Latvijā 19. reizi notika Lielā talka. Talcinieki – uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kolektīvi, domubiedru grupas  un individuāli entuziasti – strādāja    vairāk nekā  1150 vietās. Cēsu novadā talkas notika vairāk nekā 30 vietās Cēsīs un Līgatnē, pagastos.

"Talka notika, kas bija paredzēts, tas izdarīts," lietišķi saka Māris Krišjānis no Vec­piebalgas pagasta. Netālu no viņa mājas gadiem stāvēja divas citu savestas atkritumu kaudzes. Viena jau no kolhoza laika, otra mežā pie ceļa – jaunāku laiku.

Talcinieks pastāsta, ka kaudzēs lielākoties bija alkohola pudeles.

"Vecā kaudze bija tālāk no ceļa, 26 maisus pilnus ar ķerru izvedu līdz ceļam. Pavisam savācu 30 maisus atkritumu," stāsta vecpiebaldzēns. Viņš talkoja viens. "Ik pa brīdim paskatījos uz ceļu, vai kāds nenāk, neviens neatnāca," bilst vecpiebaldzēns un uzsver: "Kamēr vēl spēks, vide jāsatīra, lai nākamajām paaudzēm tas nav jādara.  Mans īpašums atrodas pie Gailīša ezera. Caur mežu ved ceļš, ceru, ka vairs neviens tur neierīkos izgāztuvi un talka nebūs jārīko. Cilvēku skaits samazinās un depozīta sistēma strādā, tā kā nevajadzētu tādām kaudzēm rasties.

M. Krišjānis reģistrējies talkai, lai saņemtu maisus atkritumiem. Ja citu sagādāto  savāktu un nodotu atkritumu apsaimniekotājam parastajā kārtībā, talkā tos var nodot bez maksas. "Maisi ar atkritumiem ir nolikti ceļa malā, ziņošu koordinatoram, ka var braukt pakaļ," teic vecpiebaldzēns.

Pie Skujenes baznīcas cītīgi strādāja pieci talcinieki, viens no viņiem septiņgadnieks. "Re­ģistrējāmies talkai, par to izziņojām gan draudzes, gan kopienas čatā, bija informācija pie veikala. Skujenes centrs sestdien bija kluss. Pavasaris nāk lēnām, un sakopšanas darbus var paveikt pamazām, daudzi jau iecerēto pie savām mājām bija izdarījuši un    viņiem bija citi plāni," stāsta draudzes priekšniece Valda Miķelsone. Trijās stundās tika sagrābtas pērnās lapas, sadedzināti vēja nolauztie bērzu zari, kas jau bija savākti kaudzēs."Ko varējām, izdarījām," uzsver   draudzes priekšniece un piebilst, ka jau rudenī talkā apkārtne sakopta, tāpēc pavasarī darāmā mazāk. "Diemžēl teritorija aiz baznīcas aizaug. Pērn  pļāvām atvases, bet tās ātri ataug," atzīst V. Miķelsone un atgādina, ka bieži vien, labiekārtojot teritoriju, tiek aizmirsts padomāt, kā to uzturēs.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība "Priekuļi 9" apvieno 30 dzīvokļu mājas kaimiņus. Bied­rības valdes priekšsēdētājs Jā­nis Dzelme pastāsta, ka talcinieki sakopuši koplietošanas telpas pagrabā, mājas kāpņu telpas. "Iedzīvotāju atsaucība bija kā parasti, ir kaimiņi, kuri piedalās vienmēr, un ir tādi, kuri nepiedalās," vērtē biedrības valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka kaimiņu māju iedzīvotāji talkas rīko biežāk nekā viņi.

Ķeguma kalnā nopostīta kristiešu svētvieta – Krusta kalns, kurā bija novietoti desmitiem krustu un no visas pasaules un kas bija iecienīts tūrisma objekts. Savukārt Mārupes pusē "atpūtnieki" aizdedzinājuši mežu pie Medema purva pastaigu takas.

Ekstremālas nebūšanas arī Latgales pusē. Vietējie "cūkmeņi" piemēslo Balvu pilsētvidi, bet Daugavpilī kāds vieglā auto šoferītis "parūpējās" par to, lai viņu taranētu tramvajs, bet divi vīrieši pilsētas centrā sarīkoja sirdi stindzinošu uguņošanu. 

Ķegumā noposta pēc Jēzus Kristus norādījuma izveidoto Krusta kalnu 

Savu trīsdesmitgadi neizdevās piedzīvot vienai no Latvijā privātā kārtā izveidotajām svētvietām - Krusta kalnam Ķegumā, jo pāris mēnešus pirms tā 29. dzimšanas sakrālo vietu nopostījuši nezināmi ļaundari - ar kājām izspārdīti svētie krusti, apzināti salauzti svečturi, apgānīti svēto tēli un sabojāti soliņi.

Par sakrālās vietas izdemolēšanu sociālajos tīklos paziņojusi Krusta kalna saimniece, kura teic, ka nu "Krusta kalns ir iznīcināts". Ķeguma Krusta kalns bija iecīnīts tūrisma objekts un to tā pastāvēšanas laikā apciemojuši tūkstošiem ceļotāju.

Krusta kalnu sāka veidot 1997. gada 20. jūnijā pēc vietējās iedzīvotājas Intas Brokānes, kura popularitāti pirms deviņiem gadiem ieguva piedaloties TV šovā "Melu detektīvs", ierosinājuma. Kopš tā laika kalnā ir uzstādītas dažādas mazākas un lielākas krusta zīmes, kuras tur sanesuši svētceļnieki no visas pasaules. "Dziednieki šo vietu uzskata par senču svētvietu ar īpašu enerģētisku starojumu," teikts oficiālajā Ogres novada Tūrisma informācijas centra mājaslapā.

Ķeguma Krusta kalna Inta un viņas misijaĶegumiete Inta Brokāne jau divdesmito gadu veic savu misiju – Ķeguma Krusta kalna izveidošanu. Pērn viņa apprecējās ar krietni jaunāku ...

Ķegumiete Inta Brokāne savulaik žurnālam "Kas Jauns" atklāja, ka viņa bija sajutusi Dieva aicinājumu: redzēja vīziju, kurā viņai zināmi mirušie lūdza uzstādīt krustu, pasakot gan krusta izmēru (tam bija jābūt 6x3 metrus lielam), gan materiālu (priedes koks). Dažas nedēļas pirms krusta novietošanas Intai Brokānei atklājās arī pats Jēzus Kristus, norādot, ka monumentam jāatrodas Ķeguma kalnā. Kopš tā laika gaišreģe Inta ir plašāk zināma kā Krustkalna Inta. Jāteic, ka šo Krusta kalnu par sakrālu vietu uzskata arī oficiālās kristiešu Baznīcas, piemēram, uz to savas krusta zīmes arī nesuši gan katoļu, gan pareizticīgo priesteri. Tā kā Latvijā ir (tagad diemžēl jāsaka bija) tāds pats Krusta kalns kā slavenais Krustkalns Lietuvā pie Šauļiem, tikai daudz miniatūrāks.

Sašutumu par Ķeguma Krusta kalna apgānīšanu izteikuši desmitiem interneta komentētāju: * "Dēmoni plosās! Savā ziņā tā ir zīme, ir par ko aizdomāties. Nekas nenotiek tāpat vien, arī "zvēri" uzbrūk ar vēstījumu"; * "Komunisma rēgs vēl turpina dzīvot. Cerams Lietuvas krusta kalnam tie gļēvie demolētāji neuzbruks"; * "Nekā laba šiem postītājiem nebūs"; * "Šausmas! Vai tik tiešām mums nekas nav svēts?"; * "Tas ir ārprāts kas notiek ar cilvēkiem, kur tādi rodas. Skumji"; * "Velni ārdās!".

Bīstama uguņošana Daugavpils centrā

Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas videonovērošanas kameras pirms nedēļas – sestdienas, 25. aprīļa, vakarā - pilsētas centrā fiksēja divas personas, kuras izmantoja pirotehniskos izstrādājumus, radot apdraudējumu cilvēku drošībai un mantai. Notikuma vietā tika konstatēta drošības prasību neievērošana, tādēļ uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi.

Pārbaudot situāciju, tika secināts, ka pirotehnikas izmantošanas laikā bīstamajā zonā atradās cilvēki, transportlīdzekļi un citu personu manta. Personas nepārliecinājās vai pēc pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas visi šāviņi ir iedarbojušies. Tika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp, pirotehnisko izstrādājumu lietošana citu personu īpašumu tuvumā bez to piekrišanas, kas rada risku, ka dzirksteles vai izdedži var nonākt uz šiem īpašumiem, un pirotehnikas izmantošana uz gājēju ietvēm bez pašvaldības atļaujas.

Notikuma vietā ieradās pašvaldības policijas ekipāža un policisti noskaidroja iesaistīto personu identitāti – tie bija 1981. un 1987. gadā dzimuši vīrieši, kuriem par Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma prasību neievērošanu draud naudas sods no 35 līdz 350 eiro.

Tramvaja un auto sadursme Jaunbūvē

Ekstremāls notikums Daugavpilī notika arī otrdienas, 28. aprīļa, pēcpusdienā, kad Jaunbūves apkaimē sadūrās vieglā automašīna un tramvajs. Notikumu reģistrēja pašvaldības policijas videonovērošanas kameras, kas ļāva operatīvi izvērtēt situāciju un informēt atbildīgos dienestus.

Sadursme notika autovadītāja neuzmanības dēļ, neievērojot satiksmes organizāciju un tramvaja kustības priekšrocības. Spēkrats veica strauju kreiso pagriezienu, nepārliecinoties, vai nebrauc tramvajs. Tiek ziņots, ka nopietnus bojājumus ieguvuši "dzelži" – gan automašīna, gan tramvajs, bet netiek ziņots, ka šai negadījumā nopietni būtu cietis kāds cilvēks. Pašlaik negadījuma apstākļi tiek precizēti, un iesaistītās institūcijas turpina darbu pie notikušā izvērtēšanas.

Pie Zirgzandelēm deg mežs

Mežos sācies ugunsnedrošais periods un līdz ar to arī sākušies meža ugusngrēki. Par to liecina atpūtas mājas "Zirgzandales" ieraksts "Facebook" trešdien, 29. aprīlim:

"Dodam savu dīķi dzert ugunsdzēsēju mašīnām. Deg mūsu mežs. Pēc papīriem tas nav mūsu privātīpašums, bet sirdī tas ir mūsu mīļais draugs un kaimiņš. Kopš te sākušas pastaigāties cilvēku masas - te sākas Medemu purva taka - tajā parādījušies vairāk atkritumu un šodien tas ir aizdedzies, visdrīzāk sūnās nomesta izsmēķa dēļ. Vai tad cilvēki tiešām arī savās mājās met uz grīdas smēķus? Un vai tiešām nav saprotams, kāpēc aiz sevis jāsavāc savi atkritumi?"

Piemēslo Balvus

Savukārt Balvu pašvaldību saskumdinājuši cilvēki, kuri atkritumus izmet kur pagadās. "Skumji secināt, ka joprojām ir cilvēki, kuri kopējo vidi neuzskata par vērtību un to izmanto kā vietu atkritumu izgāšanai.

Balvu novada pašvaldība ar nožēlu vērš uzmanību uz situāciju, kas konstatēta teritorijā starp Vidzemes ielu un 1. Steķintavas līniju. Diemžēl šajā vietā atsevišķi iedzīvotāji un mazdārziņu teritoriju īpašnieki ir atstājuši atkritumus, tostarp sadzīves atkritumu maisus un lielgabarīta priekšmetus, tam nepiemērotā vidē.

Vēlamies skaidri uzsvērt - pašvaldībai nav paredzēts savākt šādus atkritumus, kas izgāzti neatļautās vietās, arī ne Lielās talkas ietvaros. Atkritumu apsaimniekošana ir katra iedzīvotāja individuāla atbildība, un tie jānodod tam paredzētajās vietās.

Informējam, ka minētajā teritorijā ir uzstādīta video novērošana, kas fiksējusi gan transportlīdzekļus, gan personas, kuras veikušas atkritumu izmešanu neatļautā vietā. Šī rīcība nav nejaušība – tas ir apzināts pārkāpums, par kuru iestājas konkrēta atbildība. Pašvaldības policija ir uzsākusi administratīvo pārkāpumu procesu pret iesaistītajām fiziskajām personām.

Šāda rīcība nav pieļaujama - tā ir apzināta vides piesārņošana, nevis nezināšana vai pārpratums. Aicinām nepaļauties uz to, ka "kāds cits savāks" - tas nenotiks. Katrs gadījums tiks fiksēts, izvērtēts un attiecīgi sodīts. Katrs ir atbildīgs par saviem atkritumiem," informē vietvaras Balvu apvienība.

"Vienmēr turēsim tīras un kārtīgas mājas, pagalmus, dārzus! Vienmēr domāsim labas domas un darīsim daiļus darbus!" ļaudis uz lielo sakopšanos pagājušā gadsimta 30. gadu pavasaros aicināja arī Saldus Avīze.

Tas ir tik pašsaprotami, ka pavasarī sparīgi jāmēž prom ziemas sārņi no mājām, sētām un dārziem. Taču pirms 90 gadiem laikam vis tā nebija, ja nācās izgudrot Spodrības nedēļu, kas pieklauvē pie katra iedzīvotāja sirdsapziņas - klau, vai tu jau satīrīji un saposi savu māju un sētu? Atceries - sakopta apkārtne ir katra pilsoņa gods!

Jāpiedalās visiem

Latvijas spodrināšanas ideja attīstījās pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, kad pie varas nāca Kārļa Ulmaņa, dēvēta arī par savas zemes saimnieka, režīms. Pirmā Spodrības nedēļa notika 1936. gada aprīlī, tātad tai šogad varam svinēt 90 gadus. Tā sākās ar Kārļa Ulmaņa uzrunu tautai. Visai Latvijai bija jāuzrota piedurknes, jāsameklē lāpstas, grābekli, slotas un jādodas uzkopšanas darbos. Vispirms savā sētā, tad kopus darbā sabiedriskās vietās. Neviens nedrīkstēja palikt malā - ne laucinieks, ne pilsētnieks. Pirmajā Spodrības nedēļā 1936. gadā esot tikušas sakoptas 165 skolas, 120 kapsētas, 55 baznīcas un 50 nespējnieku patversmes.

Spodrības nedēļa kļuva

par apjomīgu valsts mēroga sakopšanas un audzināšanas kampaņu ar cēliem mērķiemuzlabot pilsētu un lauku tīrību, veicināt sabiedrības disciplīnu un estētisko kultūru, stiprināt

nacionālo pašapziņu. Kampana

tika vadīta no Rīgas, jo pasākumu rīkoja Lauksaimniecības kamera, bet pilsētās un pagastos darbojās ar pašvaldību palīdzību izveidotās rīcības komitejas. Tām bija jāizstrādā smalks pasākumu plāns un scenārijs, kā arī jākontrolē notiekošais. Svarīga loma kampaņas atspoguļošanā bija presei, kuras uzdevums bija aktivizēt ļaudis darbiem un aprakstīt, kas tad labs ir padarīts,

Vispirms - teorija

Pirms laucinieki un pilsētnieki ķērās pie slotām un grābekļiem, viņi tika teorētiski sagatavoti darbiem. Bija gan uzrunas un priekšlasījumi radiofonā un pagastos, gan pavisam konkrēti padomi mājas un sētas izdaiļošanā, jo Spodrības nedēļa bija arī izglītojošs un audzinošs pasākums. Tā bija arī higiēnas un veselības kampaņa. Un ļaudis, kā var spriest pēc priekšlasījumu tēmām, tolaik bija jāaudzina par itin vienkāršām higiēnas lietām. Piemēram, jāsāk nesaudzīga cīņa ar visāda veida mājas parazītiem prusakiem, blaktīm, mušām un žurkām. Jāgādā, lai katrs mājas iemītnieks vismaz vienreiz nedēļā var nomazgāties pirti vai siltā ūdenī vannā. Jāsaved kārtībā atejas vietas, lai tajās nevarētu iekļūt mušas un lai tās neizplatītu smaku. Jāiztīra māja un jānomazgā logi.

Dažā labā pagastā, pirms ļaudis devās lielajā kopus talkā, notikuši pat četri pieci priekšlasījumi. Tie tika atdzīvināti ar piemērotām dziesmām, skolēnu priekšnesumiem un teātra izrādēm. Tiesa, pēc pieciem gadiem koordinatori no Lauksaimniecības kameras tika secinājuši, ka nu ir par traku rīcības komitejas "uz zemēm" par daudz aizrāvušās ar priekšlasījumiem. Tos, kā jau tas bieži notiek, nepavisam neapmeklē tie, kuriem pamācīneapmeklē tie, kuriem pamācības vajadzētu visvairāk dzirdēt. Tomēr vēl 1936. gadā kāds no vietējiem rīkotājiem ir aizgrābti rakstījis Saldus Avīzei: "Lekcijas ar sajūsmu noklausījās veselas ļaužu masas no

visām pagasta malām un katris pārgāja mājās ar apņēmību gādāt par tīrību un spodrību tajā vietā, kur norit viņa dzīves prieki un bēdas, apzinoties, ka katram mīļās Latvijas dēlam un meitai jāgādā par mūsu mīļās mātes Latvijas daiļumu".

Vairāk praktisku darbu

Spodrības nedēļa vienmēr iesākās ar krāšņām atklāšanas svinībām, un arī še "Rīgas

kungi" bija neapmierināti, jo norādīja, ka Spodrības nedēļas komitejām galvenā vērība jāpiegriež praktiskiem darbiem un mazāk atklāšanas svinībām, Tādēļ daudzviet darbdienās lauku saimniecībās tika rīkotas īpašas apmācības dažādu mājas darbu veikšanā - mūrēšanā, tapešu līmēšanā, ēku balsināšanā, mēbeļu kopšanā, telpu dezinficēšanā. Notika arī ekskursijas uz saimniecībām, kur pasmelties idejas dārzu un virtuves iekārtošanai. Priekšlasījumus dažviet atdzīvināja izstādītes, kur varēja apskatīt mājās derīgas un nederīgas mantas, daiļas un bezgaumīgas lietas.

Visnotaļ radoši darbojās Saldus pagastā, kur vienu dienu kopā tika saaicināti visi pagasta lauksaimnieki un lauksaimnieces ar slotām, lāpstām, grābekļiem, sukām un lupatām, lai piedalītos kādas pagalam nolaistas mājas spodrināšanas darbos. "Redzot, kāda māja izskatās pirms un pēc spodrināšanas, iemācīto varēs piemērot dzīvē arī savā mājā", rakstīja Saldus Avīze 1939. gadā. Divkāršs labums: pieredze spodrinātājiem un spodra māja tās laiskajiem saimniekiem.

Spodrina Kursas zvaigzni

Kad teorija un prakse kaut cik bija apgūta un sava sēta sakopta, bija laiks arī lielajam kopus darbam. "Spodrības nedēļā jāņem līdzdalība visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai patiešām mūsu skaistā pilsēta varētu cienīgi nest Kursas zvaigznes nosaukumu, viņas uzpošanā un spodrināšanā jāņem līdzdalība visiem pilsētas iedzīvotājiem, sākot ar bērniem un beidzot ar sirmgalvjiem. Savāksim izmētātās un izkaisītās pudeļu

lauskas un dzelzs lūžņus, kuriem ikdienā paejam garām, nepiegriezdami vērību. Katram jāpieliek roka šajā lielajā kopējā darbā," tika aicināti Saldus pilsētas iedzīvotāji 1939. gada aprīļa Saldus Avīzē. Kopīgiem spēkiem, izejot talkās, bija paredzēti dižāki darbi - parku un kapu uzpošana.

Gadu vēlāk, 1940. gada 7. maijā, Saldus Avize ziņoja: "Sekojot Spodrības nedēļas rīcības komitejas aicinājumam, Saldū Spodrības nedēļas darbi norit sevišķi raiti. Tā kopējiem spēkiem karavīri un skolu jaunatne uzposa Kalnsētas parka celiņus un atjaunoja pavasara palos iznestos tiltiņus. Policijas iecirkņa darbinieki un aizsardzes uzposa pilsētas kapsētu, novācot vecās lapas, zarus un citus ziemas gružus. Ugunsdzēsēji rosīgi nododas pilsētas dārza uzpošanai un vecā žoga nojaukšanai, lai jau Vasaras svētkos atklātu pirmos zaļumu svētkus. Saldus namnieki steidz post savus namu pagalmus, salabot žogus, nosusinot sētvidu, ielu ietves. No

liekiem lūžņiem saldeniekus

atbrīvo aizsargi, reģistrējot to daudzumu, lai līdz 20. maijam visu varētu savākt vienkopus un nodot Liepājas fabrikām pārstrādāšanai."

Īpaša vērība tika pievērsta skolēnu iesaistei, jo kampaņa bija arī audzināšanas process. Bērniem tika mācīts, ka sakopta vide ir daļa no latviskas, kārtīgas dzīves. Skolēni talkās tīrīja savu skolu, tās apkārtni, ceļmalas, stādīja kokus. Skauti, gaidas un mazpulcēni piedalījās arī patriotiskās talkās pulkveža Kalpaka nāves vietā Airītēs.

Pēc darba - pārbaude

Spodrības nedēļa bija ne tikai darbs, bet arī svētki, kas vienmēr sākās un beidzās svinīgi. To scenārijs iesākumā paredzēja visu talcinieku kopēju sapulcēšanos, lai noklausītos mobilizējošu uzrunu, kur tika uzvērts, ka savas zemes sakopšana ir pienākums pret valsti, tika dziedāta himna un patriotiskas dziesmas. Arī kopus darba spars tika uzturēts un atjaunots, uzdziedot sparīgas dziesmas. Talciniekus bieži uzcienāja ar ēdienu.

Kad lielie darbi bija beigušies, sekoja kārtības un tīrības pārbaude. Rīcības komitejas locekļi apstaigāja un vērtēja pilsētā veiktos darbus visos īpašumos un uzņēmumos. Ja Manyr ozs

pagasta vai pilsētas komiteja uzskatīja par nepieciešamu, tika vērtētas sakoptākās sētas un tām piešķirtas balvas. Piemēram, Saldus pagastā ir notikušas sacensības ar lozungu Labākā un spodrākā virtuve Saldus pagastā un Labāki apkoptā māja Saldus pagastā.

Ideja jau paliek

Padomju gados Spodrības nedēļa kā buržuāziskās Latvijas palieka tika aizslaucīta prom, bet vispārcilvēciskā ideja par apkārtnes sakopšanu turpinājās subotņikos un talkās, iegūstot pavisam citu ideoloģisko saturu. Tomēr, pārlūkojot 50. un 60. gadu periodiku, var uziet ziņas, ka dažviet Spodrības nedēļas vārds atkal sācis atdzimt, bet nu jau padomju mērcē. Padomju Dzimtene, kas tolaik bija Saldus rajona laikraksts, 1959. gadā ir devusi rīkojumu:

"Šodien mūsu rajonā sākas spodrības nedēļa. Vietējām padomēm, partijas, komjaunatnes un citām sabiedriskajām organizācijām te paveras plašs darba lauks. Nekavējoties, katrā ciemā, p. Brocēnu ciematā, Saldus pilsētā jāizrauga tīrības veicināšanas komisijas. Spodrības nedēļas norises gaita jāatspoguļo sienas presē, kaujas lapiņās un satīriskajos izdevumos. Jāpropagandē viss labais, bez žēlastības jāšausta tūļas un neprašas, visi tie, kas negrib iet kopsolī ar mūsu dzīvi".

Mūsdienās vairs nerunājam par Spodrības nedēļu, tagad mums ir pašvaldību un pašu iedzīvotāju organizētās talkas, vides akcijas un Lielā talka. Bet to, ka mūsu mājai, sētai un apkārtnei jābūt spodrai, mēs zinām paši. Nu, vismaz lielākā daļa no mums.

Lielā talka, kuras vadmotīvs ir “Roku rokā Latvijai!”, šogad notiks 25. aprīlī. Iedzīvotāji var talkot 25. aprīlī, var talkot arī citās dienās.

Lubānas Īpašumu uzturēšanas nodaļa aicina saņemt talkas maisus Latgales ielā 40, Lubānā (darbnīcās) Īpašumu uzturēšanas nodaļas darba laikā no plkst. 8.00 līdz 17.00. T. uzziņām: 22409640 (Andris Stoļers); 26352423 (Vita Kalniņa).

Talkas maisus novietot ērti piebraucamās vietās un par atrašanās vietām ziņot uzturēšanas nodaļai.

10.martā Ozolaines Tautas namā notika Maltas apvienības pārvaldes iedzīvotāju sapulce, kurā tika prezentēts aktuālais pārskats par apvienības demogrāfiju, budžetu, paveiktajiem darbiem un šī gada prioritātēm.

Maltas apvienībā sešos pagastos uz 2026. gada 1. janvāri dzīvo 8262 iedzīvotāji, un Ozolaines pagasts ar 1706 iedzīvotājiem veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā iedzīvotāju skaita. 2025. gadā Maltas apvienībā reģistrēti 43 jaundzimušie, no tiem Ozolaines pagastā - astoņi, savukārt apvienības kapsētās kopumā apglabātas 132 personas, tostarp 19 Ozolaines pagasta kapsētās. Pārvaldē 2026. gada sākumā strādā 237 darbinieki, un bezdarba rādītāji Ozolaines pagastā gada laikā samazinājušies no 71 līdz 68 reģistrētajiem bezdarbniekiem.

Sapulcē tika prezentēts apvienības 2026. gada budžets, kura kopējie ieņēmumi un izdevumi ir 7,1 miljons eiro. Lielākā daļa ieņēmumu nāk no novada transfertiem, savukārt izdevumu struktūrā visvairāk līdzekļu tiek novirzīti izglītībai, teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, kā arī ekonomiskajai darbībai. Tika sniegts pārskats par debitoru parādiem, ceļu un ielu uzturēšanu, kā arī Vides fonda paveiktajiem darbiem, tostarp niedru pļaušanu deviņās ūdenstilpēs un latvāņu apkarošanu Ozolaines, Lūznavas, Silmalas, Maltas un Feimaņu pagastos.

Ozolaines pagastā 2025. gadā veikti vairāki būtiski darbi, tostarp apkures sistēmas rekonstrukcija Ozolaines Pil "Jāņtārpiņš", pontona atjaunošana Gaiduļu ezera pludmalē, kanalizācijas akas izbūve Pleikšņu ciemā, bīstamo koku nozāģēšana un ceļu seguma remonti. Jauniešu centram "0Z0" projekta ietvaros iegādāts sporta inventārs. 2026. gadā pagastā plānota kanalizācijas kompresoru uzstādīšana attīrīšanas iekārtās Bekšu ciemā, dūmvada nomaiņa Ozolaines Tautas nama katlu mājai, rotaļu laukuma izveide Bekšu centrā, krūmgriežu iegāde, pontona un soļu remonts, kā arī regulāra kapu un Laizānu parka teritoriju uzturēšana.

Iedzīvotāji tika informēti par Ozolaines Tautas nama 2026. gada pasākumu plānu, kurā iekļauti koncerti, svētku norises, radošās darbnīcas, teātra izrādes, kā arī tradicionālie un jaunie pasākumi.

Tika izziņota arī Lielā talka, kas notiks 25. aprīlī, aicinot iedzīvotājus sakopt Ozolaines pagasta kapsētas, ceļu malas un daudzdzīvokļu māju teritorijas. Pieteikt savu talkošanas vietu var vietnē www.talkas.lv, un, ja konkrētā vieta būs reģistrēta kā oficiāla talkas norises vieta, Maltas apvienības pārvaldē Ozolaines pagastā pie lietvedes no aprīļa vidus būs iespējams saņemt talkas atkritumu maisus.

Sapulcē tika sniegta informācija par Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona darbību Lūznavā un iespējām kļūt par zemessargu, kā arī par gaidāmo Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas atklāšanu Maltā. Iedzīvotāji tika aicināti iesniegt viedokļus par ūdensobjektu nosaukumu precizēšanu Ozolaines pagastā, kā arī savlaicīgi sagatavot traktortehniku tehniskajai apskatei, kas Bekšos notiks 29. aprīlī. Tāpat tika izziņots, ka Bekšu ciems izvēlēts kā potenciālā vieta jaunā Omniva kopienas pakomāta izvietošanai, savukārt uzņēmējiem nozīmīgā Robežu iela Pleikšņos ir iekļauta ERAF projekta sagatavošanā. Iedzīvotāji tika informēti par NVA programmām, mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem, iespēju skolēniem piedalīties Ēnu dienā Maltas apvienības pārvaldē un pieteikties darbam Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanu iecirkņos 15. Saeimas vēlēšanās.

Vienlaikus sapulcē tika aktualizēts jautājums par to, ka iedzīvotāju sapulces mūsdienās kļūst arvien mazāk pieprasītas. Tās apmeklē ļoti neliels skaits cilvēku - jauniešus šādas tikšanās bieži neinteresē, senioriem nereti traucē veselības stāvoklis vai pārvietošanās iespējas, bet strādājošie sapulces laikā atrodas darbā vai ir aizņemti ar ikdienas pienākumiem. Neskatoties uz to, ikvienam iedzīvotājam jebkurā brīdī ir iespēja individuāli vērsties Maltas apvienības pārvaldē, lai saņemtu atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, noskaidrotu situācijas vai risinātu nepieciešamos jautājumus bez gaidīšanas un bez nepieciešamības piedalīties kopējās sapulcēs.

Sapulcē dalību ņēma Maltas apvienības pārvaldes vadība, Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, daži pārvaldes darbinieki un [!] viens iedzīvotājs.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi aktualitātēm bezmaksas informatīvajā izdevumā "OZOLAINE.LV" un Ozolaines pagasta mājas lapā www.ozolaine.lv un sociālajos tīklos [Facebook un Instagram lapā], lai savlaicīgi uzzinātu par jaunumiem, projektiem un pasākumiem pagastā, apvienībā un Rēzeknes novadā.