No agra pavasara līdz vēlam rudenim par to runā, to ierobežo, iznīcina, bet Ziemassvētkos izmanto kā skaistu dekoru telpām, pat salīdzina ar puzuriem, arī slavē kā medus augu. Tas, protams, ir Sosnovska latvānis, invazīvs, cilvēka veselībai bīstams augs. Pēc Valsts Augu aizsardzības dienesta aplēsēm, jo precīzu datu nav, latvāņi aug ap 11 000 hektāru. 1995. gadā Latvija apstiprināja 1992. gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Valsts ir uzņēmusies novērst tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kā arī kontrolēt vai izskaust tās.

Lai redzētu, kā pārvēršas lauki, mežmalas un upju krasti, kad tur iemitinās ievazātais svešzemnieks, nav tālu jādodas. Tepat Priekuļu, Veselavas, Vaives, Zaubes pagastā atrodas kārtīgas audzes. Sosnovska latvānis ir atzīts par invazīvu augu, tā izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, tieši šim augam izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Invazīvo augu sugas — Sosnovska latvāņa — izplatības ierobežošanas noteikumi", paš­valdības pieņēmušas savus saistošos noteikumus. Bet visa atbildība, lai šos indīgos augus Latvijā iznīcinātu, uzticēta, pareizāk sakot, novelta, uz zemes īpašnieku makiem. Savukārt paš­valdība uzrauga, koordinē un nodrošina latvāņu apkarošanas pasākumu izpildi savā administratīvajā teritorijā. Ja zemes īpašnieks uzticēto pienākumu nepilda, jāmaksā sods. Tā tas ir gadiem. Pašvaldības cenšas savējos atbalstīt gan ar nodokļu atlaidēm, gan grantiem, bet latvāņu piesārņotās platības acīmredzami nesamazinās.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edgars Tavars pagājušonedēļ nāca klajā ar aicinājumu pašvaldībām skaidrot zemes īpašniekiem, ka latvāņu izplatība jāierobežo, sodīt tikai tad, ja to nedara. Tajā pašā laikā Saeima izstrādā grozījumus Krimināllikumā, kuros paredzēts paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi. Lauksaimnieku organizācija "Zemnieku saeima" iebilst, jo, viņuprāt, jaunajā regulējumā apzināts vides noziegums nav skaidri nodalīts no situācijas, kad zemes īpašnieks godprātīgi cīnās ar invazīvu sugu, bet nespēj to izskaust. Turklāt kriminālprocess var nozīmēt liegumu saņemt dažādus atbalsta maksājumus.

Vēl viena vēsts. Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas dabas daudzveidības risku vērtēšanai kredītiestādēs. Tā pati "Zemnieku saeima" iebilst, jo kredītdevējs zemes īpašnieku var atzīt par paaugstināta riska klientu tikai tādēļ, ka viņa īpašumā konstatēta invazīva suga, kuru viņš nav ieviesis un kuras izplatību objektīvi nevar pilnībā kontrolēt. Šādā gadījumā finansējuma pieejamība varētu būt atkarīga nevis no uzņēmuma maksātspējas un saimniekošanas kvalitātes, bet no apstākļiem, par kuriem īpašnieks nav atbildīgs. Latvijas Bankā gan uzsver, ka ieteikumiem ir brīvprātīgs raksturs, bet zemnieki vērtē, ka kredītiestādes tos var iestrādāt kreditēšanas politikās.

Viss ap un par latvāņiem. Tikai neviens, ieskaitot VARAM, pat nesola, ka valsts varētu finansiāli atbalstīt latvāņu ierobežošanu.

Ne jau tikai Latvijā šis invazīvais augs rada problēmas. Kaimiņos tāpat tiek meklēti savi risinājumi. Arī Polijā, apkarot latvāņus, ir zemes īpašnieku pienākums. Regulāri tiek atvērtas īpašas mērķprogrammas invazīvo sugu apkarošanai, tiek izmantoti arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līdzekļi, lai finansētu apjomīgus reģionālos latvāņu likvidēšanas projektus. Tiek uzturētas kartes, kur iedzīvotāji var ziņot par pamanītajiem latvāņiem, lai operatīvi ar dotāciju palīdzību uzsāktu to iznīcināšanu.

Mums patīk stāstīt, ka Igaunijā viss ir labāk. Ja par latvāņu apkarošanu, tad — noteikti. Igaunijā cīņa pret latvāņiem ir centralizēta, valsts finansēta un koordinēta programma, kas darbojas jau kopš 2005. gada. Latvāņus iznīcina neatkarīgi no zemes īpašuma veida vai piederības — valsts organizē un apmaksā darbus arī privātajās teritorijās, ja zemes īpašniekam nav iespēju vai resursu. Tā kā par iznīcināšanu gādā valsts, Igaunijā zemes īpašniekiem nav noteikti sodi, ja īpašumā aug latvāņi. Sods var sekot tikai tad, ja īpašnieks apzināti vai atkārtoti jau attīrītā teritorijā ielaidis un izplata šos invazīvos augus.

Nav jau tā, ka Latvijā nekas nebūtu darīts, precīzāk, sākts darīt. Tas gan bija sen un ātri beidzās. 2006. gadā tika pieņemta valsts "Latvāņu apkarošanas septiņgades programma (2006–2012)". Septiņgades, jo zinātnieki uzskata, ka latvāņus var iznīcināt septiņos gados. Valsts atvēlēja aptuveni 110 000 latu latvāņu problē-mas risināšanai. Šī nauda tika izmantota piesārņoto teritoriju uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai. Jau tolaik bija skaidrs, ka latvāņu iznīcināšanai nepieciešami 12 miljoni latu. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku Eiropas Savie­nības (ES) subsīdijas, taču zemnieki iebilda, un cits finansējums netika atrasts. Kā toreiz, tā aizvien. Taču 2017. gadā Integrētās audzēšanas skola izstrādāja unikālu un efektīvu metodi Sosnovska latvāņu apkarošanai ar selektīvo herbicīdu kombināciju. To šodien plaši izmanto, tas nekaitē nedz augiem, nedz gliemežiem un kukaiņiem. Pēc miglošanas nākamajā gadā laukā nav ziedošu latvāņu. Līdzeklis, protams, nav lēts, ar to drīkst strādāt tikai profesionāļi. Pirms tam latvāņu iznīcināšanai izmantoja pazīstamo "Raundapu", bet tas nebija tik efektīvs, tāpat kā pļaušana un duršana. Iedarbīgāka ir noganīšana un regulāra lauku uzaršana un graudaugu kultūru audzēšana. Katrs ar latvāņiem apaugušās zemes īpašnieks izmanto tās metodes, kuras var atļauties.

Runājam par bioloģisko daudzveidību, sargājam retus augus, atjaunojam dabiskās pļavas un ļaujam latvāņiem tūkstošos hektāru noplicināt augsni, dabisko vidi pārvērst par bīstamu teritoriju. Kaut kas te nesader. Kāpēc pret agresīvu augu nav agresīvas valsts vides politikas? Ir taču tik daudz ES fondu programmu vides sakopšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Kāpēc nevienu dabas un vides uzraugu, speciālistu, dabas draugu un sargātāju neuztrauc 11 000 hek­tāru Latvijas zemes. Saprotams, taču, ka zemju īpašnieki ar latvāņiem galā netiks. Bez valsts ieinteresētības un atbalsta neiztiks. Ja par sabiedrības izglītošanu, kā minēja ministrs E. Tavars — varbūt pavasara Lielajā talkā doties durt latvāņus? Iesākumā mežmalās un upju krastos, lai rudenī nav sēklu, kurām doties iekarot aizvien jaunas teritorijas. Rudenī gan bez spectērpa nedrīkst tuvoties ne latvāņa lapiņai.

Cik hektārus latvāņi aizņems pēc pieciem, desmit gadiem? Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2012. gadam situācijas aprakstā teikts, ka "latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002. gadā latvāņi aizņēma vairāk nekā 12 000 ha lielu platību. Nav precīzu datu, cik lielās platībās latvāņi ir sastopami pašlaik". Pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts…

ANO starptautiskajā atzīmējamo dienu kalendārā ierakstītajā Pasaules talkā, kas notiks apmēram 200 valstīs un teritorijās 20. septembrī, ikviens Latvijā tiek aicināts pievienoties šim vērienīgajam notikumam. Lielā Talka aicina iedzīvotājus un pašvaldības plānot un atzīmēt savu plānoto Pasaules talkas aktivitāti – ūdenstilpņu un krastu sakopšanu, Laimes koku stādīšanu, ainavas labiekārtošanu, pārgājienus ar talkas elementiem un dabas izzināšanu –, "Svinam Dabu" kartē www.talkas.lv, ierakstot vēlējumu Latvijai vai pasaulei.

"Latvijas cilvēki, piedaloties Pasaules talkā, saka paldies dabai par tām veltēm, ko ikdienā saņemam. Līdzīgi kā dabā – ko pavasarī sējam, tādu ražu rudenī ievācam, arī mēs, cilvēki, saņemam atpakaļ no dabas to, ko esam iedēstījuši – vai nu tīru, skaistu, veselīgu apkārtējo vidi vai arī sagandētu, piesārņotu. Viss atkarīgs no mums pašiem – mūsu rīcības un attieksmes," aicina Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme.

Šogad Pasaules talkā ar talcinieku kopīgu darbu taps arī 10. Laimes koku parks gleznainā Latvijas vietā – Daugavas krastā, Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī. Tā ir iecienīta brīvdabas atpūtas vieta Jēkabpils novadā, kur jau šobrīd atrodas brīvdabas estrāde, bērnu rotaļu un sporta laukumi, pastaigu taka gar upes krastu, laivu piestātne un citas aktīvās atpūtas iespējas. Tā ir ainaviski skaista vieta, kas iedzīvotājus un viesus piesaista ar mieru, klusumu un dabas tuvumu. Vasaras sezonā Zvejnieklīcī notiek dažādi kultūras un sabiedriskie pasākumi, tostarp par tradīciju kļuvušie Daugavas svētki. No Zvejnieklīča krasta redzamas senās Sēlpils pilsdrupas un iespējams uzsākt pastaigu pa Krustalīča taku. "Laimes koku parka izveide Zvejnieklīcī radīs vēl vienu simbolisku vietu, kur daba, kopiena un vide satiekas vienotā stāstā," uzsver Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Kā zināms, Laimes koku stādīšana bija tā īpašā Latvijas iniciatīva, ar kuru mūsu talcinieki ienāca Latvijas simtgades un Pasaules talkas pirmajā norises gadā – 2018. gada rudenī. Kopš tā laika ideja ir vērsusies plašumā, un kopā ar iedzīvotājiem tiek radīti arī Laimes koku parki. Tādi nu jau Pasaules talku ietvaros ir tapuši Valdemārpilī, Jelgavā, Trapenes pagastā, Viļakā, Ādažos, Krāslavā, Jēkabpils novada Zīlānos un Rēzeknē.

Starptautiski Pasaules talku organizē nevalstiskā organizācija "Let's Do It World", kas ir ANO Vides Programmas (UNEP) un ANO Vides Asamblejas (UNEA) akreditētā locekle. 2023. gada decembrī ANO ratificēja rezolūciju, ar kuru 20. septembris kā Pasaules talkas diena iekļauts ANO oficiālajā kalendārā. Latvijā Pasaules talku rīko nevalstiskā organizācija "Pēdas LV", kas organizē arī Lielo Talku pavasarī.

Uz tikšanos 20. septembrī – būsim vienoti ar visu pasauli!

ANO starptautiskajā atzīmējamo dienu kalendārā ierakstītajā Pasaules talkā, kas notiks apmēram 200 valstīs un teritorijās 20. septembrī, ikviens Latvijā aicināts pievienoties šim vērienīgajam notikumam. Lielā Talka aicina plānot un atzīmēt savu plānoto Pasaules talkas aktivitāti – ūdenstilpņu un krastu sakopšanu, Laimes koku stādīšanu, ainavas labiekārtošanu, pārgājienus ar talkas elementiem un dabas izzināšanu, - kartē www.talkas.lv.

Šogad Pasaules talkā ar talcinieku kopīgu darbu taps arī 10. Laimes koku parks gleznainā Latvijas vietā – Daugavas krastā, Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī. Tā ir iecienīta brīvdabas atpūtas vieta Jēkabpils novadā, kur jau šobrīd atrodas brīvdabas estrāde, bērnu rotaļu un sporta laukumi, pastaigu taka gar upes krastu, laivu piestātne un citas aktīvās atpūtas iespējas. Tā ir ainaviski skaista vieta, kas iedzīvotājus un viesus piesaista ar mieru, klusumu un dabas tuvumu. Vasaras sezonā Zvejnieklīcī notiek dažādi kultūras un sabiedriskie pasākumi, tostarp par tradīciju kļuvušie Daugavas svētki. No Zvejnieklīča krasta redzamas senās Sēlpils pilsdrupas un iespējams uzsākt pastaigu pa Krustalīča taku.

Laimes koku stādīšana bija īpašā Latvijas iniciatīva, ar kuru mūsu talcinieki ienāca Latvijas simtgades un Pasaules talkas pirmajā norises gadā - 2018. gada rudenī. Kopš tā laika ideja ir vērsusies plašumā, un kopā ar iedzīvotājiem tiek radīti arī Laimes koku parki. Tādi nu jau Pasaules talku ietvaros ir tapuši Valdemārpilī, Jelgavā, Trapenes pagastā, Viļakā, Ādažos, Krāslavā, Jēkabpils novada Zīlānos un Rēzeknē.

ANO starptautiskajā atzīmējamo dienu kalendārā ierakstītajā Pasaules talkā, kas notiks apmēram 200 valstīs un teritorijās 20. septembrī, ikviens Latvijā tiek aicināts pievienoties šim vērienīgajam notikumam. Lielā Talka aicina iedzīvotājus un pašvaldības plānot un atzīmēt savu plānoto Pasaules talkas aktivitāti – ūdenstilpņu un krastu sakopšanu, Laimes koku stādīšanu, ainavas labiekārtošanu, pārgājienus ar talkas elementiem un dabas izzināšanu –, "Svinam Dabu" kartē www.talkas.lv, ierakstot vēlējumu Latvijai vai pasaulei.

Šogad Pasaules talkā ar talcinieku kopīgu darbu taps arī 10. Laimes koku parks gleznainā Latvijas vietā – Daugavas krastā, Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī. Tā ir iecienīta brīvdabas atpūtas vieta Jēkabpils novadā, kur jau šobrīd atrodas brīvdabas estrāde, bērnu rotaļu un sporta laukumi, pastaigu taka gar upes krastu, laivu piestātne un citas aktīvās atpūtas iespējas. Tā ir ainaviski skaista vieta, kas iedzīvotājus un viesus piesaista ar mieru, klusumu un dabas tuvumu. Vasaras sezonā Zvejnieklīcī notiek dažādi kultūras un sabiedriskie pasākumi, tostarp par tradīciju kļuvušie Daugavas svētki. No Zvejnieklīča krasta redzamas senās Sēlpils pilsdrupas un iespējams uzsākt pastaigu pa Krustalīča taku.

Kā zināms, Laimes koku stādīšana bija tā īpašā Latvijas iniciatīva, ar kuru mūsu talcinieki ienāca Latvijas simtgades un Pasaules talkas pirmajā norises gadā – 2018. gada rudenī. Kopš tā laika ideja ir vērsusies plašumā, un kopā ar iedzīvotājiem tiek radīti arī Laimes koku parki. Tādi nu jau Pasaules talku ietvaros ir tapuši Valdemārpilī, Jelgavā, Trapenes pagastā, Viļakā, Ādažos, Krāslavā, Jēkabpils novada Zīlānos un Rēzeknē.

Starptautiski Pasaules talku organizē nevalstiskā organizācija "Let's Do It World", kas ir ANO Vides Programmas (UNEP) un ANO Vides Asamblejas (UNEA) akreditētā locekle. 2023. gada decembrī ANO ratificēja rezolūciju, ar kuru 20. septembris kā Pasaules talkas diena iekļauts ANO oficiālajā kalendārā. Latvijā Pasaules talku rīko nevalstiskā organizācija "Pēdas LV", kas organizē arī Lielo Talku pavasarī.

Uz tikšanos 20. septembrī – būsim vienoti ar visu pasauli!

#SvinamDabu Latvijā

Rīga, 8. sept., LETA. Šodien no plkst. 18 līdz 19.30 notiks pērn mūžībā aizgājušās ārstes un Latvijas Ārstu biedrības vadītājas (LĀB) Ilzes Aizsilnieces darbam veltīta saruna par paliatīvo aprūpi un to, kā būt blakus cilvēkam dzīves noslēguma posmā.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsilnieces ģimenes pārstāvji, saruna iesāks sarunu ciklu "Prakses draugu sarunas par būtisko", turpinot Aizsilnieces darbu zināšanu vairošanā un sabiedrības veselības stiprināšanā. Ar sarunu ciklu ģimene vēlas saglabāt dzīvu to, kas Aizsilniecei bijis svarīgs, - atklāti runāt par veselību, dalīties zināšanās un palīdzēt cilvēkiem brīžos, kad tas ir īpaši nepieciešams.

Sarunu varēs klausīties platformā "Facebook", profilā "SIA Ģimenes ārstu prakse".

Pirmā sarunas tēma ģimenei ir personiska. Aizsilniece ar savām zināšanām un darbu aktīvi atbalstīja hospisa un paliatīvās aprūpes attīstību Latvijā. Dzīves noslēgumā Aizsilniece un viņas ģimene vērsās pēc nodibinājuma "Hospiss LV" komandas atbalsta.

Pirmajā cikla sarunā piedalīsies nodibinājuma "Hospiss LV" pārstāvji - paliatīvās aprūpes ārste Ilze Kāpostiņa, SIA "Hospiss Māja" valdes locekle Žanete Jansone un kapelāne Līga Malāne.

Kopā ar speciālistiem paredzēts pārrunāt praktiskus jautājumus, ar kuriem cilvēks un viņa tuvinieki saskaras dzīves noslēguma posmā, kā arī pieejamo emocionālo un psiholoģisko atbalstu un pieredzes stāstus. Sarunas mērķis ir palīdzēt labāk saprast, kā šajā dzīves posmā būt līdzās gan cilvēkam, gan viņa ģimenei.

Sarunu ciklu plānots turpināt, pievēršoties dažādiem veselības un ģimenēm nozīmīgiem jautājumiem un aicinot piedalīties dažādu jomu ārstus un citus speciālistus.

Aizsilnieces ģimenes ārsta prakse turpina darbu un ikdienā pieņem pacientus.

Jau vēstīts, ka šogad darbu sācis arī bezpeļņas nodibinājums "Ārstes Ilzes Aizsilnieces fonds", kura mērķis ir turpināt un attīstīt Aizsilnieces iedibinātās sabiedriskās iniciatīvas, vērtības un projektus.

Fonda pārstāvji sola, ka nodibinājums darbosies sabiedrības izglītošanā un labbūtības veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot emocionālajai un veselības pratībai, bērnu veselīgai attīstībai, jauno ģimenes ārstu atbalstam, Latvijas dabas aizsardzībai, latviskās identitātes un savu sakņu apzināšanās veicināšanai, kā arī kultūras - mūzikas un mākslas - aktivitātēm.

Fonda dibinātājas ir Una Ērgle (Meistere), Māra Gaveika-Lielcepure, Līga Meņģelsone, Liene Voina-Račko, Laura Krūmiņa-Zvaigzne, Līga Līce, Eva Mazā, Mārīte Kārklīte, Dita Rietuma un Līva Zaļaiskalna, kuras ilgstoši bijušas saistītas ar Aizsilnieces darbu un idejām.

Fonda valdes priekšsēdētāja Ērgle norāda, ka Aizsilniecei bijusi raksturīga holistiska pieeja ne tikai medicīnai, bet dzīvei kopumā, un ar savu piemēru viņa iedvesmojusi citus uzdrīkstēties un realizēt savu potenciālu.

Fonda darbības sākumposmā tiks apzinātas un turpinātas Aizsilnieces sāktās idejas un projekti. Fonds īstenos un atbalstīs izglītības un pētniecības iniciatīvas, organizēs sabiedriskus, izglītojošus, labdarības un kultūras pasākumus, kā arī veselības pratību veicinošas aktivitātes.

Fonda pirmajā darbības gadā paredzēti vairāki projekti, tostarp izglītojoša emociju pratības grāmatu sērija sadarbībā ar biedrību "Veselīga Latvija" un izdevniecību "Zvaigzne ABC", kā arī līdzdalība izglītības programmas veidošanā izstādes "Kā tu šodien jūties?" laikā, kas no 2. jūlija līdz 13. septembrim būs skatāma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā un būs veltīta Aizsilnieces piemiņai.

Aizsilniece, kura devās mūžībā pērn 11. maijā, bija ģimenes ārste un sabiedriski aktīva līdere, norāda fondā. Viņa bija LĀB prezidente no 2018. līdz 2025. gadam, piedalījās Pasaules Veselības organizācijas projektos, bija viena no "Lielās talkas" idejas iniciatorēm, darbojās biedrībā "Veselīga Latvija", kā arī bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda dibinātāja.

Pēc Aizsilnieces nāves par LĀB prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Māris Pļaviņš.

Pļaviņš ir nefrologs un ilggadējs LĀB valdes loceklis. Viņš bijis LĀB viceprezidents no 2006. gada, savukārt no 1999. līdz 2006. gadam bijis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktors un valdes priekšsēdētājs.

Rīga, 8. sept., LETA. Šodien no plkst. 18 līdz 19.30 notiks pērn mūžībā aizgājušās ārstes un Latvijas Ārstu biedrības vadītājas (LĀB) Ilzes Aizsilnieces darbam veltīta saruna par paliatīvo aprūpi un to, kā būt blakus cilvēkam dzīves noslēguma posmā.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsilnieces ģimenes pārstāvji, saruna iesāks sarunu ciklu "Prakses draugu sarunas par būtisko", turpinot Aizsilnieces darbu zināšanu vairošanā un sabiedrības veselības stiprināšanā. Ar sarunu ciklu ģimene vēlas saglabāt dzīvu to, kas Aizsilniecei bijis svarīgs, - atklāti runāt par veselību, dalīties zināšanās un palīdzēt cilvēkiem brīžos, kad tas ir īpaši nepieciešams.

Sarunu varēs klausīties platformā "Facebook", profilā "SIA Ģimenes ārstu prakse".

Pirmā sarunas tēma ģimenei ir personiska. Aizsilniece ar savām zināšanām un darbu aktīvi atbalstīja hospisa un paliatīvās aprūpes attīstību Latvijā. Dzīves noslēgumā Aizsilniece un viņas ģimene vērsās pēc nodibinājuma "Hospiss LV" komandas atbalsta.

Pirmajā cikla sarunā piedalīsies nodibinājuma "Hospiss LV" pārstāvji - paliatīvās aprūpes ārste Ilze Kāpostiņa, SIA "Hospiss Māja" valdes locekle Žanete Jansone un kapelāne Līga Malāne.

Kopā ar speciālistiem paredzēts pārrunāt praktiskus jautājumus, ar kuriem cilvēks un viņa tuvinieki saskaras dzīves noslēguma posmā, kā arī pieejamo emocionālo un psiholoģisko atbalstu un pieredzes stāstus. Sarunas mērķis ir palīdzēt labāk saprast, kā šajā dzīves posmā būt līdzās gan cilvēkam, gan viņa ģimenei.

Sarunu ciklu plānots turpināt, pievēršoties dažādiem veselības un ģimenēm nozīmīgiem jautājumiem un aicinot piedalīties dažādu jomu ārstus un citus speciālistus.

Aizsilnieces ģimenes ārsta prakse turpina darbu un ikdienā pieņem pacientus.

Jau vēstīts, ka šogad darbu sācis arī bezpeļņas nodibinājums "Ārstes Ilzes Aizsilnieces fonds", kura mērķis ir turpināt un attīstīt Aizsilnieces iedibinātās sabiedriskās iniciatīvas, vērtības un projektus.

Fonda pārstāvji sola, ka nodibinājums darbosies sabiedrības izglītošanā un labbūtības veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot emocionālajai un veselības pratībai, bērnu veselīgai attīstībai, jauno ģimenes ārstu atbalstam, Latvijas dabas aizsardzībai, latviskās identitātes un savu sakņu apzināšanās veicināšanai, kā arī kultūras - mūzikas un mākslas - aktivitātēm.

Fonda dibinātājas ir Una Ērgle (Meistere), Māra Gaveika-Lielcepure, Līga Meņģelsone, Liene Voina-Račko, Laura Krūmiņa-Zvaigzne, Līga Līce, Eva Mazā, Mārīte Kārklīte, Dita Rietuma un Līva Zaļaiskalna, kuras ilgstoši bijušas saistītas ar Aizsilnieces darbu un idejām.

Fonda valdes priekšsēdētāja Ērgle norāda, ka Aizsilniecei bijusi raksturīga holistiska pieeja ne tikai medicīnai, bet dzīvei kopumā, un ar savu piemēru viņa iedvesmojusi citus uzdrīkstēties un realizēt savu potenciālu.

Fonda darbības sākumposmā tiks apzinātas un turpinātas Aizsilnieces sāktās idejas un projekti. Fonds īstenos un atbalstīs izglītības un pētniecības iniciatīvas, organizēs sabiedriskus, izglītojošus, labdarības un kultūras pasākumus, kā arī veselības pratību veicinošas aktivitātes.

Fonda pirmajā darbības gadā paredzēti vairāki projekti, tostarp izglītojoša emociju pratības grāmatu sērija sadarbībā ar biedrību "Veselīga Latvija" un izdevniecību "Zvaigzne ABC", kā arī līdzdalība izglītības programmas veidošanā izstādes "Kā tu šodien jūties?" laikā, kas no 2. jūlija līdz 13. septembrim būs skatāma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā un būs veltīta Aizsilnieces piemiņai.

Aizsilniece, kura devās mūžībā pērn 11. maijā, bija ģimenes ārste un sabiedriski aktīva līdere, norāda fondā. Viņa bija LĀB prezidente no 2018. līdz 2025. gadam, piedalījās Pasaules Veselības organizācijas projektos, bija viena no "Lielās talkas" idejas iniciatorēm, darbojās biedrībā "Veselīga Latvija", kā arī bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda dibinātāja.

Pēc Aizsilnieces nāves par LĀB prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Māris Pļaviņš.

Pļaviņš ir nefrologs un ilggadējs LĀB valdes loceklis. Viņš bijis LĀB viceprezidents no 2006. gada, savukārt no 1999. līdz 2006. gadam bijis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas direktors un valdes priekšsēdētājs.