Šodien no Latvijas galvaspilsētas Rīgas notika 9. Pasaules talkas Globālā tiešraide, no starptautiskas studijas Rātsnamā raidot par dažādās pasaules valstīs notiekošās un ANO starptautiskajā kalendārā atzīmētas Pasaules talkas notikumiem, kas līdz šim jau ir vienojuši ap 190 valstu un 139 miljonus iedzīvotājus. Šodienas mērķis ar kampaņu "Tiecies pēc piecinieka!" bija sasniegt 5% iedzīvotāju aktivitāti visā pasaulē. Latvija sadarbojās ar Igauniju, kurā darbojās globālais zvanu centrs Tallinā, bet Ukrainā, Kijivā atradās globālais mediju centrs.

Starptautiskajā studijā viesojās ar intervijām arī Lielās Talkas pirmais patrons bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, Lielās Talkas Labas gribas vēstnieks, Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga, filmu producents Andrejs Ēķis, "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands, Lielbritānijas tirdzniecības kameras Latvijā valdes locekle Dace Cīrule, Latvijas pašvaldību savienības padomniece Dr.Andra Feldmane, tāpat starptautiskajā tiešraidē izskanēja mūziķu Zanes Šmites, Laimas Jansones, Katrīnas Dimantas, Igauņu pamatskolas ansambļa "Rukkililled" un jauniešu kora "Balsis" sniegums. Tiešraide tika raidīta World Cleanup Day Youtube un partneru kanālos, to varēja ikviens vērot arī Rātslaukumā.

Savukārt Rātslaukums šodien pārtapa par Pasaules talkas darbnīcu ciematu (starptautiski- "World Cleanup Day Village"). Te varēja aplūkot uz Latviju atceļojušo Pasaules talkas fotoizstādi, piedalīties RTU un Dabas aizsardzības pārvaldes, "Latvijas Zaļais punkts" darbnīcās, kopā ar jauniešu NVO "Trepes" veidot Sajūtu taku un sekot diskusijām no TV24 klātienes studijas par sabiedrības domāšanas maiņu un ilgtspēju. Tāpat Anetes Lesītes vadībā varēja apgleznot reiz izmantotas flīzes. 

Pasaules talkas prezidente un talku kustību organizācijas "Let`s Do It World" vadītāja Heidi Solba uzsver talku kopienu sadarbības tīkla nozīmi, īstenojot šo globālo ambīciju sakopt pasauli: "Milzīgs paldies visiem brīvprātīgajiem, visām organizācijām, valstīm, kas iesaistījās 9. Pasaules talkā par jūsu cēlo darbu. Nākamgad tiksimies jau 10. Pasaules talkā! Ceļš ko esam paveikuši, ir patiesi apbrīnojams – cik gan daudz vēl pasaulē ir tādu nevalstisko organizāciju, kuras sniegums un darba apjoms ir novērtēts, piešķirot ANO Starptautiski atzīmējamās dienas statusu, cik daudz vēl ir organizāciju ar tik sadarbīgu talku līderu kopienu un miljoniem brīvprātīgo.  Lai to panāktu, svarīga ir gan komunikācija, gan savstarpēja sadarbība, gan ticība tam, ko darām."

Turpiniet lasīt pēc reklāmas

Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme aicina raudzīties uz iespaidu, ko var panākt talcinieku vienošanās vienam kopīgam mērķim un sapnim: "Ja 1 cilvēks izdara 1 labu darbu, tas tas ir 1 darbs, ja miljons cilvēku izdara labu darbu, tad tie jau ir miljons labu darbu, ja miljards - tad tas jau ir izcili daudz. Ja izdarām 1 labu darbu ne tikai 1 reizi gadā, bet 2 vai reizi mēnesī, tad matemātiskā progresijā mūsu labie darbi pasaulē uzkrājas, glābjot pasauli no katastrofāla piesārņojuma. Ja šāda apņēmība kā šodien visā pasaulē vēl ies plašumā, tad mēs dzīvosim uz skaistas, tīras un veselīgas planētas Zeme."

Jau ziņots, ka šodien un aizvadītās nedēļas ietvaros Latvijā notika gan ezeru un jūras krastu sakopšanas talkas, gan invazīvo augu ravēšanas talkas, gan pārgājieni ar talkas elementiem, vētras seku likvidēšanas talkas, skolu un bērnudārzu eko aktivitātes un stundas par dabas procesu dziļāku izpratni. Tāpat Latvijā tika stādīti Laimes koki un atklāts 10. Laimes koku parks un pirmais šāds parks Sēlijā – Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī, Jēkabpils novadā. Talkoja arī vairākas Latvijas vēstniecības ārvalstīs, t.sk. Ukrainā, Kazahstānā, Francijā.

Pasaules talkas ietvaros Viesītes pārvalde aicina visus interesentus uz ceriņu dārza veidošanas noslēguma pasākumu.

Dārzu viesītieši sāka veidot jau pavasarī, bet šajā reizē pie bijušās arodskolas kopmītnēm Meža ielas malā iestādīja ceriņu dzīvžogu. Pagājušās piektdienas rītā uz talku atnākušie gan bija paņēmuši līdzi pašu sagādātos, gan palīdzēja iestādīt pašvaldības sarūpētos ceriņu stādus.

Svarīgi

Pasaules talkas ietvaros Viesītes pārvalde aicināja visus interesentus uz ceriņu dārza veidošanas noslēguma pasākumu.

Dārzu viesītieši sāka veidot jau pavasarī, bet šajā reizē pie bijušās arodskolas kopmītnēm Meža ielas malā iestādīja ceriņu dzīvžogu. Pagājušās piektdienas rītā uz talku atnākušie gan bija paņēmuši līdzi pašu sagādātos, gan palīdzēja iestādīt pašvaldības sarūpētos ceriņu stādus.

Pašvaldības arhīva foto

20. septembrī jau devīto gadu pēc kārtas lielākā vai mazākā mērogā dažādos pasaules kontinentos, aptverot ap ANO 190 dalībvalstu, norit Pasaules talka (World Cleanup Day), kas lielākoties veltīta apkārtnes sakopšanai. Tomēr, kā atzina mūsu pašu Lielās talkas organizatore Vita JAUNZEME, Latvijā talko divas reizes gadā un jau pavasarī lielāko daļu sakopšanas darbu esam paveikuši. Tādēļ septembrī varam šo dienu veltīt citām paliekošām ap kārtējās vides uzlabošanas aktivitātēm, tostarp stādām Laimes koku parkus. Pagājšpiektdien Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī tika iestādīts jau desmitais šāds parks Latvijā un otrais mūsu novadā, jo pērn šis pasākums notika Zīlānos. Pasākuma atklāšanas uzrunās klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs; viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atzina, ka būt laimīgam ir labākais novēlējums ikvienam, ko arī paši vēlēja sev un visiem citiem talkotājiem.

Pasākuma organizatori šoreiz par galvenajiem koku stādītājiem simboliski bija izvēlējušies deviņas novada kuplās ģimenes – Vietnieku un Bērziņu ģimeni no Salas, Grāviņu un Bārzdiņu ģimeni no Sēlpils, Lipēnu ģimeni no Kūku pagasta, Šiklovu ģimeni no Jēkabpils, Maisaku ģimeni no Viesītes, Bērziņu ģimeni no Aknīstes un Grišku ģimeni no Ābeļu pagasta. Laimes koku parku Zvejnieklīcī ar pašu satrūpētajiem kokiem vēlējās kuplināt arī vairāku uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji – SIA «Dona», SIA «Miķelāni bekons», Vecsēlpils «Sprīdīši» un Salas vidusskola, bet novada Senioru konsultatīvā padome jaunajam parkam dāvāja pat trīs īpašus aizsardzības kokus – pīlādžus.

Īpaši saviļņojoši bija emocionālie vēlējumi, ko katra ģimene, kolektīvu, valdības un novada vadības pārstāvji izteica pirms došanās stādīt savus kokus, tomēr garām runām te nebija vietas – Sēlpils tautas nama vokālā ansambļa «Lira» un pasākuma vadītāja Edija Strušeļa muzikālajā pavadījumā talcinieki ātri vien sastādīja Zvejnieklīča Laimes koku parku. Vēl pa kādai dziesmai, pa kādam apsveikumam un laba vēlējumam, un tad jau visi pasākuma dalībnieki tika aicināti uz kopīgām pusdienām Daugavas malā, kur uz ugunskura jau vārījās gardum garda zupa, smaržoja liepziedu tēja un smalkmaizītes.

Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes arhitektei Madarai KĻAVINSKAI vaicājām, kāpēc mums tāds gods, ka divi no desmit Laimes koku parkiem izveidoti tieši mūsu novadā?

– Lielā talka katru gadu izsludina konkursu, kurā var pieteikties pašvaldības, kas atradušas Laimes koku parkam vietu un izstrādājušas stādījumu plānu.

Uzvar un plānotos kokus saņem tas, kurš pirmais piesakās, un abus gadus tie bijām mēs, – atzīst arhitekte.

Jāteic gan, ka Jēkabpils novadam piedalīšanās šajā konkursā vienu gadu ir liegta – lai tiek arī kādai citai Latvijas vietai.

– Šodien tika iestādīti 24 koki – 16 Lielās talkas sagādātie un astoņi dāvinātie – un divas hortenzijas, – par paveikto stāsta pašvaldības dārzniece Kristīne ĢIEDRE. – No kokiem bija ozoli, purva ozoli, dāvinājumā bija arī sarkanais ozols, kļavas, liepas – tādi Latvijas ainavā iederīgi koki. Vēl ir arī Māka ievas, korintes, pīlādži, kā arī retāks augs – divdaivu ginks, kuru arī var audzēt Latvijā.

Talcinieku veikumu dārzniece vērtē atzinīgi un piebilst, ka turēs rūpi par jauno parku. Īpašs prieks viņai esot, ka cilvēki izrādījuši tik lielu interesi par šo koku stādīšanu.

– Abu mūsu Laimes koku parku ideja ir tā, ka tie nav pabeigti stādījumi.

Ja cilvēkam ir kāds svinīgs notikums – kāzas, kristības, jubileja utt., kā piemiņai viņš vēlas iestādīt koku, viņš to var darīt šajos Laimes koku parkos, iepriekš gan saskaņojot ar pašvaldību, – aicina M. Kļavinska.

Stiprās ģimenes no visa Jēkabpils novada palīdzēja Zvejnieklīcī iestādīt 24 kokus un divas hortenzijas.

Laimes koku galvenie stādītāji bija novada daudzbērnu ģimenes, un darbā iesaistījās gan lieli, gan mazi to pārstāvji. Pie katra kociņa tika piestiprināta informācija, kas to ielicis zemē.

Pašvaldības arhitekte Madara Kļavinska (no kreisās) un dārzniece Kristīne Ģiedre mudina visus novada iedzīvotājus papildināt Laimes koku parkus Zīlānos un Zvejnieklīcī ar saviem īpašo godu kokiem.

Vecsēlpils «Sprīdīšu» saimnieks Aigars Avotiņš (no kreisās) atzina, ka viņa stādītais laimes koks ir par atgriešanos dzimtajā pusē. Daudzi «Sprīdīšu» ļoti senie koki šogad gājuši bojā, tādēļ nu jāsteidz stādīt aizvien jaunus, lai arī pēc simts gadiem Latvijā kuplotu alejas un parki.

Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme ir gandarīta, ka Laimes koku parku stādīšanas tradīcija guvusi atsaucību sabiedrībā.

– Lai gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Mēs varam mācīties no šiem kociņiem – ar saknēm jāturas stingri zemē un jātiecas uz augšu, uz debesīm, tad arī viss pārējais pieliksies klāt, – sev un apkārtējiem vēlēja Šiklovu ģimene.

Jēkabpils novada Senioru konsultatīvā padome Zvejnieklīča parkam dāvāja trīs simboliskus sargus – pīlādžus. Un koku stādīšanu seniori pavadīja ar skanīgu dziesmu.

TRĪS PAR VIENU

Oktobrī Kuldīgas novadā notiks regulārā elektropreču savākšanas akcija, kad noteiktās dienās katrā pagastā pēc tām aizbrauks Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP). Lai gan ikdienā tās bez maksas var nodot atkritumu laukumā, Dārzniecības ielā 9, nereti cilvēki no tām atbrīvojas mežā vai citur dabā.

Kāpēc joprojām atkritumus izmetam dabā?

Vakcīna pret piemēslošanu

1. Vita Jaunzeme, Lielās talkas vadītāja:

– Cilvēki ļoti rūpējas, lai viņu dzīvoklis, mašīna un cita privātā telpa būtu perfekta, bet apkārtējais vairs nav viņu darīšana – tas uz viņiem neattiecas. Kad pa automašīnas logu izmet kafijas krūzīti, košļājamo gumiju, papīrus vai izsmēķus, galvenā doma: lai ir tīri pie manis. Tāda piedrazošana vairāk ir attieksmes, ne naudas jautājums. Maksāt droši vien negribas par būvgružiem, tāpēc izgāž mežā.

Varbūt kāds pat nedaudz pārdzīvo, bet naudas nav, un gāž tik ārā.

Cīnīties ar vides piesārņošanu palīdzētu tāds likums, kas, kādu preci pērkot, uzreiz liktu samaksāt par izvešanu. Tas palīdzētu cīnīties ar tiem, kuri piemēslo finansiālu apsvērumu dēļ, jo naudas atkritumu nodošanai nav. Nebūtu vairs intereses izmest nelegāli, jo ir jau samaksāts. Otra lieta – nevīžība, kurai ar naudu nav saistības. Šķita – pēc depozīta sistēmas ieviešanas plastmasas un alumīnija iepakojumi apkārt vairs nemētāsies, bet tāpat ar tiem pilni meži! Jā, varbūt mazāk, bet daļai desmit centu daudz neizsaka, un īpaši dzērumā ir pilnīgi vienalga, kur paliek iepakojums.

Jāizglīto skolās un ģimenēs. Jātaisa vēl vairāk emocionālu izglītojošu kampaņu. Pēdējos 20 gados, kopš notiek Lielā talka, tīrāk ir kļuvis – atkritumu ir mazāk. Domāju, ka tas ir paaudzes stāsts – 20 gadu tomēr ir vesela paaudze. Daudzi gājuši talkā no skolām, un tiem, kuri tam izgājuši cauri, piedrazot ir grūtāk. Es uzskatu, ka tā ir laba vakcīna pret piemēslošanu.

Daudzums mežā pieaug

2. Inga Kalna, Latvijas Valsts mežu (LVM) sabiedrisko attiecību vadītāja:

– Lielie atkritumu krāvumi mežos nereti norāda uz apzinātu izvešanu no būvlaukumiem, autoservisiem un citām vietām. Problēmu veicina gan trūkumi atkritumu apsaimniekošanā un augošās izmaksas, gan sabiedrības attieksme. Videi atkritumi nodara nopietnu kaitējumu, un to savākšanai jātērē liela nauda, ko mēs labāk izmantotu atpūtas vietu iekārtošanai.

Ik gadu no valsts mežiem izvedam tūkstošiem kubikmetru atkritumu. Statistika liecina, ka mūsu teritorijā apjoms palielinās:

15 gados tas pieaudzis aptuveni par 19%, ik gadu palielinoties vidēji par 1,5–2%. Turklāt atkritumu aizvešanas izmaksas šajā laikā ir vairāk nekā dubultojušās. Pērn valsts mežos visbiežāk izmesti sadzīves atkritumi (44%), būvgruži (24%), autoriepas (21%), šīferis (6%), autodaļas (5%) un citi bīstamie atkritumi (1%). Arvien biežāk izgāž arī lielgabarīta priekšmetus – mēbeles, būvmateriālus un riepas –, un tas liecina par apzinātu rīcību, izvēloties nelegālu un videi kaitīgu rīcību. Mežā izmestais rada ilgstošu dabas piesārņojumu.

Autoriepas sadaloties izdala kaitīgas vielas un mikrodaļiņas, kas nonāk augsnē un ūdenī.

Būvniecības atkritumi – krāsas, šķīdinātāji un šīferis – gan cilvēkiem, gan dabai var būt īpaši bīstami. Būtiski, lai iedzīvotājiem būtu saprotami, ērti un dažādi atkritumu nodošanas veidi. Ne mazāk svarīga ir izpratne par to, ka mežs nav vieta atkritumiem arī tad, ja tie šķiet dabīgi vai noārdās bioloģiski. Dārza pārpalikumi mežā var veicināt invazīvo sugu izplatību, mainīt dabisko ekosistēmu un piesaistīt savvaļas dzīvniekus. Mūsu ieskatā būtiska ir arī mērķēta izglītošana un preventīva rīcība, informējot par atkritumu atstāšanas sekām.

Bērnudārzu audzēkņiem ir vides izglītības programma Cūkmena detektīvi, kas atkritumu kaitīgo ietekmi uz dabu izskaidro jaunākajai paaudzei.

Pašiem nav jāloka mugura

3. Jānis Ezerkalns, KKP tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs:

– Tos atkritumus, ko varētu nodot bez maksas, cilvēki nepiemērotās vietās izmet slinkuma dēļ. Uz Dārzniecības ielu 9 tos var atvest gan darbdienās pēc darba, gan sestdienās.

Pēc tam, kad ieviesām savākšanas akcijas pavasarī un rudenī, daļa cilvēku, īpaši pensionāri, jau augustā zvana un jautā datumus. Viņi izstrādājuši savu mehānismu, apzinoties, ka pašiem nevajadzēs neko izvest. Degvielas cena ir augsta, viss ir dārgāks – nav ko muguru locīt, jo komunālie atbrauks un savāks. Veļasmašīnas vai to, kas no tām atlicis, pie daudzdzīvokļu mājām mēdz atstāt vai mežā izmest nevis pēdējais lietotājs, bet gan remontētāji. Divi trīs tādi mums zināmi. Iemesls: bez maksas pieņemam neizjauktas ierīces, par daļēji izjauktām jāmaksā.

Normāls cilvēks ar nokalpojušo veļasmašīnu uz mežu nebrauks, jo tikpat labi var aizvest, kur pienākas, bet kāds, kuram ar izjauktām detaļām pilna garāža, – gan. Palaikam nelegāli izmet dīvānus. Agrāk tos pieņēmām kubikmetros, un liela stūra dīvāna nodošana varēja maksāt pat 150 eiro. Tagad par jebkāda izmēra dīvānu prasām 25 eiro. Tā ir mūsu pretimnākšana, lai neizmet mežos.

Valsts vides dienesta radītajā lietotnē Vides SOS ikviens, pamanot dabā atkritumus vai kādu apdraudējumu, var uzņemt fotoattēlu, atzīmēt atrašanās vietu un ziņot. Vietnē www.videssos.lv var uzzināt vairāk un mobilo lietotni lejupielādēt. Kuldīgas pusē cilvēki par atkritumiem dabā visbiežāk ziņo pašvaldības policijai. Tiek meklēts vaininieks, un reizēm arī izdodas atrast. Tālāk mums dots uzdevums atkritumus savākt. Labprātīgi pa mežiem nebraukājam un paši tos nemeklējam.

Lielās talkas laikā bieži atklājas izgāztuves.

Par nelegālu izmešanu draud administratīvā atbildība. Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, bet viss atkarīgs no tā, kādus atkritumus cilvēks mežā aprok. Ja vidi un gruntsūdeņus tas skar nopietni, var iestāties kriminālatbildība.

Jau no mazotnes bērniem skolās būtu jāmāca, kā vidi saudzēt. Rezultātus neredzēsim uzreiz, taču ar laiku cilvēki to sāks uztvert kā pašsaprotamu. Tagad jau ir labāk nekā agrāk.

Cilvēki lielākoties vairs neuzskata, ka labākais veids, kā atbrīvoties no riepām, ir izmest mežā vai sadedzināt Jāņu ugunskurā.