies atgriezties no "mēs un viņi" pie "mēs", jārada ekosistēma, kurā katrs cilvēks ir vērtība un nozīmīga daļa no kopējā "mēs". Valsts, kas to saprot, ir noturīgāka, drošāka un cilvēcīgāka. Tieši tāda valsts mums ir vajadzīga ne tikai šodien, bet arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ, pieņemot lēmumus tagad, domāsim, kāda ir to ietekme ilgtermiņā un vēl būtiskāk – uz mūsu līdzcilvēkiem.
UZZIŅAI
Eiropas Savienības fonda projekts Nr. 4.3.4.5/1/24/I/001 "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei".
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.