"Vienmēr turēsim tīras un kārtīgas mājas, pagalmus, dārzus! Vienmēr domāsim labas domas un darīsim daiļus darbus!" ļaudis uz lielo sakopšanos pagājušā gadsimta 30. gadu pavasaros aicināja arī Saldus Avīze.
Tas ir tik pašsaprotami, ka pavasarī sparīgi jāmēž prom ziemas sārņi no mājām, sētām un dārziem. Taču pirms 90 gadiem laikam vis tā nebija, ja nācās izgudrot Spodrības nedēļu, kas pieklauvē pie katra iedzīvotāja sirdsapziņas - klau, vai tu jau satīrīji un saposi savu māju un sētu? Atceries - sakopta apkārtne ir katra pilsoņa gods!
Jāpiedalās visiem
Latvijas spodrināšanas ideja attīstījās pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, kad pie varas nāca Kārļa Ulmaņa, dēvēta arī par savas zemes saimnieka, režīms. Pirmā Spodrības nedēļa notika 1936. gada aprīlī, tātad tai šogad varam svinēt 90 gadus. Tā sākās ar Kārļa Ulmaņa uzrunu tautai. Visai Latvijai bija jāuzrota piedurknes, jāsameklē lāpstas, grābekli, slotas un jādodas uzkopšanas darbos. Vispirms savā sētā, tad kopus darbā sabiedriskās vietās. Neviens nedrīkstēja palikt malā - ne laucinieks, ne pilsētnieks. Pirmajā Spodrības nedēļā 1936. gadā esot tikušas sakoptas 165 skolas, 120 kapsētas, 55 baznīcas un 50 nespējnieku patversmes.
Spodrības nedēļa kļuva
par apjomīgu valsts mēroga sakopšanas un audzināšanas kampaņu ar cēliem mērķiemuzlabot pilsētu un lauku tīrību, veicināt sabiedrības disciplīnu un estētisko kultūru, stiprināt
nacionālo pašapziņu. Kampana
tika vadīta no Rīgas, jo pasākumu rīkoja Lauksaimniecības kamera, bet pilsētās un pagastos darbojās ar pašvaldību palīdzību izveidotās rīcības komitejas. Tām bija jāizstrādā smalks pasākumu plāns un scenārijs, kā arī jākontrolē notiekošais. Svarīga loma kampaņas atspoguļošanā bija presei, kuras uzdevums bija aktivizēt ļaudis darbiem un aprakstīt, kas tad labs ir padarīts,
Vispirms - teorija
Pirms laucinieki un pilsētnieki ķērās pie slotām un grābekļiem, viņi tika teorētiski sagatavoti darbiem. Bija gan uzrunas un priekšlasījumi radiofonā un pagastos, gan pavisam konkrēti padomi mājas un sētas izdaiļošanā, jo Spodrības nedēļa bija arī izglītojošs un audzinošs pasākums. Tā bija arī higiēnas un veselības kampaņa. Un ļaudis, kā var spriest pēc priekšlasījumu tēmām, tolaik bija jāaudzina par itin vienkāršām higiēnas lietām. Piemēram, jāsāk nesaudzīga cīņa ar visāda veida mājas parazītiem prusakiem, blaktīm, mušām un žurkām. Jāgādā, lai katrs mājas iemītnieks vismaz vienreiz nedēļā var nomazgāties pirti vai siltā ūdenī vannā. Jāsaved kārtībā atejas vietas, lai tajās nevarētu iekļūt mušas un lai tās neizplatītu smaku. Jāiztīra māja un jānomazgā logi.
Dažā labā pagastā, pirms ļaudis devās lielajā kopus talkā, notikuši pat četri pieci priekšlasījumi. Tie tika atdzīvināti ar piemērotām dziesmām, skolēnu priekšnesumiem un teātra izrādēm. Tiesa, pēc pieciem gadiem koordinatori no Lauksaimniecības kameras tika secinājuši, ka nu ir par traku rīcības komitejas "uz zemēm" par daudz aizrāvušās ar priekšlasījumiem. Tos, kā jau tas bieži notiek, nepavisam neapmeklē tie, kuriem pamācīneapmeklē tie, kuriem pamācības vajadzētu visvairāk dzirdēt. Tomēr vēl 1936. gadā kāds no vietējiem rīkotājiem ir aizgrābti rakstījis Saldus Avīzei: "Lekcijas ar sajūsmu noklausījās veselas ļaužu masas no
visām pagasta malām un katris pārgāja mājās ar apņēmību gādāt par tīrību un spodrību tajā vietā, kur norit viņa dzīves prieki un bēdas, apzinoties, ka katram mīļās Latvijas dēlam un meitai jāgādā par mūsu mīļās mātes Latvijas daiļumu".
Vairāk praktisku darbu
Spodrības nedēļa vienmēr iesākās ar krāšņām atklāšanas svinībām, un arī še "Rīgas
kungi" bija neapmierināti, jo norādīja, ka Spodrības nedēļas komitejām galvenā vērība jāpiegriež praktiskiem darbiem un mazāk atklāšanas svinībām, Tādēļ daudzviet darbdienās lauku saimniecībās tika rīkotas īpašas apmācības dažādu mājas darbu veikšanā - mūrēšanā, tapešu līmēšanā, ēku balsināšanā, mēbeļu kopšanā, telpu dezinficēšanā. Notika arī ekskursijas uz saimniecībām, kur pasmelties idejas dārzu un virtuves iekārtošanai. Priekšlasījumus dažviet atdzīvināja izstādītes, kur varēja apskatīt mājās derīgas un nederīgas mantas, daiļas un bezgaumīgas lietas.
Visnotaļ radoši darbojās Saldus pagastā, kur vienu dienu kopā tika saaicināti visi pagasta lauksaimnieki un lauksaimnieces ar slotām, lāpstām, grābekļiem, sukām un lupatām, lai piedalītos kādas pagalam nolaistas mājas spodrināšanas darbos. "Redzot, kāda māja izskatās pirms un pēc spodrināšanas, iemācīto varēs piemērot dzīvē arī savā mājā", rakstīja Saldus Avīze 1939. gadā. Divkāršs labums: pieredze spodrinātājiem un spodra māja tās laiskajiem saimniekiem.
Spodrina Kursas zvaigzni
Kad teorija un prakse kaut cik bija apgūta un sava sēta sakopta, bija laiks arī lielajam kopus darbam. "Spodrības nedēļā jāņem līdzdalība visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai patiešām mūsu skaistā pilsēta varētu cienīgi nest Kursas zvaigznes nosaukumu, viņas uzpošanā un spodrināšanā jāņem līdzdalība visiem pilsētas iedzīvotājiem, sākot ar bērniem un beidzot ar sirmgalvjiem. Savāksim izmētātās un izkaisītās pudeļu
lauskas un dzelzs lūžņus, kuriem ikdienā paejam garām, nepiegriezdami vērību. Katram jāpieliek roka šajā lielajā kopējā darbā," tika aicināti Saldus pilsētas iedzīvotāji 1939. gada aprīļa Saldus Avīzē. Kopīgiem spēkiem, izejot talkās, bija paredzēti dižāki darbi - parku un kapu uzpošana.
Gadu vēlāk, 1940. gada 7. maijā, Saldus Avize ziņoja: "Sekojot Spodrības nedēļas rīcības komitejas aicinājumam, Saldū Spodrības nedēļas darbi norit sevišķi raiti. Tā kopējiem spēkiem karavīri un skolu jaunatne uzposa Kalnsētas parka celiņus un atjaunoja pavasara palos iznestos tiltiņus. Policijas iecirkņa darbinieki un aizsardzes uzposa pilsētas kapsētu, novācot vecās lapas, zarus un citus ziemas gružus. Ugunsdzēsēji rosīgi nododas pilsētas dārza uzpošanai un vecā žoga nojaukšanai, lai jau Vasaras svētkos atklātu pirmos zaļumu svētkus. Saldus namnieki steidz post savus namu pagalmus, salabot žogus, nosusinot sētvidu, ielu ietves. No
liekiem lūžņiem saldeniekus
atbrīvo aizsargi, reģistrējot to daudzumu, lai līdz 20. maijam visu varētu savākt vienkopus un nodot Liepājas fabrikām pārstrādāšanai."
Īpaša vērība tika pievērsta skolēnu iesaistei, jo kampaņa bija arī audzināšanas process. Bērniem tika mācīts, ka sakopta vide ir daļa no latviskas, kārtīgas dzīves. Skolēni talkās tīrīja savu skolu, tās apkārtni, ceļmalas, stādīja kokus. Skauti, gaidas un mazpulcēni piedalījās arī patriotiskās talkās pulkveža Kalpaka nāves vietā Airītēs.
Pēc darba - pārbaude
Spodrības nedēļa bija ne tikai darbs, bet arī svētki, kas vienmēr sākās un beidzās svinīgi. To scenārijs iesākumā paredzēja visu talcinieku kopēju sapulcēšanos, lai noklausītos mobilizējošu uzrunu, kur tika uzvērts, ka savas zemes sakopšana ir pienākums pret valsti, tika dziedāta himna un patriotiskas dziesmas. Arī kopus darba spars tika uzturēts un atjaunots, uzdziedot sparīgas dziesmas. Talciniekus bieži uzcienāja ar ēdienu.
Kad lielie darbi bija beigušies, sekoja kārtības un tīrības pārbaude. Rīcības komitejas locekļi apstaigāja un vērtēja pilsētā veiktos darbus visos īpašumos un uzņēmumos. Ja Manyr ozs
pagasta vai pilsētas komiteja uzskatīja par nepieciešamu, tika vērtētas sakoptākās sētas un tām piešķirtas balvas. Piemēram, Saldus pagastā ir notikušas sacensības ar lozungu Labākā un spodrākā virtuve Saldus pagastā un Labāki apkoptā māja Saldus pagastā.
Ideja jau paliek
Padomju gados Spodrības nedēļa kā buržuāziskās Latvijas palieka tika aizslaucīta prom, bet vispārcilvēciskā ideja par apkārtnes sakopšanu turpinājās subotņikos un talkās, iegūstot pavisam citu ideoloģisko saturu. Tomēr, pārlūkojot 50. un 60. gadu periodiku, var uziet ziņas, ka dažviet Spodrības nedēļas vārds atkal sācis atdzimt, bet nu jau padomju mērcē. Padomju Dzimtene, kas tolaik bija Saldus rajona laikraksts, 1959. gadā ir devusi rīkojumu:
"Šodien mūsu rajonā sākas spodrības nedēļa. Vietējām padomēm, partijas, komjaunatnes un citām sabiedriskajām organizācijām te paveras plašs darba lauks. Nekavējoties, katrā ciemā, p. Brocēnu ciematā, Saldus pilsētā jāizrauga tīrības veicināšanas komisijas. Spodrības nedēļas norises gaita jāatspoguļo sienas presē, kaujas lapiņās un satīriskajos izdevumos. Jāpropagandē viss labais, bez žēlastības jāšausta tūļas un neprašas, visi tie, kas negrib iet kopsolī ar mūsu dzīvi".
Mūsdienās vairs nerunājam par Spodrības nedēļu, tagad mums ir pašvaldību un pašu iedzīvotāju organizētās talkas, vides akcijas un Lielā talka. Bet to, ka mūsu mājai, sētai un apkārtnei jābūt spodrai, mēs zinām paši. Nu, vismaz lielākā daļa no mums.