Piektdien, 27. martā, no plkst. 11.50 līdz plkst. 14 Mežaparka Kokaru zālē notiks Lielās talkas ieskandināšanas pasākums medijiem, kurā pašvaldības koordinatori un talkas vēstnieki atklās talkas vietu reģistrācijas karti, informēja pasākuma pārstāve Aiva Rozenberga.

Pasākumā varēs uzzināt par šī gada Lielās talkas jaunumiem un darbības virzieniem, kā arī talkas reģistrācijas karti, kur iespējams pieteikt savu talkošanas vietu Lielās talkas tīmekļvietnē "www.talkas.lv". Talkās paredzēta plaša izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz dažādu vietu un ainavu labiekārtošanai, norādīja Rozenberga. Vienlaikus idejas talkām var smelties cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē.

Pasākumā piedalīsies talkas organizatori, vēstnieki - žurnālists Sandijs Semjonovs, notikumu vadītājs Valdis Melderis un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina, pašvaldību koordinatori no visas Latvijas, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS), Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe (ZZS), Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis, "Rīgas sudrabbaltais koris" un Māra Upmane-Holšteina.

Lielo talku rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, AS "Latvijas valsts meži" un Dziesmu svētku biedrību. Šī gada talkas sauklis ir "Roku rokā - Latvijai!". Lielā talka šogad 25. aprīlī notiks 19. reizi.

Sestdien, 25. aprīlī, ikviens ir aicināts ieplānot savā kalendārā Lielās talkas dienu. Arī jelgavnieki šajā dienā aicināti iesaistīties pašvaldības teritoriju sakopšanā un publisko teritoriju labiekārtošanā. Talkas vietas iedzīvotāji varēs sākt pieteikt no piektdienas, 27. marta, vietnē www.talkas.lv. Līdz tam iedzīvotāji mudināti padomāt par tiem darbiem, ko šogad varētu paveikt talkā.

Esam daļa no dabas un līdzatbildīgi par savu un dabas veselību – šo domu ietver šī gada Lielās talkas sauklis "Roku rokā – Latvijai!". Jau tradicionāli talkotājiem ir iespēja organizēt publiskās talkas pašiem vai pievienoties kādai pieteiktajai talkai. "No piektdienas, 27. marta, talcinieki izvēlēto talkošanas vietu varēs atzīmēt Lielās talkas kartē vietnē www.talkas.lv, elektroniski aizpildot reģistrācijas veidlapu. Pēc aizpildīšanas informācija nonāks pie reģionālā talkas koordinatora un Jelgavā tas ir uzņēmums "Zemgales EKO". Tiklīdz pieteikums tiks apstiprināts, koordinators sazināsies ar talkas pieteicēju, lai izrunātu detaļas par talkas maisu saņemšanu un vienotos par savākto atkritumu maisu novietošanu izvešanai talkas dienā," kārtību stāsta SIA "Zemgales EKO" valdes locekle Kristīne Stukina. Iedzīvotāji gan mudināti ņemt vērā, ka Lielā talka ir reize, kad iedzīvotāji rosināti sakopt publisku teritoriju vai iesaistīties tās labiekārtošanā, nevis izmantot šo dienu personīgo pagrabu un šķūnīšu tīrīšanai.

Pieteikt talkas vietu un saņemt informāciju par talkas norisi Jelgavā var arī pa tālruni 29970126, bet sekot jaunumiem par Lielās talkas norisi – vietnē www.talkas.lv.

Tāpat Lielās talkas organizatori līdz 21. aprīlim 1.–12. klašu kolektīvus, koru, folkloras vai deju kolektīvus aicina piedalīties konkursā "Zaļais, kur esi?". Uzdevums – izveido līdz 1 minūtei garu video, kurā radoši un iedvesmojoši aicini piedalīties Lielajā talkā. Video var būt muzikāls, dejas vai dzejas formā vai citā radošā izpausmē. Video jāatspoguļo videi draudzīgs dzīvesveids un jāiedvesmo skatītājus piedalīties talkā un reģistrēt savu talkas vietu www.talkas.lv. Katrā kategorijā – skolu un koru, folkloras vai deju kolektīvu – viens uzvarētājs, kas saņems 200 eiro dāvanu karti. Plašāka informācija par konkursu un tā nosacījumiem ir pieejama vietnē www.talkas.lv.

Piektdien, 27. martā, no plkst. 11.50 līdz plkst. 14 Mežaparka Kokaru zālē notiks Lielās talkas ieskandināšanas pasākums medijiem, kurā pašvaldības koordinatori un talkas vēstnieki atklās talkas vietu reģistrācijas karti, informēja pasākuma pārstāve Aiva Rozenberga.

Pasākumā varēs uzzināt par šī gada Lielās talkas jaunumiem un darbības virzieniem, kā arī talkas reģistrācijas karti, kur iespējams pieteikt savu talkošanas vietu Lielās talkas tīmekļvietnē "www.talkas.lv". Talkās paredzēta plaša izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz dažādu vietu un ainavu labiekārtošanai, norādīja Rozenberga. Vienlaikus idejas talkām var smelties cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē. Pasākumā piedalīsies talkas organizatori, vēstnieki – žurnālists Sandijs Semjonovs, notikumu vadītājs Valdis Melderis un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina, pašvaldību koordinatori no visas Latvijas, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS), Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe (ZZS), Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis, "Rīgas sudrabbaltais koris" un Māra Upmane-Holšteina. Lielo talku rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, AS "Latvijas valsts meži" un Dziesmu svētku biedrību. Šī gada talkas sauklis ir "Roku rokā – Latvijai!". Lielā talka šogad 25. aprīlī notiks 19. reizi.

Piektdien, 27. martā, ar ikgadējo "Lielās Talkas" ieskandināšanu – pašvaldības koordinatoru tikšanos Rīgā – oficiāli tiks atvērta talkas vietu reģistrācijas karte, un ikvienam būs iespēja pieteikt savu talkošanas vietu "Lielās Talkas" mājaslapā www.talkas.lv. Talkās arī šogad paredzama plaša aktivitāšu izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz vietējām kopienām svarīgu vietu un ainavu labiekārtošanai. Idejas talkām var smelties arī cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē.

Uz saudzīgu attieksmi pret dabu un dalību "Lielajā Talkā" aicina arī 2026. gada labas gribas vēstnieki – notikumu vadītājs Valdis Melderis, žurnālists Sandijs Semjonovs un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina.

Ilga Vālodze Ābelkina uzsver: "Talka ir tradīcija, kurā saglabājusies viena no cilvēces skaistākajām īpašībām - sanākt kopā kā lielāka paveikšanai. Mēs varam lepoties, ka mūsu kultūrā talka ietver arī ieklausīšanos un dzīvošanu vienā ritmā ar dabu. Lai šī gada Lielā Talka stiprina šīs prasmes, mums katram par savu mazdārziņu domājot, kā arī skatoties plašajā pasaulē!"

Valdis Melderis atzīmē: "Man patīk "Lielās Talkas" ideja un cilvēki, kuri to uztur dzīvu. Viņi ļoti labi apzinās, ka daba bez mums iztiks, bet mēs bez tās – ne. Agrāk vai vēlāk to saprot pat visrūdītākais pilsētnieks. Es ļoti labi apzinos, ka to zaļumu, tīru gaisu un ūdeni mēs esam aizņēmušies no mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir attiecīgi par to parūpēties. Turamies pieskārienā ar to!"

Sandijs Semjonovs aicina: "Ir atkal klāt pavasaris, un šis ir "Lielās Talkas" laiks. Tas ir brīdis, kad mostas daba, mājās atgriežas gājputni, un pēc garās ziemas atkal ieraugām savus pagalmus, mežus un pļavas. Ieraugām no jauna. Un atkal acīm paveras atkritumu rindas, nesavāktie izsmēķi un mežmalās atstātie civilizācijas "labumi". Pavasaris ir īstais brīdis, kad mums visiem sadoties rokās, paņemt grābekli, maisu un savākt aiz sevis, kā arī citiem. Lai padarītu mūsu Latviju kaut nedaudz tīrāku un arī labāku!"

Ar šī gada saukli "Roku rokā – Latvijai!" "Lielā Talka" rosina uz atbildīgu rīcību cilvēka un dabas mijiedarbībā skaista mērķa – tīras, zaļas, veselīgas Latvijas – labā. "Lielo Talku" rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Valsts mežiem, Dziesmu svētku biedrību. "Lielo Talku" atbalsta Rimi, Mežpils alus, DHL, SIA Getliņi EKO.

В пятницу, 27 марта, с ежегодного открытия Большой толоки — встречи координаторов самоуправлений в Риге — официально будет запущена карта регистрации мест проведения толоки, и у каждого появится возможность заявить своё место для участия на сайте Большой толоки.

В этом году, как и прежде, ожидается широкий выбор активностей: от посадки деревьев и сбора отходов до благоустройства территорий и ландшафтов, важных для местных сообществ. Идеи для толоки можно почерпнуть и на карте загрязнённых мест, отмеченных самими жителями: https://talkas.lv/piesarnoto-vietu-karte

К бережному отношению к природе и участию в Большой толоке призывают также послы доброй воли 2026 года — ведущий мероприятий Валдис Мелдерис, журналист Сандийс Семёновс и исследовательница фольклора Илга Валодзе Абелкина.

Илга Валодзе Абелкина подчёркивает: "Толока — это традиция, в которой сохранилась одна из самых прекрасных черт человечества — собираться вместе ради общего дела. Мы можем гордиться тем, что в нашей культуре толока включает также умение слушать и жить в одном ритме с природой. Пусть Большая толока этого года укрепит эти навыки — думая каждому о своём небольшом саде и одновременно глядя на широкий мир!"

Валдис Мелдерис отмечает: "Мне нравится идея Большой толоки и люди, которые поддерживают её живой. Они прекрасно понимают, что природа обойдётся без нас, а мы без неё — нет. Рано или поздно это осознаёт даже самый закоренелый горожанин. Я ясно понимаю, что эту зелень, чистый воздух и воду мы одолжили у наших детей и будущих поколений. Наш долг — соответственно об этом позаботиться. Давайте сохранять эту связь!"

Сандийс Семёновс призывает: "Снова пришла весна, и это время Большой толоки. Это момент, когда просыпается природа, возвращаются перелётные птицы, и после долгой зимы мы вновь видим свои дворы, леса и луга. Видим их по-новому. И снова перед глазами — ряды мусора, неубранные окурки и оставленные на опушках "блага" цивилизации. Весна — самое подходящее время, чтобы всем нам объединиться, взять грабли и мешки и убрать за собой и за другими. Сделаем Латвию хотя бы немного чище и лучше!"

Под девизом этого года "Рука об руку — для Латвии!" Большая толока призывает к ответственным действиям во взаимодействии человека и природы ради общей цели — чистой, зелёной и здоровой Латвии. Организатором выступает общество Pēdas LV в сотрудничестве с Министерством климата и энергетики, Латвийским союзом самоуправлений, Latvijas Valsts meži и Обществом праздника песни. Большую Толоку поддерживают Rimi, Mežpils alus, DHL, SIA Getliņi EKO.

Piektdien, 27. martā, ar ikgadējo Lielās Talkas ieskandināšanu - pašvaldības koordinatoru tikšanos Rīgā, oficiāli tiks atvērta talkas vietu reģistrācijas karte, un ikvienam būs iespēja pieteikt savu talkošanas vietu Lielās Talkas mājaslapā.

Talkās arī šogad paredzama plaša aktivitāšu izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz vietējām kopienām svarīgu vietu un ainavu labiekārtošanai. Idejas talkām var smelties arī cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē: https://talkas.lv/piesarnoto-vietu-karte

Uz saudzīgu attieksmi pret dabu un dalību Lielajā Talkā aicina arī 2026. gada Labas gribas vēstnieki – notikumu vadītājs Valdis Melderis, žurnālists Sandijs Semjonovs un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina.

Ilga Vālodze Ābelkina uzsver: "Talka ir tradīcija, kurā saglabājusies viena no cilvēces skaistākajām īpašībām - sanākt kopā kā lielāka paveikšanai. Mēs varam lepoties, ka mūsu kultūrā talka ietver arī ieklausīšanos un dzīvošanu vienā ritmā ar dabu. Lai šī gada Lielā Talka stiprina šīs prasmes, mums katram par savu mazdārziņu domājot, kā arī skatoties plašajā pasaulē!"

Valdis Melderis atzīmē: "Man patīk Lielās Talkas ideja un cilvēki, kuri to uztur dzīvu. Viņi ļoti labi apzinās, ka daba bez mums iztiks, bet mēs bez tās - ne. Agrāk vai vēlāk to saprot pat visrūdītākais pilsētnieks. Es ļoti labi apzinos, ka to zaļumu, tīru gaisu un ūdeni mēs esam aizņēmušies no mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir attiecīgi par to parūpēties. Turamies pieskārienā ar to!"

Sandijs Semjonovs aicina: "Ir atkal klāt pavasaris, un šis ir Lielās Talkas laiks. Tas ir brīdis, kad mostas daba, mājās atgriežas gājputni, un pēc garās ziemas atkal ieraugām savus pagalmus, mežus un pļavas. Ieraugām no jauna. Un atkal acīm paveras atkritumu rindas, nesavāktie izsmēķi un mežmalās atstātie civilizācijas "labumi". Pavasaris ir īstais brīdis, kad mums visiem sadoties rokās, paņemt grābekli, maisu un savākt aiz sevis, kā arī citiem. Lai padarītu mūsu Latviju kaut nedaudz tīrāku un arī labāku!"

Ar šī gada saukli "Roku rokā – Latvijai!" Lielā Talka rosina uz atbildīgu rīcību cilvēka un dabas mijiedarbībā skaista mērķa – tīras, zaļas, veselīgas Latvijas – labā. Lielo Talku rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Valsts mežiem, Dziesmu svētku biedrību. Lielo Talku atbalsta Rimi, Mežpils alus, DHL, SIA Getliņi EKO.

Sestdien, 25. aprīlī, aicinām ikvienu savā kalendārā ieplānot LIELĀS TALKAS dienu!

Pavasaris būs klāt, kopā iesaistīsimies savas kopienas apkārtējās vides sakārtošanā un Latvijas dabas tīrīšanā — ar skaidru pārliecību: mēs esam daļa no dabas un līdzatbildīgi par savu un tās veselību.

Šajā pavasarī LIELĀ TALKA notiks jau 19. reizi, aicinot doties dabā ar saukli: "Roku rokā – Latvijai!"

LIELĀS TALKAS organizatore Vita Jaunzeme saka: "Pasaulē iet traki, bet rūpes par savu un dabas veselību, skaistumu un tīrību Latvijā paliek stabila vērtība. Sadosimies roku rokā, lai mūsu meži un apkārtne būtu tīri, ainava – kopta, un pašiem prieks un lepnums par padarīto. Darot kopā, kļūstam stiprāki — sakārtojot vidi sev apkārt, sakārtojam arī paši sevi."

Jau mēnesi pirms talkas — no 27. marta — varēs pieteikt talkošanas vietas www.talkas.lv Pēc talkošanas vietas pieteikšanas ar jums sazināsies Ādažu novada LIELĀS TALKAS koodrinatore, Inga Tūna-Čaupala, inga.caupala@carnikava.lv, 25585983.

Līdz tam aicinām sanākt kopā, vienoties un izplānot darbus, ko šogad paveikt savā apkārtnē.

Talkošanas tradīcija Latvijā ir ieguvusi arī Nemateriālā kultūras mantojuma statusu — paldies ikvienam, kurš ar savu darbu palīdz veidot sakoptu vidi un rūpējas par Latvijas dabu!

LIELĀ TALKA turpina iedvesmot atbildīgai cilvēka un dabas sadarbībai — kopīga mērķa vārdā: tīra, zaļa un veselīga Latvija.

Ir klāt pavasaris, saulīte sāk sildīt arvien vairāk, un pavisam drīz vairums atkal pievērsīsies dārza darbiem. Ir dažādi dārza iekopšanas veidi — ja vieni izvēlas visu stādīt podos, citi priekšroku dod dobēm. Ja vieni izvēlas tradicionālo pieeju, tad citi veido permakultūras dārzu.

«Permakultūras dārznieks ir tas pats mūsu parastais, tikai ar mazliet citu vērību pret savu dārzu, jo viņš noteikti centīsies būt maksimāli saudzīgs pret dabu un tās procesiem,» stāsta Latvijas Permakultūras biedrības (LPB) valdes vadītāja Ilze Mežniece. «Permakultūras ideja pati kā tāda nav nekas jauns. Mēs to esam nosaukuši par permakultūru tikai priekš mūsdienu modernā cilvēka, kurš ir tā attālinājies no zemes, no dabas procesiem, no vērošanas un būšanas kopā un dabas procesu izpratnes, ka ir bijis nepieciešams kaut kā šīs zināšanas atkal sastrukturēt un iedot rokās kā mācību grāmatu. Un tad šo struktūru, kur māca, kā ieraudzīt, atpazīt un samīļot visu, kas ir dabā, sauc par permakultūru.»

Videi jākļūst bagātākai un tīrākai

Nevar noliegt, ka modernais dzīvesveids ienāk mūsu dzīvēs arvien vairāk, taču, piedomājot pie vides mums apkārt, mēs to varam saudzēt, «la ir spēja saimniekot, nepasliktinot, nebojājot vidi, bet tieši otrādi, radot to aizvien bagātāku un pilnvērtīgāku komplektā ar jaunām zināšanām,» tā I. Mežniece. «Ja mēs dzīvojam un saimniekojam tādā veidā, ka vide ap mums paliek nevis piesārņotāka, kā tas ir šobrīd ar industriālās lauksaimniecības metodēm strādājot, bet tieši otrādi — ka tā paliek aizvien daudzveidīgāka, bagātāka un tīrāka, tad, protams, ka ikviens, ne tikai vide, bet arī mēs kā vides daļa būsim laimīgi un spēsim veseli un ziedoši dzīvot šajā pasaulē.»

«Es sāku pētīt un sapratu, ka permakultūrai ir nepieciešama sistemātiska pieeja, ja grib kaut ko ražot, darīt lietas efektīvāk,» stāsta permakultūras piekritējs Juris Šleiners no Dundagas. «Jo permakultūra ir dzīvot saskaņā ar dabu, bet tas ne vienmēr iet kopā ar saimnieciskās darbības principiem. Permakuktūra kā tāda manā uztverē ir mazliet ideālistiska, bet to īsti nevar dabūt gatavu, ja saimniecība ir ar uzņēmējdarbību saistīta. Tad būs jāatkāpjas no dažiem permakultūras ideāliem, lai sasniegtu tos mērķus, kas vajadzīgi.»

Lai izveidotu permakultūras dārzu, nepieciešams komposts, «la ir daļa no jebkura dārznieka darbiem, tā vienkārši ir nepieciešamība,» teic I. Mežniece. «Kompostu var izveidot vairākos veidos — ka tas gatavojas un nobriedinās lēni un gari, varbūt atstājot pat iekšā patogēnu sēklas vai nezāļu sēklas, kas tur izdzīvo; vai arī mēs uztaisām tādu ātro kompostu, kurā ļoti daudz kas «pārdeg», un tas savā ziņā sterilizējas. Ja runājam par kompostu kā dārza sastāvdaļu, tad tur mēs liksim mūsu zaļos atkritumus, kas radīs nepieciešamo slāpekļa daudzumu. Tie ir dažādi virtuves atkritumi, izņemot gaļu, tā ir zāle un nezāles, arī dzīvnieku mēsli, ja tādi ir. Un mēs tur liksim iekšā arī nokaltušo — smalkos zariņus, vecās lapas, sienu. Šādā veidā kombinējot sausos oglekļa materiālus ar zaļajiem, ļoti daudz slāpekli saturošajiem materiāliem, mēs arī panākam veiksmīgāku kompostēšanu. Un, ļoti rūpīgi strādājot pie šīm kompostēšanas metodēm, mēs varam panākt arī karsto kompostu, kas sterilizē patogēnus. Bet tur tad vairāk jāiedziļinās kompostēšanas mākslā, la ir vesela atsevišķa zinātne.»

Ar permakultūru var aizrauties arī pilsētā

«Ir arī pilsētas ar mazdārziņiem, kā arī pilsētas ar mājām, kur ir pagalmi,» bilst LPB valdes vadītāja. «Bet ir ļoti daudz šo iniciatīvu, kuras ne vienmēr tiek atbalstītas no pilsētas pārvaldīšanas puses. Mēs jau arī mazās lietās un visā savā dzīvesveidā varam veidot patīkamu vidi sev apkārt. Ja nevaram audzēt pārtiku, mēs varam kopt savas attiecības ar kaimiņiem, veidot interešu kopienas, atstāt mazāku ietekmi uz vidi ar to, ka neradām atkritumus un izmantojam mazāk lietu, kas pēc tam pārvērtīsies par atkritumiem. Šādā veidā, vienmēr domājot, ko mēs darām, ko pērkam, ko izmantojam savā dzīvē, varam būt arī permakultūristi pilsētā.»

Šobrīd Latvijas Permakultūras biedrībā iesaistās teju 300 biedru, taču tie nebūt nav visi permakultūras piekritēji. «Tajā pašā laikā Facebook lapā mums seko līdzi 4500 cilvēki,» atklāj I. Mežniece. «Bet tad, kad mēs paskatāmies Facebook lapu, kurā pulcējas cilvēki un apmainās ar idejām par dažādiem dārzkopības veidiem, kas saucas «Permakultūras dārzs», tur jau mēs redzam 22 000 cilvēku, la ka, es domāju, interese ir diezgan liela. Un dārzkopji bieži ir tādi cilvēki, kuri ļoti mīl savu dārzu, mīl tajā rušināties, un viņiem nav diezgan daudz laika nodarboties ar sabiedriskām aktivitātēm, iesaistīties biedrībās vai grupās.»

Lai sāktu nodarboties ar permakultūru, LPB valdes vadītāja sākumā iesaka novērot, ko dara citi, un atmest domu par ķimikāliju izmantošanu dārza darbos: «Beidzam tās lietot tā ļoti konkrēti, pārtraucam, lai mūsu dārzs var atveseļoties. Varbūt atveseļošanās procesā būs kaut kādi nepatīkami iznākumi. Bet tas ir tāpat, ja mēs dzeram antibiotikas, nobeidzam savu kuņģa mikrofloru un mums pēc tam sāp vēders. Apmēram tā arī dārzs var reaģēt. Ja mēs noņemam nost indes, var gadīties lietas, kas šķiet nepatīkamas, bet tām ir jāļauj dabiski atrisināties. Nākamais solis: mācīties par to, kā dabiski saimniekot, kā ar dabīgiem līdzekļiem atbalstīt labvēlīgos organismus mūsu dārzā.»

Nedarīt pretēji dabas principiem

Tāpat nozīmīgi ir atdarināt dabu. «Tas ir — neatstāt pliku augsni, kas dabā tā nekur nav novērojams,» dalās I. Mežniece. «Mēģināt neveidot lielus laukumus ar monokultūrām, jo arī dabā viss ir kopā. Pļavā ir daudz dažādu zālīšu, arī mežā — dažādas koku sugas. Ja tām ir ļauts dabiski atjaunoties, tad neveidosim monokultūru, jo tā ir ievainojamāka, par to daudz vairāk jārūpējas. Mēģinām veidot jauktos stādījumus, kā, piemēram, burkānus kopā ar sīpoliem. Turpināt vērot, mācīties, un pamazām radīsies aizvien vairāk un vairāk ideju, kā noturēt ūdeni, lai nav bieži jālaista, kā izmantot saulīti, stādot saulmīļus tur, kur tā vairāk spīd, kā radīt mikroklimatu savā dārzā.»

«Permakultūras dobēs nekas netiek rakts,» teic J. Šleiners. «Rokot apgriež visu otrādi. Iedomājies, ja tu dzīvo pirmajā stāvā un tev viss ir ļoti labi, bet tevi pēkšņi pārceļ uz augšējo stāvu, kur tevi cepina saule. Mikrobiem ir tieši tas pats. Tāpēc es neko neaiztieku, lai daba visu dara pati. Galvenais, lai ir labs kompostiņš pa virsu, un viss būs labi.»

Ir ne tikai dārza, bet arī sociālā permakultūra. «Tā ir, pavisam vienkāršiem vārdiem runājot, sadarbības un labas kopā būšanas veicināšana savā apkārtnē,» pauž I. Mežniece. «Tie ir kopienu veicināšanas pasākumi, tās ir sarunas ar kaimiņieni, mūsu labie darbi. Paskatoties atpakaļ tradīcijās, — kāpēc cilvēki laukos nejutās vientuļi? Jo viņi dzīvoja lielās ģimenēs un vienmēr gāja cits citam palīdzēt. Kādreiz cilvēki gāja uz siena vai aršanas talkām. Tas mūsu kultūrā ir ļoti izteikti, un tikai pēdējā laikā mēs par to mazliet mazāk atceramies. Lai gan vēl arvien mums ir Lielā talka, vēl arvien mēs varam taisīt kopienas dārza stādīšanas talkas, la arī ir veselīgas sociālās vides radīšana ar kopā darbošanos uz rezultātu vērsta.»

Savukārt Juris Šleiners Dundagā izveidojis termo pakomātu: «Ir 21. gadsimts, ir sociālie mediji, un, lai jauniešiem būtu vieglāk iepirkties veikalos, pakomāts ir risinājums. Tur var vienkārši ielikt savu preci saldētavā, ledusskapī vai plauktiņā, un jebkurš var brīvi aiziet, lai iegādātos preci no ražotāja. Es to izveidoju, risinot savu vajadzību, bet sapratu, ka varu palīdzēt vairākiem tirgotājiem un iedzīvotājiem to pašu lietu atrisināt. Visiem kopā šo risinājumu lietojot, tas strādās ļoti labi.»

Visam vienmēr jābūt līdzsvarā

Cilvēki, kuri dzīvo laukos, permakultūras metodē var iesaistīt arī dzīvniekus. «Bioloģiska lauksaimniecība bez dzīvniekiem nemaz nav iespējama, jo dzīvnieki, sevišķi atgremotāji, ir galvenie augsnes ielabotāji,» pauž I. Mežniece. «Viņi bija tie, kas ar savu ganīšanos radīja augsnes kārtu, uz kuras izauga mežs un uz kuras mēs vēl arvien turpinām saimniekot un dzīvot. Mums, protams, ir jāprot par viņiem rūpēties. Latvijā ir grūti, jo dzīvnieku paliek aizvien mazāk, un viņi aizvien lielākos baros tiek koncentrēti uz mazu saimniecību. Latvijas augsne šobrīd tiešām nav labā stāvoklī. la ir ļoti noplucināta, erodēta, degradēta gan mehāniskās apstrādes rezultātā, gan arī tāpēc, ka tiek ļoti daudz lietoti dažādi pesticīdi. Lai atjaunotu auglību augsnē, mums nāksies ļoti domāt, kā to darīt. Lauksaimniecības dzīvnieki būs atslēgas elementi šajā procesā.»

LPB valdes vadītāja norāda, ka visam vienmēr jābūt līdzsvarā, jo, kas par daudz, tas var radīt kaitējumu: «Viens no principiem ir — sāc ar maziem risinājumiem, ej maziem solīšiem un tad pamazām kļūsti lielāks. Bet, piemēram, runājot par vēja ģeneratoriem, — kad tie ir mazi, to ietekme uz vidi ir ļoti neliela, un tie ir spējīgi kaut kādā veidā dot to pašpietiekamību, nodrošinot ar nepieciešamo enerģiju. Tajā brīdī labās īpašības ir daudz vairāk nekā sliktās, kas ir troksnis un dažādas ietekmes uz vidi, vibrācijas. Bet, ja tie ir milzīgi, kā mums šobrīd Latvijā, kur ieved tos 300 metrus augstos ar visām daudzajām ķīmijām un ar ļoti lielo skaņas un vibrāciju ietekmi, tad tas vairs nav videi draudzīgi. Arī permakultūrā mēs nevaram atļauties būt vieglprātīgi un skatīties uz visu caur principu burtisku pielietošanu. Ja mēs skatāmies ar tādu kopēju procesu izpratni un tiešām vēlmi vidi, kuras sastāvdaļa mēs kā cilvēki esam, uzturēt labu un bagātu, tad, manuprāt, šīs pieejas mums šobrīd ļoti pietrūkst ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.»

Lai veidotu precīzas dobes, var izmantot šablonus, ar kuru palīdzību izkārtot mēslojumu un mulču. Standarta dobes platums ir 75 centimetri. Šāda veida dobes var veidot ne tikai uz lauka, bet arī siltumnīcā. Terēzes Matisones foto

Juris Šleiners permakultūras metodē iesaista arī vistas: «Viena lieta, ko es bieži vien redzu, ka vistas dzīvo vienā un tajā pašā vietā, kas man personīgi nepatīk. Vistām ir jāstaigā visur, kur tās grib. Bet man patīk, ka var kontrolēti to darīt, teiksim — šis dizains perfekti var noganīt visu lauku.»

Pavasaris Aizkraukles birzītē aiz bērnudārza “Zīlīte” atklājis skatam cilvēku bezatbildību — krūmājos izgāztas atkritumu kaudzes. Par to mūs informēja kāda aizkraukliete. Diemžēl šī nav pirmā reize — līdzīga situācija šeit tika piedzīvota arī pagājušajā gadā.

Aizkrauklē, bērzu birzītē kāds tīšuprāt atbrīvojas no atkritumiem.

Pirmdienas rītā devos novērtēt piesārņojuma apmēru. Nogriežoties no galvenā celiņa, takas abās pusēs redzamas cilvēku atstātās pēdas: pa kādai tukšai alkohola pudelei, cigarešu izsmēķi un čipsu pakas. Kundzes ziņoto vietu nevar nepamanīt. Sarkani un dzelteni celofāna maisiņi, kas aizķērušies vai tīšuprāt uzsprausti zariem, redzami jau pa gabalu. Tuvojoties acīm paveras patiesā skāde — krūmājā divās vietās izgāzti visdažādākie atkritumi, lielākoties pārtikas iepakojumi. Visticamāk, pie vainas nav iereibušie atpūtnieki, kas pērn šajā vietā bija iekārtojuši sev pasēdēšanas vietu, jo vienuviet izmesti vairāki desmiti tukšu piena paku, redzami arī humusa iepakojumi — tie nav iedzeršanai tradicionāli atkritumi.

Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis par situāciju ir informēts. Pašvaldībai gan ar konkrēto teritoriju saistību nav, jo tā ir privātīpašums. “Zemes īpašnieks ir informēts, esam ar viņu tikušies, un šobrīd tiek meklēts labākais risinājums, lai atkritumus savāktu. To apjoms ir liels. Tie nav radušies vienkārši — kāds ir speciāli braucis un apzināti tos izmetis. Konkrētu dienu nevaru pateikt, bet teritorija tiks sakopta. Zemes īpašnieks ir ieinteresēts to izdarīt pēc iespējas ātrāk,” zināja teikt A. Zīmelis. Viņš paskaidroja, ka šīs teritorijas apkaimē nav novērošanas kameru, ar kuru palīdzību varētu noskaidrot piesārņošanā vainīgās personas un saukt tās pie atbildības.

Aizkraukles novada pašvaldība uztur lielāko daļu birzītē esošo celiņu un taku — tās, kuras izveidotas projektā. Apsaimniekotājs tās regulāri pārbauda. Atkritumu daudzums pieaug siltajā laikā, kā arī nedēļas nogalēs. “Cilvēkiem jāsaprot, ka joprojām ir vietas, kur nav iespējams piekļūt, lai pilnvērtīgi veiktu sakopšanas darbus. Arī šajās dienās katru nakti zeme sasalst, pēc tam atlaižas. Izžūšanas process nav tik ātrs, kā gribētos,” piebilst pārvaldnieks.

Atkritumu kaudzes šajā pašā vietā birzītē tika konstatētas arī pērn. A. Zīmelis domā, ka vienīgais reālais risinājums, kas pasargātu no līdzīgām situācijām nākotnē, būtu krūmu izzāģēšana: “Pilsētvidē nesakoptas teritorijas, krūmāji piesaista attiecīgu kontingentu. Sakopjot Daugavas krastmalu un izzāģējot krūmus, pasēdēšanas notiek krietni retāk, arī piemēslots tiek stipri mazāk nekā agrāk,” viņš skaidroja.

Gatavojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 25. aprīlī, ikviens dabas draugs, sākot ar 27. martu, aicināts atzīmēt un reģistrēt piesārņotās vietas īpašā kartē mājaslapā www.talkas.lv.

Piesārņoto vietu karte dod iespēju gan talciniekiem, gan pašvaldībām apzināt piemēslotās vietas, kuras var talkas laikā sakopt. Privāto teritoriju sakopšanā pašvaldība gan neiesaistās, taču iedzīvotāji var vienoties un uzkopt tās.

Ikviens var ievietot savos telefonos aplikāciju “Vides SOS”, lai ziņotu par uzietām nelegāli izmestām atkritumu kaudzēm. Tas dod iespēju atbildīgajām institūcijām uzzināt par šādu vietu un to sakopt vai atrast nelegālo atkritumu izvedēju.

GINTAS GRINCĒVIČAS FOTO

BEZATBILDĪBAS REZULTĀTS — IZGĀZTUVE!

Mārupes pilsētā un pagastā

25. martā

16.30 filmu vakars

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

17.00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums

Mārupes kapos (pie piemiņas akmens)

18.30 velsiešu komponista Karla Dženkinsa (Karl Jenkins) skaņdarbu cikla “Adiemus. Songs of Sanctuary” atskaņojums

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Piedalās Mārupes Kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Dzelde”, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas koris “Skaņa”, mecosoprāns Sniedze Kaņepe, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pedagogu, skolēnu un absolventu instrumentālais ansamblis.

26. martā

10.00 Lieldienu dekoru meistarklase senioriem

Dienas centrā “Švarcenieki” (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 4)

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

18.30 “Mārupes novada bērnu un jauniešu sporta laureāts 2025”

Mārupes Mūzikas un mākslas skolā (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 39)

27. martā

11.00 Mārupes novada senioru biedrības kopsapulce

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Reģistrācija – no plkst. 10.00. Lai atvieglotu nokļūšanu uz pasākuma norises vietu, senioriem tiks nodrošināts transports. Autobuss no Jaunmārupes izbrauks plkst. 10.00, bet no Tīraines – plkst. 10.15.

19.00 “Mārupes novada sporta laureāts 2025”

Mārupes Mūzikas un mākslas skolā (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 39)

28. martā

14.00 Nākotnes līgas futbola spēle, “Mārupes SC”–“Skanstes SK”

Jaunmārupes stadionā (Jaunmārupē, Īvju ielā 5/7)

19.00 gaumīga franču komēdija vienā cēlienā “Lomu spēles”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

31. martā

14.00–16.00 putnu būrīšu veidošanas meistarklase

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Plašāka informācija 6. lpp.

1. aprīlī

16.30 Lieldienu olu krāsošana

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

2. aprīlī

16.00 Mārupes novada izglītības iestāžu mazo vokālistu konkurss “Mārupes novada Cālis 2026”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

14.00–16.00 putnu būrīšu veidošanas meistarklase

Dienas centrā “Švarcenieki” (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 4)

Plašāka informācija 6. lpp.

17.00 CV un motivācijas vēstuļu darbnīca

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

5. aprīlī

12.00–15.00 Lieldienu svinēšana “Apaļš kā ola, karsts kā grils”

Mārupes Kultūras nama iekšpagalmā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Tematiskas aktivitātes visai ģimenei – olu krāsošana, gaismu un sajūtu namiņš bērniem, tikšanās un rotaļas ar Lieldienu Zaķi, grilēšanas dueļi un gardas degustācijas kopā ar Grilētāju brālību, kā arī lustīgi Lieldienu danči kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”.

7. aprīlī

17.00 sarunu vakars “Kā tikt galā ar stresu”

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

9. aprīlī

17.00 Grāmatu klubiņš

Mazcenas bibliotēkā (Mazcenu aleja 33/3, Jaunmārupe)

17.00 CV un motivācijas vēstuļu darbnīca

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

17.30 domu darītava “Cilvēcība pāri atšķirībām”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Pasākums veltīts sarunai par bērnu un jauniešu attīstību, savstarpējo sapratni un sadarbību starp vecākiem, skolām un speciālistiem.

Plašāka informācija 11. lpp.

11. aprīlī

11.00 fotoorientēšanās

Starta vieta – bērnu rotaļu laukums “Ūdenrozes”(Jaunmārupē, “Ūdenrozēs”)

17.00 Mārupes Kultūras nama VPDK “Mārupieši” koncerts “Mārupes gurķis 2026”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

12. aprīlī

11.00 kornhola sacensības “Pavasara kauss”

Tīraines Sporta kompleksā (Tīrainē, Viskalnu ielā 7)

15. aprīlī

18.00 skriešanas sacensības “Pavasara kross Mārupē 2026”, pirmais posms

Jaunmārupē, pie ūdenskrātuves “Pavasari”

18.30 viktorīnu vakars “Gudrs un no Mārupes”

Mārupes pamatskolā (Tīrainē, Viskalnu ielā 7)

16. aprīlī

10.00 Jun Jun – enerģijas, kustības un elpošanas meistarklase senioriem

Dienas centrā “Švarcenieki” (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 4)

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

17. aprīlī

16.30 videospēļu pēcpusdiena

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

19.00 improvizācijas vakars Mārupē. Valdis Sils un Dzintars Rožkalns

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Biļetes var iegādāties tīmekļvietnē www.humors.lv.

18. aprīlī

10.00 volejbola turnīrs 4:4

Tīraines Sporta kompleksā (Tīrainē, Viskalnu ielā 7)

18. aprīlī

10.30 un 13.00 Ukuleles koncerti “Tipu tapu pa meža taciņām”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

11.00 futbola turnīri – “Panna 1 pret 1” un atklātais futbola turnīrs “4 pret 4”

Mārupes Valsts ģimnāzijas stadionā (Mārupē, Kantora ielā 97)

18.00 Nākotnes līgas futbola spēle, “Mārupes SC”–“Valmiera FC”

Jaunmārupes stadionā (Jaunmārupē, Īvju ielā 5/7)

22. aprīlī

18.00 skriešanas sacensības “Pavasara kross Mārupē 2026”, otrais posms

Jaunmārupē, pie ūdenskrātuves “Pavasari”

23. aprīlī

17.00 tikšanās ar uztura speciālisti un grāmatu autori Alisi Kindzuli-Dunavsku

Mazcenas bibliotēkā (Jaunmārupē, Mazcenu alejā 33/3)

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

24. aprīlī

14.00–16.00 iepriekš sagatavoto putnu būrīšu izlikšana

Beberbeķu dabas parkā

Plašāka informācija 6. lpp.

25. aprīlī

13.00–21.30 “Hēlija” ceturtā dzimšanas diena

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

29. aprīlī

17.00 “Uzzini par Eiropas Savienību!”

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

18.00 skriešanas sacensības “Pavasara kross Mārupē 2026”, otrais posms

Jaunmārupē, pie ūdenskrātuves “Pavasari”

30. aprīlī

17.00 kopskrējiens ar “MarupeRun” (5 km)

Jauniešu centrā “Hēlijs” (Mārupē, Dreimaņu ielā 12)

4. maijā

11.00 aktīvā tūrisma sezonas atklāšana Mārupes novadā ar velobraucienu

Mārupes pilsēta un apkārtne. Starts – aktīvās atpūtas parkā “JIP Mārupīte” (Ežiņi, Mārupe)

21.00 Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts svētku koncerts “Nekur nav tik labi kā mājās”

Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29)

Salas pagastā

27. martā

15.00 Grāmatu klubiņš

Salas bibliotēkā (Spuņciemā, Mazajā Spuņciema ielā 2)

18.00 Teātra dienas improvizācijas meistarklase

Babītes Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”

6. aprīlī

12.00-14.00 Lieldienu rīts “Vietvalžos”

Babītes Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”

Lieldienu zaķi Hops un Lola aicina lielus un mazus uz aizraujošu Lieldienu piedzīvojumu! Ar skanīgām dziesmām priecēs bērnu popgrupa “Pīlādzīši”, bet ar enerģiskām dejām uzstāsies mūsdienu deju grupa “Platīns”.

10. aprīlī

18.00 kinoseanss – filma “Perfektie”

Babītes Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”

Biļetes cena – 5 eiro (pieejamas pie kultūrizglītības centra filiāles administratores).

18. aprīlī

12.00 Teātra minifests “Es esmu teātris”

Babītes Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži”

Bezmaksas ieejas kartes varēs saņemt pie Babītes Kultūrizglītības centra filiāles “Vietvalži” administratores. Vairāk informācijas un festivāla programma – www.marupe.lv.

24. aprīlī

15.00 Grāmatu klubiņš

Salas bibliotēkā (Spuņciemā, Mazajā Spuņciema ielā 2)

15.30 orientēšanās sacensības Spuņciemā

Starts pie Spuņciema Sporta halles (Spuņciemā, Mazajā Spuņciema ielā 2)

Babītes pagastā

No 14. aprīļa līdz 30. maijam

Novadpētniecības izstāde “Sporta ceļš: no sapņa līdz uzvarai” par Mārupes novada sportistiem

Mārupes novada bibliotēkā un tās filiālēs

27. martā

19.00 Teātra dienai veltīts Ditas Lūriņas koncerts “Par brīnumiem”

Babītes Kultūrizglītības centrā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Piedalās pianists Jānis Strazds un ģitārists Māris Kupčs.

Biļetes cena – 10 eiro (pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs).

28. martā

10.00 Babītes Sporta kompleksa 2026. gada šaha sacensības bērniem “Jaunais šahists”, otrais posms

Babītes vidusskolā (Piņķos, Jūrmalas ielā 17)

11.00 Ģimeņu rīts – radoša dabas piezīmju darbnīca “Kā veido muzeja ekspozīcijas: dabas elementu saglabāšana” kopā ar dabas piezīmju entuziasti Gunu Petermani un Latvijas Nacionālā dabas muzeja Botānikas un mikoloģijas nodaļas vadītāju Laumu Miķelsoni-Šibeiku

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties bibliotēkā vai zvanot uz tālruņa numuru 28644949.

31. martā

16.00 CV un motivācijas vēstuļu darbnīca

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

Līdz 25. aprīlim

Solvitas Vencjunas mandalu izstāde “Laika raksti klusumā”

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Līdz 30. aprīlim

Informatīva un tematiska izstāde “Infekciju slimības”

Mārupes novada bibliotēkā un tās filiālēs

2., 9., 16., 23. un 30. aprīlī

14.00–16.00 Radošā ceturtdiena bērniem

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

2. aprīlī

15.00 Lieldienu olu krāsošana

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

6. aprīlī

12.00–16.00 “Svinēsim Lieldieniņu!”

Laukumā pie Babītes Kultūrizglītības centra (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Bērnu popgrupu un jauniešu deju kolektīva “Kaspīne” koncerts. “Rīgas danču klubs” ar jautriem Lieldienu dančiem, Liepājas Leļļu teātra izrāde “Kad mežā valdīja zaķis”. Būs Lieldienu spēles un radošās darbnīcas.

7. aprīlī

14.00–18.00 filmu pēcpusdiena

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

17.00–19.00 galda spēļu vakars un bingo “Saderēsim?”

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

11. aprīlī

10.00 novusa sacensības dubultspēlēs “Babītes kauss”

Babītes Sporta kompleksā (Piņķos, Jūrmalas ielā 17)

10.30 “Pūčulēnu skolas” trešā nodarbība

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

11.00 Ģimeņu rīts: radoša dabas piezīmju darbnīca

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

14. aprīlī

15.00 videospēļu pēcpusdiena

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

17.00 Grāmatu klubiņš

Babītes bibliotēkā (Liepu aleja 17, Babītē)

15. aprīlī

17.00 Grāmatu klubiņš

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

17. aprīlī

19.00 kinoseanss – filma “Nospiedumi”

Babītes Kultūrizglītības centrā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Biļetes cena – 5 eiro (būs pieejamas pie kultūrizglītības centra administratorēm no 1. aprīļa).

18. aprīlī

11.00 Ģimeņu rīts: radoša dabas piezīmju darbnīca

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

21. aprīlī

15.00 tamborēšanas pamati

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

22. aprīlī

15.00 lekcija “Dārzs pavasarī”

Babītes bibliotēkā (Liepu aleja 17, Babītē)

25. aprīlī

10.00 Lielā talka

Pūpes parkā

11.00 mandalu meistarklase pieaugušajiem kopā ar mandalu meistari Solvitu Vencjunu

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties bibliotēkā vai zvanot uz tālruņa numuru 28644949.

11.00–16.00 mākslas skola “ART SCHOOL” aicina uz pirmo dzimšanas dienu un Atvērto durvju dienu

(Piņķos, Rīgas ielā 22)

11.00 turnīrs kāršu spēlē “Zole”, trešais posms

Babītes vidusskolā (Piņķos, Jūrmalas ielā 17)

26. aprīlī

12.00 muzikālā izrāde ģimenēm “Pazudušās picas lieta”

Babītes Kultūrizglītības centrā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

28. aprīlī

14.00 Grāmatu klubiņš bērniem, pirmā tikšanās

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

15.00 “Uzzini par Eiropas Savienību!”

Jauniešu centrā “Litijs” (Piņķos, Centra ielā 3)

Līdz 31. maijam

Ivonnas Bredovskas gleznu izstāde “Plūst laika upe nemainīga”

Babītes bibliotēkā (Babītē, Liepu alejā 17)

4. maijs

18.00 Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts muzikāls uzvedums “Teic, kur zeme skaistākā”

Laukumā pie Babītes Kultūrizglītības centra (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

Piedalās Artis Robežnieks, Dainis Skutelis, Paula Saija, dāmu trio “Oranžās” un muzikālā apvienība Jura Kristona vadībā

20.00–23.00 balle ar grupu “TirkizBand”

5. maijā

14.00 mantoto lietu izstādes “Pagātnes klātbūtne” atklāšana

Mārupes novada bibliotēkā (Piņķos, Jūrmalas ielā 14A)

31. martā

19.00 tiešraide “Mārupes novads tuvplānā”

“Facebook” lapā @Marupesnovads

_________________________

Par pasākumu norisi lūdzam pārliecināties www.marupe.lv sadaļā Notikumi

Ieeja pasākumos ir bez maksas, ja nav norādīts citādi.

Sestdien, 25. aprīlī, ikviens ir aicināts ieplānot savā kalendārā Lielās talkas dienu. Arī jelgavnieki šajā dienā aicināti iesaistīties pašvaldības teritoriju sakopšanā un publisko teritoriju labiekārtošanā. Talkas vietas iedzīvotāji varēs sākt pieteikt no 27. marta vietnē www.talkas.lv. Līdz tam iedzīvotāji mudināti padomāt par tiem darbiem, ko šogad varētu paveikt talkā.

Esam daļa no dabas un līdzatbildīgi par savu un dabas veselību – šo domu ietver šī gada Lielās talkas sauklis “Roku rokā – Latvijai!”. Jau tradicionāli talkotājiem ir iespēja organizēt publiskās talkas pašiem vai pievienoties kādai pieteiktajai talkai. “No piektdienas, 27. marta, talcinieki izvēlēto talkošanas vietu varēs atzīmēt Lielās talkas kartē vietnē www.talkas.lv, elektroniski aizpildot reģistrācijas veidlapu. Pēc aizpildīšanas informācija nonāks pie reģionālā talkas koordinatora un Jelgavā tas ir uzņēmums “Zemgales EKO”.

Tiklīdz pieteikums tiks apstiprināts, koordinators sazināsies ar talkas pieteicēju, lai izrunātu detaļas par talkas maisu saņemšanu un vienotos par savākto atkritumu maisu novietošanu izvešanai talkas dienā,” kārtību stāsta SIA “Zemgales EKO” valdes locekle Kristīne Stukina.

Iedzīvotāji gan mudināti ņemt vērā, ka Lielā talka ir reize, kad iedzīvotāji rosināti sakopt publisku teritoriju vai iesaistīties tās labiekārtošanā, nevis izmantot šo dienu personīgo pagrabu un šķūnīšu tīrīšanai.

Pieteikt talkas vietu un saņemt informāciju par talkas norisi Jelgavā var arī pa tālruni 29970126, bet sekot jaunumiem par Lielās talkas norisi – vietnē www.talkas.lv.

Tāpat Lielās talkas organizatori līdz 21. aprīlim 1.–12. klašu kolektīvus, koru, folkloras vai deju kolektīvus aicina piedalīties konkursā “Zaļais, kur esi?”. Uzdevums – izveido līdz 1 minūtei garu video, kurā radoši un iedvesmojoši aicini piedalīties Lielajā talkā. Video var būt muzikāls, dejas vai dzejas formā vai citā radošā izpausmē. Video jāatspoguļo videi draudzīgs dzīvesveids un jāiedvesmo skatītājus piedalīties talkā un reģistrēt savu talkas vietu www.talkas.lv. Katrā kategorijā – skolu un koru, folkloras vai deju kolektīvu – viens uzvarētājs, kas saņems 200 eiro dāvanu karti. Plašāka informācija par konkursu un tā nosacījumiem ir pieejama vietnē www.talkas.lv.

Ritma Gaidamoviča, Sabiedrisko attiecību departaments

Februārī un martā aizvadītas šī gada pirmās Izglītības un jaunatnes, Tūrisma un kultūrvides, kā arī Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes, kurās pārrunātas 2026. gada prioritātes, budžeta jautājumi un nozīmīgākie attīstības virzieni Mārupes novadā. Sēdēs klātesošie tika iepazīstināti ar pašvaldības budžetu un investīciju plānu, akcentējot projektus, kas ietekmē izglītības, jaunatnes, kultūras un tūrisma jomas attīstību, kā arī sabiedrības iesaistes jautājumus.

Izglītības un jaunatnes konsultatīvās padomes sēde

26. februārī Babītes vidusskolā norisinājās Izglītības un jaunatnes konsultatīvās padomes sēde. Tās pirmajā daļā tika sniegts pārskats par apstiprināto budžetu un finansējuma sadalījumu starp izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta jomām, tostarp ieguldījumiem infrastruktūrā un investīciju projektos. Atsevišķa uzmanība tika pievērsta jaunatnes jomas finansējumam un vasaras nodarbinātības programmai, uzsverot praktiskās darba pieredzes nozīmi jauniešu turpmākajā attīstībā.

Tika apspriests arī transporta nodrošinājums skolēniem, kuri apmeklē interešu izglītības programmas dažādās novada vietās. Klātesošie iepazinās ar plānotajiem maršrutiem un transporta kustības grafikiem, kā arī diskutēja par sistēmas pilnveides iespējām, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos.

Noslēgumā notika diskusija par izglītības iestāžu padomju lomu un efektivitāti, analizējot to nozīmi sadarbībā starp iestādes vadību, pedagogiem un vecākiem. Dalībnieki akcentēja nepieciešamību stiprināt padomju darbību, veicinot skaidru mērķu izvirzīšanu un aktīvāku iesaisti.

Tūrisma un kultūrvides konsultatīvās padomes sēde

26. februārī Mārupes novada bibliotēkā notika Tūrisma un kultūrvides konsultatīvās padomes sēde. Tajā tika sniegts ieskats pašvaldības 2026. gada budžetā un investīciju plānā, akcentējot nozīmīgākos projektus tūrisma un kultūras jomā. Tāpat tika pārrunāti organizatoriski jautājumi par padomes plānoto pieredzes apmaiņas braucienu uz novada tūrisma un kultūras vietām, kā arī sniegts atskats uz pirmo Mārupes Ziemas festivālu, izvērtējot pasākuma norisi un attīstības iespējas nākotnē.

Sēdē tika prezentēts laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja”, diskutējot par tā turpmāko attīstību Mār–upes novadā. Tāpat tika apspriesta iespējamā sadarbība Latvijas Neatkarības kara kaujas piemiņas vietas pie bijušā Vīķu kroga attīstībai un šogad plānotajiem pasākumiem tās sakopšanai un godināšanai.

Noslēgumā tika rosināta diskusija par Mārupes novada himnas izveidi, pārrunājot iespējamos turpmākos soļus šīs ieceres īstenošanai. Klātesošie uzsvēra sadarbības nozīmi novada kultūrvides un identitātes stiprināšanā.

Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde

16. martā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Babīte” notika kārtējā Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde, kurā iedzīvotāji kopā ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunāja 2026. gada plānotos projektus, investīcijas un sabiedrības iesaistes iespējas.

Sēdes laikā tika prezentētas nozīmīgākās šī gada investīcijas visās novada apkaimēs, tostarp objekti, kas drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā, piemēram, PII “Mārupīte” Tīrainē. Klātesošie uzzināja arī par to, ka ir noslēgusies balsošana konkursā “Mārupes novads – mūsu mājas” un jauno konkursu “Līdzdalības budžets 2026” ar kopējo finansējumu 400 000 eiro.

Apkaimju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību aktīvāk stāstīt par iepriekš īstenotajiem projektiem, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti un uzticēšanos līdzdalības iniciatīvām. Diskusijās tika izceltas arī teritoriju sakopšanas un atkritumu apsaimniekošanas problēmas, tostarp bioloģisko atkritumu nodošanas iespēju pilnveidošana un videonovērošanas risinājumu izmantošana nelegālo izgāztuvju novēršanai.

Pašvaldības pārstāvji informēja par gatavošanos Lielajai talkai 25. aprīlī, kuras norises vieta šogad būs Pūpes parks Babītē. Talkas dienā iecerēta arī kultūras programma.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par sabiedriskā transporta pieejamību, tostarp par 25. autobusa maršruta pagarināšanas iespējām Tīrainē, lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi dzelzceļa stacijai.

Nākamā padomes sēde notiks aprīlī Tīrainē, un tajā plānots pievērsties sabiedriskā transporta un novada apdzīvoto vietu savienojamības jautājumiem.

Informāciju apkopoja Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa

Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki.

Rīga, 24. marts, LETA. Piektdien, 27. martā, no plkst. 11.50 līdz plkst. 14 Mežaparka Kokaru zālē notiks Lielās talkas ieskandināšanas pasākums medijiem, kurā pašvaldības koordinatori un talkas vēstnieki atklās talkas vietu reģistrācijas karti, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāve Aiva Rozenberga.

Pasākumā varēs uzzināt par šī gada Lielās talkas jaunumiem un darbības virzieniem, kā arī talkas reģistrācijas karti, kur iespējams pieteikt savu talkošanas vietu Lielās talkas tīmekļvietnē "www.talkas.lv". Talkās paredzēta plaša izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz dažādu vietu un ainavu labiekārtošanai, norādīja Rozenberga. Vienlaikus idejas talkām var smelties cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē.

Pasākumā piedalīsies talkas organizatori, vēstnieki - žurnālists Sandijs Semjonovs, notikumu vadītājs Valdis Melderis un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina, pašvaldību koordinatori no visas Latvijas, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS), Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe (ZZS), Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis, "Rīgas sudrabbaltais koris" un Māra Upmane-Holšteina.

Lielo talku rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, AS "Latvijas valsts meži" un Dziesmu svētku biedrību. Šī gada talkas sauklis ir "Roku rokā - Latvijai!". Lielā talka šogad 25. aprīlī notiks 19. reizi.

Rīga, 24. marts, LETA. Piektdien, 27. martā, no plkst. 11.50 līdz plkst. 14 Mežaparka Kokaru zālē notiks Lielās talkas ieskandināšanas pasākums medijiem, kurā pašvaldības koordinatori un talkas vēstnieki atklās talkas vietu reģistrācijas karti, aģentūru LETA informēja pasākuma pārstāve Aiva Rozenberga.

Pasākumā varēs uzzināt par šī gada Lielās talkas jaunumiem un darbības virzieniem, kā arī talkas reģistrācijas karti, kur iespējams pieteikt savu talkošanas vietu Lielās talkas tīmekļvietnē "www.talkas.lv". Talkās paredzēta plaša izvēle no koku stādīšanas un atkritumu savākšanas līdz dažādu vietu un ainavu labiekārtošanai, norādīja Rozenberga. Vienlaikus idejas talkām var smelties cilvēku atzīmētajā piesārņoto vietu kartē.

Pasākumā piedalīsies talkas organizatori, vēstnieki - žurnālists Sandijs Semjonovs, notikumu vadītājs Valdis Melderis un folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina, pašvaldību koordinatori no visas Latvijas, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS), Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe (ZZS), Dziesmu svētku biedrības vadītājs Ints Teterovskis, "Rīgas sudrabbaltais koris" un Māra Upmane-Holšteina.

Lielo talku rīko biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, AS "Latvijas valsts meži" un Dziesmu svētku biedrību. Šī gada talkas sauklis ir "Roku rokā - Latvijai!". Lielā talka šogad 25. aprīlī notiks 19. reizi.