Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši "CleanR" un "Getliņi EKO" precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

Vairāk kā klientu serviss "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane stāsta: ""CleanR" atbildība ir nodrošināt sadzīves un šķirotu atkritumu izvešanu laikus un nodošanu tālākai apsaimniekošanai. Mēs darbojamies kā liels loģistikas centrs ar vairāk nekā 80 vienību autoparku ar tehniski attīstītu aprīkojumu." Uzņēmuma atbildība par atkritumu apsaimniekošanas procesu ir apkalpot mājsaimniecības un uzņēmumus, nodrošināt klientu servisu vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas, izglītot un veicināt šķirošanu un savāktos atkritumus nodot tālāk atkritumu noglabāšanai vai sagatavošanai pārstrādei.

""CleanR" apkalpotajās zonās mums ir izdevies panākt labākus šķirošanas rezultātus nekā vidēji Rīgā: vidēji Rīgā nešķirotie atkritumi ir 61%, savukārt "CleanR" apkalpošanas zonās šis skaitlis ir 59%. Lai arī šī ir šķietami maza skaitļu atšķirība, tomēr gadā tā veido par 60 tonnām mazāk noglabātu atkritumu poligonā," skaidro Rumpane. "Gluži tehniski "CleanR" darbs ir klientu serviss, laikus iztukšoti konteineri un atkritumu nogādāšana sagatavošanai pārstrādei vai noglabāšanai."

Resurss otrreizējām izejvielām Pēc tam sākas cits posms, un tas ir darbs atkritumu šķirošanas rūpnīcai: arī šķirotie materiāli nonāk atkārtoti šķirošanas līnijās, kur tiek vēlreiz tiek pāršķiroti, sadalot pa frakcijām: sagatavoti pārstrādei, reģenerējami vai noglabājami.

Šis posms ir būtisks kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, jo ļauj vairāk un efektīvāk sagatavot atkritumus, lai tālāk tos izmantotu jau kā resursus. Piemēram, plastmasai ir vairāki veidi, ko nosaka ķīmiskie savienojumi, tādēļ uzlikt pienākumu iedzīvotājiem tos atpazīt ir gandrīz neiespējami. Savukārt pāršķirojot to rūpnīcā, tā nonāk atbilstošā frakcijā: pārstrādei vai reģenerācijai. Arī sadzīves atkritumus atkārtoti rūpnīcā pāršķiro, no sadzīves atkritumiem atgūstot apmēram 8% vēl tālāk apstrādājamu materiālu.

Kad atkritumi ir sagatavoti tālākai izmantošanai, tie kļūst par resursu otrreizējām izejvielām. Tas ir vēl viens posms atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Reģenerējamos atkritumus pārvērš NAIK - kurināmajā, kas atbilstošās rūpnīcās ražo siltumu un enerģiju. Citi materiāli pēc sagatavošanas pārstrādei tiek piegādāti kā izejvielas un pārtop, piemēram, plastmasas granulās, kas tiek izmantotas citu plastmasas izstrādājumu ražošanai.

Plastmasa ir bīstama veselībai Par plastmasu ir īpašs stāsts. Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma "Zaļā josta" vides izglītības speciāliste Ieva Erta atgādina, ka plastmasas iepakojuma nonākšana vidē rada ilgtermiņa sekas, kas bieži uzreiz nav pamanāmas.

"Plastmasas pudeles poligonā sadalās 450-1000 gados, bet pat tad tās pilnībā nepazūd - tās noārdās aizvien sīkākās vienībās, kļūstot par mikroplastmasu. Tās ir mazāk nekā piecus milimetrus sīkas plastmasas šķiedras, kas nonāk augsnē, ūdenī un galu galā arī cilvēku "šķīvjos". Dažādi pēdējos gados veikti pētījumi rāda, ka šīs daļiņas jau ir atrodamas cilvēka organismā, tostarp asinīs. Tas nozīmē, ka nepareizi apsaimniekota plastmasa nekur nepazūd - tā atgriežas pie mums citā formā. Tieši tāpēc plastmasas šķirošana nav tikai vides jautājums, bet arī rūpes par mūsu pašu veselību un nākotni," norāda SIA "Zaļā josta" vides izglītības eksperte Ieva Erta.

"Savukārt stikls ir unikāls materiāls, ko iespējams pārstrādāt gandrīz bezgalīgi, nezaudējot kvalitāti, tāpēc tā šķirošana ir īpaši svarīga. Ja stiklu izmet sadzīves atkritumos vai dabā, tas ne tikai tiek neatgriezeniski zaudēts kā vērtīga izejviela, bet arī rada ilgstošu piesārņojumu un apdraudējumu cilvēkiem un dzīvniekiem. Turklāt nepareizi sašķirots stikls var traucēt citu materiālu pārstrādi. Tāpēc stikla ievietošana tam paredzētajos konteineros ir vienkāršs, bet būtisks solis, lai saudzētu resursus un vidi," teic eksperte Ieva Erta. Plastmasas pudeles galvenokārt tiek nodotas pārstrādei (depozīta sistēmā), lai no tām ražotu jaunu iepakojumu vai sintētiskus materiālus.

Atkarībā no plastmasas veida ir divas pārstrādes iespējas. Viena - pārstrādāt granulās vai šķiedrās un lietot kā izejvielu; te iespēju spektrs ir ļoti plašs: elektroprecēs, būvniecībā skaņas vai siltuma izolācijas materiālos kā daļu no komponentes, tekstilā - poliestera materiālos, auto ražošanā apdares materiālos - rokturi, paneļi utt. Ļoti plašs izmantojums ir arī iepakojumā. Ja plastmasai ir pārāk daudz ķīmisku savienojumu, tad to kļūst neiespējami citādi izmantot, un efektīvākais pārstrādes veids būs reģenerācija - atgūt siltumu no materiāla un izmantot siltumapgādē. Modernas reģenerācijas rūpnīcas to veic ar ļoti zemu ietekmi uz vidi. Pateicoties tehnoloģiskam procesam un attīrīšanas sistēmām, pat izmantojot plastmasu kā daļu no kurināmā, vidē nonāk mazāk kaitīgu vielu nekā no parastas šķeldas katlumājas.

Lielsaimniecība "Getliņi EKO" plāno uzlabot darbību

Uz "Neatkarīgās" jautājumiem atbildēja arī SIA "Getliņi EKO" Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Lilija Dukaļska.

Cik tonnu atkritumu tiek savākts Latvijā gada laikā? Tieši - uzņēmumā "Getliņi EKO"?

Kopumā 2025. gadā atkritumu poligonā "Getliņi" nonāca aptuveni 328 000 tonnu atkritumu, no kuriem aptuveni 175 000 tonnu bija nešķirotie sadzīves atkritumi. Savukārt poligona "Getliņi" Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā 2025. gadā tika pārstrādātas aptuveni 136 000 tonnas atkritumu, no kuriem aptuveni 124 000 tonnu veidoja no sadzīves atkritumiem mehāniski atdalīti bioatkritumi, bet aptuveni 12 000 tonnu dalīti vākti bioatkritumi. Bioatkritumu pārstrādes rezultātā saražots aptuveni 65 000 tonnu tehniskā komposta, kas tiks izlietots poligona vajadzībām, piemēram, atkritumu kalna nostiprināšanai un apstādījumu veidošanai.

Cik savākts Lielajās talkās? Vai Lielo talku atkritumi nonāk pie jums?

Jā, Lielās talkas atkritumi no 10 Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām nonāk poligonā "Getliņi". 2025. gadā tika ievestas 122 tonnas Lielās talkas atkritumu. SIA "Getliņi EKO" ir viens no Lielās talkas atbalstītājiem un ļauj pašvaldībām šos atkritumus noteiktā daudzumā ievest par samazinātu maksu.

Kā veicas ar atkritumu šķirošanu? Cilvēki kļūst apzinīgāki?

No šī gada janvāra vidus līdz martam īstenojām sabiedrības informēšanas kampaņu par atkritumu šķirošanu "Jāšķiro ir viss! Un viss.". Kampaņas rezultāti iezīmē konkrētas pārmaiņas sabiedrības paradumos un izpratnē par atkritumu šķirošanu.

Pēckampaņas pētījuma rezultāti liecināja, ka īstenotā kampaņa ir devusi praktisku efektu. 62% iedzīvotāju norāda, ka jau šķiro atkritumus un kampaņas ietekmē vēlas to turpināt darīt, savukārt 26% iedzīvotāju, kuri iepriekš atkritumus šķiroja daļēji, atzīst, ka, pateicoties kampaņai, atkritumus šobrīd šķiro rūpīgāk. Tāpat par 6% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri iepriekš atkritumus nešķiroja, taču kampaņas rezultātā šobrīd ir sākuši to darīt. Tas norāda uz būtisku barjeru mazināšanos - ja šķirošana tiek uztverta kā saprotama un ērta, pieaug arī tās regularitāte.

Kas notiek ar stikla taru?

SIA "Getliņi EKO" nepieņem šķirotos stikla atkritumus, to savākšanu no iedzīvotājiem un apsaimniekošanu organizē apsaimniekotājs, kurš darbojas konkrētajā pašvaldībā un kurš izved dalīti vāktā iepakojuma konteinerus. Tāpat "Getliņi EKO" nepieņem šķirotos plastmasas atkritumus, to savākšanu no iedzīvotājiem un apsaimniekošanu organizē tas apsaimniekotājs, kurš darbojas konkrētajā pašvaldībā un kurš izved dalīti vāktā iepakojuma konteinerus.

Kas notiek ar metāliem?

Tas pats, kas ar stiklu un plastmasu.

Ja atkritumu daļa tiek sadedzināta (vai arī tā sadalās pati), kur nonāk siltums?

SIA "Getliņi EKO" izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai atkritumu sadalīšanās rezultātā iegūto un savākto atkritumu gāzi.

SIA "Getliņi EKO" netiek dedzināti atkritumi, vienlaikus uzskatām, ka atkritumu reģenerācija Latvijā būtu nepieciešama, lai līdz 2035. gadam sasniegtu ES noteikto atkritumu apsaimniekošanas mērķi, proti, poligonos noglabājot līdz 10% no radītā sadzīves atkritumu apjoma.

Lai tuvotos ES mērķu izpildei, "Getliņi EKO" uzskata, ka nepietiek tikai ar šķiroto atkritumu apjoma palielināšanu. Ir jāmeklē papildu alternatīvas, no kurām atkritumu reģenerācija (Waste-to-Energy) no vairākiem aspektiem ir visracionālākā, jo nodrošina iespēju ne tikai būtiski samazināt noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, bet arī rada ekonomiskus ieguvumus - atkritumu reģenerācijas rezultātā iegūt enerģiju, ko izmantot Viduslatvijas reģiona iedzīvotāju izmaksu par apkuri samazināšanai.

Gruntsūdens plūst uz Daugavu?

"Getliņi EKO" vecais atkritumu kalns, kurā noglabāti vairāk nekā 12 miljoni tonnu sadzīves atkritumu, izveidots vietā, kur jau no 1970. gadiem bijusi viena no daudzajām Pierīgas neorganizētajām izgāztuvēm. Tā kā apvidus ir purvains, zem atkritumu kalna gadu gaitā izveidojies gruntsūdens piesārņojums, kas turpina izplatīties arī šodien, un tā virziens ir Daugava. Šā piesārņojuma samazināšana ir mūsu visu kopējā interese.

Izveidojot "Getliņi EKO" teritorijā vai tās tuvumā atkritumu reģenerācijas iekārtu, būtu iespējams gan pilnībā likvidēt veco atkritumu kalnu, pārsijājot un novirzot pārstrādei derīgo, bet pārējo nododot reģenerācijai, gan novērst vai mazināt vēsturiskā piesārņojuma izplatību Daugavas virzienā, papildus reģenerācijas rezultātā iegūstot enerģiju, ko izmantot iedzīvotāju vajadzībām. Savukārt reģenerācijas laikā radītos izdedžus varētu izmantot kā resursus, piemēram, tos pārstrādājot celtniecības materiālos un atgriežot tautsaimniecībā.

Latvijā par atkritumu reģenerācijas iekārtu izveidi tikai diskutē.

Lietuvā un Igaunijā atkritumu reģenerācija eksistē kopš 2013. gada. Abas kaimiņvalstis enerģijas iegūšanā izmanto būtisku apjomu savu atkritumu - Lietuvā sadedzināti tiek aptuveni 26% atkritumu, bet Igaunijā 43% atkritumu, iegūto enerģiju izmantojot elektrības un siltuma ražošanai.

"Getliņi EKO" ieskatā šādas reģenerācijas iekārtas izveidei varētu būt vairākas formas. Tas varētu būt valstiska līmeņa objekts, taču tādā gadījumā valstij būtu jālemj par finansiāla atbalsta piešķiršanu, kas varētu būt visai sarežģīti. Iekārtas izveidei varētu piesaistīt ES fondus, taču finansējums šobrīd nav pieejams vai arī ir ierobežots. Kā viens no reālākajiem risinājumiem ir privātās publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide, vienlaikus veicot nepieciešamo institucionālo lēmumu pieņemšanu.

Vai cilvēki nesūdzas par dedzināšanas smakām?

SIA "Getliņi EKO" netiek dedzināti atkritumi. Atkritumu gāzes savākšana un izmantošana ir viens no smaku samazināšanas pasākumiem.

Vai audzējat tomātus un gurķus? Ja audzējat, tad cik to ir izaudzēts gados, kopš strādā Getliņi EKO?

Poligona "Getliņi" siltumnīcās tiek audzēti garie gurķi un tomāti. Kopumā kopš 2011. gada, kad tika atklāts siltumnīcu komplekss, izaudzētas vairāk nekā 5428 tonnas tomātu un vairāk nekā 4554 tonnas garo gurķu. Gurķus gan audzējam kopš 2017. gada.

Ar kādām kvalitātēm atšķiras jūsu uzņēmums no pārējiem līdzīgiem?

Atkritumu poligons "Getliņi", ko apsaimnieko uzņēmums SIA "Getliņi EKO", ir viens no modernākajiem un lielākajiem Baltijā, jo tas darbojas pēc aprites ekonomikas principiem - šeit atkritumi tiek nevis tikai apglabāti, bet maksimāli pārstrādāti un pārvērsti resursos, samazinot apglabājamo apjomu; atkritumu sadalīšanās procesā iegūtā biogāze tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanai, savukārt siltums nodrošina siltumnīcu darbību, kur teju visa gada garumā audzē tomātus un gurķus, radot Latvijā unikālu sinerģiju starp atkritumu apsaimniekošanu, enerģētiku un pārtikas ražošanu. Vienlaikus Getliņi ir sabiedrībai atvērts atkritumu apsaimniekošanas centrs ar Vides izglītības centru, kas piedāvā izglītojošas ekskursijas, nodarbības un skaidru ieskatu atkritumu ceļā "no miskastes līdz resursam", veicinot sabiedrības izpratni par atkritumu šķirošanu, ilgtspēju un vidi kopumā.

Poligonā "Getliņi" nonāk aptuveni puse no Latvijā radītajiem nešķirotajiem atkritumiem.

Kādus atkritumus pie jums nedrīkst ievest?

Apglabāšanai poligonā ir aizliegts ievest auto riepas, azbestu saturošus būvniecības atkritumus (piem., šīferi), dzīvsudrabu saturošus atkritumus (piem., termometrus), elektropreces, akumulatorus, baterijas, apgaismes iekārtas un luminiscences spuldzes, medikamentus un medicīnas atkritumus, sadzīves ķīmiju, eļļas un filtrus, u.c. bīstamos atkritumus, kā arī šķidros atkritumus.

Gan teorētiski, gan praktiski - atkritumu ir daudz, tas nozīmē, ka "Getliņi" paplašināsies?

Kopumā pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, krities par 24%, jau septīto gadu pēc kārtas turpinot tendenci pieņemto atkritumu apjomam samazināties. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības paradumu atkritumu apsaimniekošanas jomā pakāpenisku maiņu - saskaņā ar "Getliņi EKO" jaunāko pētījumu, Rīgā atkritumus šķiro 84% iedzīvotāju -, gan arī ar atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidošanos atkritumu apsaimniekotāju šķirošanas centros.

Lai nodrošinātu nepārstrādājamo sadzīves un citu nebīstamu atkritumu noglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām un labai atkritumu apsaimniekošanas praksei, atkritumi poligonā "Getliņi" tiek apglabāti speciāli izveidotās šūnās. Tās ir īpaši veidotas inženiertehniskas teritorijas ar hermētiski izolētu pamatni, kas novērš infiltrāta, kas veidojas no noglabātajiem atkritumiem, iekļūšanu gruntsūdeņos. Pēc šādas šūnas piepildīšanas tā tiek pārklāta ar māla slāni, lai aizturētu no atkritumiem veidojošos gāzi, un ar laiku apzaļumota.

Šobrīd nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti esošajā atkritumu šūnā, taču, paredzot, ka tās kapacitātes pietiks vēl dažiem gadiem, 2024. gadā uzsākām jaunas nepārstrādājamo atkritumu apglabāšanai paredzētas šūnas izveidi 9 hektāru platībā, kas reizē ar šūnas izbūvi ietver arī vēsturiski apglabāto atkritumu daļēju norakšanu aptuveni 1 200 000 kubikmetru apjomā. Tas nozīmē, ka šūnas izbūves ietvaros samazinām arī vēsturisko piesārņojumu - padomju laikos atkritumi poligona "Getliņi" teritorijā tika noglabāti veidā, kas neatbilst mūsdienu vides aizsardzības prasības, infiltrātam no atkritumiem nonākot gruntsūdeņos, tos piesārņojot.

Tiesa, nešķiroto atkritumu apjoms, visticamāk, nesamazināsies līdz līmenim, kad pietiktu tikai ar būvniecības stadijā esošās atkritumu šūnas ietilpību, līdz ar to ir aktuāls jautājums par poligona kapacitāti ilgtermiņā.

Kā jau norādījām, SIA "Getliņi EKO" ieskatā šo jautājumu visracionālāk būtu risināt, attīstot Latvijā atkritumu reģenerāciju.

Foto: Egons Zīverts

Daba pamodusies, un, cerams, maijs atklās pavasara jaukāko sadaļu, jo aprīlis ar siltumu mūs nav sevišķi lutinājis.

Arī valgmi zemei Dabas māte nesteidz sniegt, kaut gan Nīcas pusē sējas darbus pagājušajā nedēļā vietumis neļāva sākt pārliekais mitrums, kas atkāpās negribīgi.

Tomēr kopumā aprīlī sējas sezona ir atklāta, un daudzviet Dienvidkurzemes novadā vasarāju sēkla jau guļ ievandīta zemē.

Arī mazdārziņu sezona ir atklāta, čaklākie ļaudis rosās gan pa plēvju mājām, gan zem klajas debess, gan nepacietīgi trinas gar saules pielietām dzīvokļu palodzēm.

Aprīļa būtiskākie notikumi mūspusē

Apgarotākais. Lieldienas svin gan liels un mazs, gan kristīgs un bezdievīgs.

Samezglotākais. Pie vēsturiskās Vannu mājas rit spa viesnīcas būvdarbi.

Tīrīgākais. Lielajā talkā vāc nekrietneļu atstātos atkritumus un izdaiļo vidi.

Spožākais. Liepājas hokeja komanda pēc trīs gadu pauzes virslīgā izcīna bronzu.

Negaidītākais. Tadaiķus apciemo Lejaskurzemē rets viesis – brūnais lācis.

Nedēļas svarīgākie notikumi Latvijā

Valdība apstiprinājusi 40 miljonu eiro programmu, kas paredz līdz 9000 eiro atbalstu videi draudzīgu auto iegādei. Papildu 2000 eiro varēs saņemt, norakstot veco auto vai ziedojot to Ukrainai. Programma darbosies līdz 2029. gadam vai līdz finansējuma izsīkumam.

Degvielas cenu kāpumu šā gada sākumā noteica galvenokārt ārēji faktori, secinājusi Konkurences padome. Tā nekonstatēja konkurences kropļošanu vai nepamatotu uzcenojumu palielināšanu, jo lielākais cenu kāpums bija iepirkuma izmaksās (benzīnam +37%, dīzeļdegvielai +70%). Kopumā cenu dinamika Latvijā bijusi līdzīga citām ES valstīm.

Politiskais spēks ZZS virza priekšlikumu ļaut izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai. Koalīcijā vienošanās par ieceri nav panākta, jo Jaunā Vienotība un Progresīvie ir skeptiski par šādu soli. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka pensiju likuma grozīšana pirms vēlēšanām būtu populistiska un neatbildīga. Diskusijas par priekšlikumu valdībā turpināsies.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas premjerministri lidostu VIP zāles par valsts budžeta līdzekļiem izmantojuši 29 ārvalstu komandējumos, no kuriem 22 reizes — premjerministre Evika Siliņa (JV). Valsts kanceleja par viņai sniegtajiem pakalpojumiem VIP zālēs kopš 2023. gada septembra kopumā samaksājusi vairāk nekā 35 tūkstošus eiro. VIP pakalpojumus izmantojuši arī citi politiķi — pa vienai reizei Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Edvards Smiltēns (AS), kad pildīja spīkera pienākumus, savukārt Māris Kučinskis (AS) premjera amatā lidostu VIP zāles izmantojis regulāri.

KNAB sācis pārbaudi par Jaunās Vienotības politiķu dalību seminārā Itālijā. Pārbaude noteiks, vai Konrāda Adenauera fonda apmaksātais brauciens atbilst partiju finansēšanas noteikumiem.

Valdība lēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valsts uzņēmumiem LMT, Tet un Latvijas valsts meži pēc tam, kad līgums ar RIX Technologies tika lauzts saistību neizpildes dēļ. Valsts digitālās attīstības aģentūra pēc drošības iestāžu atzinuma lauzusi sešus līgumus ar vairākiem IT pakalpojumu sniedzējiem. Lēmumi saistīti ar izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu IT iepirkumos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Starptautiskā aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitingu A- līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu un uzticamu ekonomisko politiku. Prognozēts, ka ekonomika turpinās augt, bet aizsardzības izdevumi palielinās budžeta deficītu.

Par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori izvēlēta līdzšinējā LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova.

Jaunā latviešu biatloniste Estere Volfa (21) saņēmusi Starptautiskās Biatlona federācijas balvu kā aizvadītās sezonas lielākais pārsteigums — viņa šoziem kļuva par pasaules junioru čempioni sprintā un stafetē, kā arī izcīnīja sudraba godalgu masu startā. Laureātes izvēli noteica fanu balsojums.

Lielās talkas laikā rīdzinieki savākuši vairāk nekā 60 tonnu sadzīves atkritumu.

Par Latvijas gada monētu 2025 atzīta sudraba kolekcijas monēta Straume.

Bunkas pagastā Dienvidkurzemes novadā svētdien stiprajā vējā nogāzās vēja turbīna. Incidentā neviens necieta, un nav bojāts citu personu īpašums. Būvniecības valsts kontroles birojs atzina, ka 90. gados uzstādītajam objektam, visticamāk, nav veikta pienācīga apsekošana.

Nāvējošs paradums

Latvijā 71% autovadītāju izmanto drošības jostu, taču 30% vīriešu un 19% sieviešu brauc nepiesprādzējušies, liecina Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa dati.

Neizmanto drošības jostu

Nedēļas citāts

Pirmā palīdzība nav tikai tehnisku paņēmienu kopums, tā ir gatavība rīkoties un nepalikt vienaldzīgam brīdī, kad kādam līdzās ir nepieciešama palīdzība. Jo vairāk cilvēku sabiedrībā jutīsies pārliecināti par savām spējām palīdzēt, jo lielāka būs iespēja, ka kritiskā brīdī kāds tiešām palīdzēs,

raksta RSU ārkārtas un pirmās palīdzības izglītības vadītājs Reinis Upenieks (Ir.lv)

25. aprīlī visā Latvijā notika Lielā talka. Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Lielās talkas koordinatore Sigita Varika, Ķekavas novadā šogad bija reģistrētas 25 talkošanas vietas, pārstāvot kopumā 12 apkaimes.

Šogad visvairāk reģistrēto talkošanas vietu bija Baldonē un Baložos – katrā pa piecām vietām, kam seko četras vietas Dzērumos, trīs Plakanciemā un pa vienai talkošanas vietai Krustkalnos, Valdlaučos, Rāmavā, Ziedonī, Ķekavā, Jaunsilā, Krogsilā un Vimbukrogā.

Lielajā talkā, kā ierasts, piedalījās arī Ķekavas novada domes un pašvaldības darbinieki. Šogad par kopīgās talkas vietu tika izvēlēta Mercendarbes muiža, kur turpināta pašvaldības aizsāktā tradīcija – kādas īpašas novada vietas sakopšana. Mercendarbes muižas parks tika papildināts ar jauniem, rūpīgi izvēlētiem apstādījumiem.

Gar dīķi iestādītas 20 sakuras: 10 ziedu ķirši "Accolade" un 10 Japānas ziedu ķirši "Amanogawa". Parkā izveidotas divas lielas dekoratīvo apstādījumu dobes, kurās iestādītas forsītijas ("Flojor"), filadelfi ("Minnesota Snowflake" un parastie), kātainās vīteņhortenzijas, fizokarpi ("Luteus", "Dart's Gold"), hortenzijas ("Annabelle", "Early Harry", "Pinky Winky", "Polar Bear", "Pink Lady"), grimoņi ("Anny's Winter Orange", "Sibirica"), segliņi ("Compactus") un dažādu veidu kadiķi.

Papildus jaunajiem apstādījumiem uzstādītas divas dekoratīvās arkas, kas kalpos kā īpaša foto vieta muižas viesiem un jaunlaulātajiem.

Paldies visiem par līdzdalību vides sakopšanā un labiekārtošanā, veicinot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu! Kopā mēs radām vidi, kurā ir patīkami būt gan mums, gan mūsu nākamajām paaudzēm.

(Publicēts 29.04.2026.)

Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas. Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

25 апреля по всей Латвии в 19-й раз прошла Большая уборка. Ее девиз: "Рука об руку — для Латвии!" Масштабная акция Lielā Talka проводится при поддержке компании Getliņi EKO, которая с 2009 года управляет крупнейшим в странах Балтии полигоном твердых отходов Getliņi. Представитель организаторов Айва Розенберга сообщила, что планировалось привести в порядок как минимум 1150 мест, зарегистрированных на специальной карте. В Большой толоке собирались участвовать 123 учебных заведения: детские сады, школы и высшие учебные заведения, около 500 предприятий и тысячи индивидуальных участников.

Столица вышла на уборку

Уже известны предварительные итоги весенней уборки в столице. Рижане собрали более 60 тонн бытовых отходов, сообщили агентству LETA в Рижской думе. Кроме того, участники мероприятия собрали 15 кубометров шифера, 130 кубометров биологических отходов — листьев и веток, более 500 покрышек, а также другие виды отходов: строительный мусор и крупногабаритные отходы. Вывоз собранных отходов с 93 заявленных в самоуправлении мест проведения субботника обеспечил департамент внешнего пространства и мобильности, который еще продолжает вывоз шифера, покрышек, веток и других видов отходов. В свою очередь, ООО Rīgas meži, учреждения образования, а также другие участники субботника продолжают вывозить мусор с 31 объекта уборки. Данные об объеме собранного мусора еще будут обобщены. Также до 29 апреля жители могли бесплатно сдать собранные листья деревьев и кустарников в двух микрорайонах Риги на левом и правом берегу Даугавы, в Торнякалнсе и Межапарке. С 23 по 27 апреля было сдано 108 тонн листьев.

Полностью читайте в газете "Панорама Резекне" № 18, на сайте — 12.05.26

Aizvadītajā nedēļas nogalē Rēzeknes novada iedzīvotāji aktīvi iesaistījās Lielajā talkā, dodoties sakopt apkārtējo vidi — no ceļmalām līdz mežiem un ūdenstilpju krastiem. Talkā piedalījās gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši, gan vietējās kopienas un iestāžu darbinieki.Šogad talkošanas gars bija jūtams visā novadā — darbs notika vairākos pagastos, kur iedzīvotāji ne tikai vāca atkritumus, bet arī sakārtoja sabiedriskās vietas, labiekārtoja teritorijas un padarīja apkārtni patīkamāku ikvienam.Kaunatas apvienībā aizvadītas rosīgas un darbīgas talkas, kurās iedzīvotāji aktīvi iesaistījās apkārtnes sakopšanā un labiekārtošanā. Mākoņkalna pagastā tika sakopts Lipušku ciems, kā arī sagatavota laivu nolaišanas vieta makšķerēšanas sezonas uzsākšanai — izvietota pontonu laipa un informatīvais stends. Čornajas pagastā talkas laikā labiekārtota un sakopta pludmales teritorija pie Rāznas ezera, kur papildus uzstādīti arī jauni piknika galdi, radot patīkamāku vidi atpūtai. Stoļerovas pagastā tika sakopts Stoļerovas ciemats. Arī Griškānu pagastā talkas laikā tika sakopts Janopoles ciemata parks, padarot to sakārtotāku un pievilcīgāku iedzīvotājiem un viesiem.

Pilnu rakstu lasiet laikrakstā "Rēzeknes Panorama" Nr. 18, mājaslapā — 12.05.26

Foto: www.rezeknesnovads.lv

Arī Viļakas jauniešu mājā un tās apkārtnē Lielās talkas ietvaros tika sakopta teritorija, savākti atkritumi, sakārtotas telpas un šķūņi, kur ikdienā darbojamies - paveikts patiešām daudz, un rezultāts ir acīmredzams.

Tomēr šī diena bija ne tikai par darbiem. Īpaši patīkami bija redzēt arī mūsu bijušos aktīvistus - jauniešus, kuri šobrīd jau ir citā dzīves posmā, studē vai dzīvo ārpus Viļakas vai novada, bet joprojām atceras par jauniešu māju un atrod laiku atbraukt. Tas nav pašsaprotami, un tas ļoti skaidri parāda piederību un cieņu pret vietu, ko kopā esam veidojuši.

Novērtējam katru, kurš bija līdzās un iesaistījās, jo jūsu darbs ir redzams un nozīmīgs. Tieši kopīgā darbā lietas virzās uz priekšu un iegūst patieso vērtību.

Kaza uznesusi Līvānus debesīs: Jurģos Līvānu Kultūras namā komponista Jura Kulakova piemiņas vietas izveidei veltītā koncerta Kaza kāpa debesīs publikas ovācijas saņem pērkonieši (no kreisās) Ikars Ruņģis, Reinis Sējāns, Juris Sējāns, Ieva Akuratere, Raimonds Bartaševičs, Nauris Puntulis un Leons Sējāns. Foto – Ieva Romaško

«Pauls neiebilst,» smaida jaunais VSIA Latvijas koncerti vadītājs Timurs Tomsons. Foto – LETA, Lita Millere

«Ar Pērkonu ir viegli būt jaunam!» koncertā Kaza kāpa debesīs rāda Ieva Akuratere un Leons Sējāns. Foto – Ieva Romaško

«Gandrīz blakus augām...» līvānieša Jura Kulakova piemiņas koncertā spēlē Skrīveros dzimušais ģitārists Armands Alksnis. Foto – Ieva Romaško

«Kad būsim veci, spēlēsim te sēdus uz Kulakova soliņa,» Līvānos Pērkona dibinātāja Jura Kulakova piemiņas vietas izveides koncertā sola Juris Sējāns. Foto – Ieva Romaško

«Viņi vakcinētu miegā, kad pacients neiebilst...» diskusijā par vakcinācijas aptveres nepietiekamību Latvijā vampīru izmantošanu vakcinācijai apsver RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne (pa kreisi) un Slimību profilakses un kontroles centra direktore Elīna Dimiņa. Foto – LETA, Zane Bitere

«Dzintara baļķis...» par balvu čaklākajam talciniekam aizdomājas Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme. Foto – LETA, Ieva Leiniša

«Valdsekretārs,» valsts sekretāra amata būtību apzinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora amata konkursa komisijas vadītāja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. Foto – LETA, Ieva Leiniša

Jaunā rāmī: par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori kļuvusi līdzšinējā direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova. Foto – LETA, Ieva Leiniša

«Svaigu pārtiku visam mūžam nesapirksi,» samierināties ar pārtikas cenu pieaugumu iesaka Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja un vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Foto – LETA, Paula Čurkste

Grupas Ogas jaunā odziņa: Lielajā talkā Grāpju pussalā dzied Ministru prezidente Evika Siliņa. Foto – LETA, Paula Čurkste

«Tā nav talka, ja nav atspoguļota medijos,» Bastejkalnā vienojas Lielās talkas labas gribas vēstniece folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina (pa kreisi) un Talkas cilts balvas atbalstītāja Rimi ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova. Foto – LETA, Ieva Leiniša

«Tad labāk cietumā...» izstādē Auto 2026 biedrības Auto asociācija prezidentam, Saeimas deputātam Andrim Kulbergam savus iespaidus no pasēdēšanas pasaules šaurākajā automašīnā atklāj klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto – LETA, Ieva Leiniša

«Lai neaizietu tur – nezin kur,» vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņas Aizej, lai neaizietu mudinājumu laikus iet pie ārstiem skaidro mūziķis Raimonds Bartaševičs. Foto – LETA, Ieva Leiniša

Konkursā uzvarējis Mareks Pildiņš.

Par situāciju degvielas tirgū ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite saka: «Varbūt tomēr vajadzēja iet amerikāņiem palīgā...» Foto – LETA, Paula Čurkste

Ko par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem saka Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš? Atbildes sūtiet pa e-pastu: egils.zirnis@dienasmediji.lv. Foto – LETA, Lita Millere

Noskaidroti “Lielās Talkas” un zīmola “Mežpils alus” rīkotā konkursa “Talkas cilts balva” uzvarētāji. Katrā Latvijas reģionā sabiedrības balsojumā noteikts viens balvas saņēmējs, un Latgalē šo atzinību ieguvis Ivo Brūvers no Rudzātu pagasta.

Publiskā balsošana norisinājās no 30. marta līdz 10. aprīlim, dodot ikvienam iespēju atbalstīt savus favorītus. Pašvaldība informē, ka konkursa laureāti tiks godināti īpašā apbalvošanas pasākumā 15. maijā, kur katrs uzvarētājs saņems «Talkas cilts balvu» – mākslinieces Ievas Strazdiņas īpaši šim notikumam radītu statueti.

Rudzātu pagastā talku tradīcijai ir senas saknes – pirmās talkas tur notikušas jau pirms vairāk nekā 20 gadiem. Jaunu elpu šai tradīcijai devis Ivo Brūvers, kurš 2017. gadā kopā ar Rudzātu vidusskolu organizēja pirmo atjaunoto talku. Tās laikā tika sakopta skolas apkārtne – grābtas lapas, zāģēti zari un sakārtota teritorija. Šī iniciatīva kļuva par pamatu nozīmīgai kopienas tradīcijai, kas ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku.

Pēdējos gados talkas Rudzātos kļuvušas plašākas un pamanāmākas, pulcējot aptuveni 30 līdz 60 dažādu paaudžu iedzīvotājus. Kopīgiem spēkiem tiek sakoptas un labiekārtotas sabiedriskās vietas – atjaunots atpūtas laukums, sakopta baznīcas un mācītājmājas apkārtne, sakārtota teritorija pie upes un citas vietējai kopienai nozīmīgas vietas.

Īpaša šīs iniciatīvas vērtība ir kopienas saliedēšanā. Tuvojoties Lielajai talkai, iedzīvotāji jau laikus pārrunā, kuras vietas konkrētajā gadā nepieciešams sakopt vai uzlabot. Tādējādi pagasta vide kļūst arvien sakoptāka, un arī mājsaimniecības arvien biežāk iesaistās, rūpējoties par savu apkārtni un labiekārtojot teritorijas pie daudzdzīvokļu mājām.

Ivo Brūvera iniciatīva kļuvusi par nozīmīgu impulsu Rudzātu pagasta vides sakopšanā un iedzīvotāju saliedēšanā. Pateicoties viņa uzņēmībai un spējai iedvesmot citus, talkošana Rudzātos ir kļuvusi par skaistu un nozīmīgu tradīciju, kas vieno cilvēkus un veido sakoptu, dzīvu un aktīvu kopienu.

Ivo Brūvera mutuļojošā enerģija aizrauj visas Rudzātu kopienas iedzīvotājus.

■ ИТОГИ БОЛЬШОЙ ТОЛОКИ

25 апреля по всей Латвии в 19-й раз прошла Большая уборка. Ее девиз: «Рука об руку - для Латвии!» Масштабная акция Lielā Talka проводится при поддержке компании Getliņi ЕКО, которая с 2009 года управляет крупнейшим в странах Балтии полигоном твердых отходов Getliņi. Представитель организаторов Айва Розенберга сообщила, что планировалось привести в порядок как минимум 1150 мест, зарегистрированных на специальной карте. В Большой толоке собирались участвовать 123 учебных заведения: детские сады, школы и высшие учебные заведения, около 500 предприятий и тысячи индивидуальных участников.

Столица вышла на уборку

Уже известны предварительные итоги весенней уборки в столице. Рижане собрали более 60 тонн бытовых отходов, сообщили агентству LETA в Рижской думе. Кроме того, участники мероприятия собрали 15 кубометров шифера, 130 кубометров биологических отходов -листьев и веток, более 500 покрышек, а также другие виды отходов: строительный мусор и крупногабаритные отходы. Вывоз собранных отходов с 93 заявленных в самоуправлении мест проведения субботника обеспечил департамент внешнего пространства и мобильности, который еще продолжает вывоз шифера, покрышек, веток и других видов отходов. В свою очередь, ООО Rīgas meži, учреждения образования, а также другие участники субботника продолжают вывозить мусор с 31 объекта уборки. Данные об объеме собранного мусора еще будут обобщены. Также до 29 апреля жители могли бесплатно сдать собранные листья деревьев и кустарников в двух микрорайонах Риги на левом и правом берегу Даугавы, в Торнякалнсе и Межапарке. С 23 по 27 апреля было сдано 108 тонн листьев.

В этом году, как и в предыдущие годы, толока проходила в двух форматах: группы жителей, организации или предприятия могли зарегистрировать место уборки и присоединиться к общей работе. Также можно было убирать территорию самостоятельно, с семьей или друзьями, например, во время прогулки в лесу или приводя в порядок двор возле своего дома. Кроме уборки мусора, участники занимались благоустройством природных и культурных мест, а также могли провести цифровую толоку — удалить ненужные данные со своих устройств, тем самым снижая нагрузку на серверы и экономя энергию. В каждом городе выбирали объекты для уборки, в которой могли участвовать все желающие. Так, в Риге очищали от многочисленных загрязнений Зундский канал. Очистку канала общество Vesela jūra организовало в сотрудничестве с обществом микрорайона Кипсала. В Вентспилсе стало традицией пополнять зеленое убранство города новыми деревьями и кустарниками. В этом году в Вентспилсе высадили 47 новых деревьев. В 2025 году в городе высадили 120 деревьев, а в 2024-м —106.

Цена ухоженной природы

Главная цель Большой толоки — формирование у жителей страны ответственного отношения к природе и создание чистой, зеленой и здоровой Латвии. Но, несмотря на почти двадцатилетие движения Большой толоки, нельзя сказать, что отношение жителей к окружающей среде становится бережным. Каждую весну, когда сходит снег, можно видеть в самых разных местах всю «красоту творений рук человеческих». Акционерное общество Latvijas valsts meži сообщает, что мусор в лесах по-прежнему остается актуальной проблемой. Отходы наносят серьезный вред окружающей среде, а на их сбор в природе приходится тратить значительные средства, которые предприятие могло бы направить, например, на улучшение инфраструктуры мест отдыха. В 2025 году в государственных лесах чаще всего находили бытовые отходы — 44%. На втором месте строительный мусор — 24%. Далее идут автомобильные шины - 21%, шифер - 6%, автомобильные детали - 5% и другие опасные отходы - 1%. Это говорит о том, что определенные группы людей сознательно выбирают незаконный и вредный для природы способ избавляться от отходов, в том числе и от крупногабаритных. Бытовой мусор также бросают в неподходящих местах - на обочинах лесных дорог, в канавах и даже рядом с местами отдыха. По сути, участники толоки довольно часто убирают следы чужой жизнедеятельности. Конечно, благодаря толоке многие запущенные места становятся чистыми, но хотелось бы, чтобы остальные жители с уважением относились к выполненному труду и берегли окружающую среду.

За чистый Резекне!

В Резекне горожане активно участвуют в толоке, и каждый раз выбираются объекты, требующие коллективной заботы. В предыдущие годы освобождали от многолетних накоплений мусора берега реки Резекне в районе Олимпийского центра, очищали саженый лес, берег озера Ковшу, территорию за музыкальной школой и др. В этом году одним из объектов массовой уборки и благоустройства стал городской парк культуры им. Райниса. Депутаты городской думы вместе с сотрудниками Центра культуры и туризма, сиротского суда, 63 человека за несколько часов проделали большую работу, итоги впечатляют: три га ухоженной территории, 208 м обновленных скамеек, которые будут радовать посетителей парка.

Каждый год молодежь Центра Zeimuļs приводит в порядок территорию рядом с Центром, участвуют в весенней уборке многие школы и детские сады. Так, ученики и учителя 3-й основной школы привели в порядок свои классы и игровую площадку в парке Райниса. Многофункциональный центр социальных услуг всегда приводит в порядок свою территорию, а также вокруг группового дома. И во время Большой толоки посетители центра тоже отлично поработали.

Общество Nezināmā Rēzekne, известное своими полезными инициативами, приводило в порядок склон правого берега реки Резекне от моста мельницы Лещинского до ул. Н. Ранцана. Следует добавить, что склон труднодоступен, к тому же проблема была как в обследовании этого крутого берега, так и в сохранении биологического многообразия. Засохшие деревья на

этом участке не спиливаются, а сломанные ветви и поваленные деревья не вывозятся. Нужно добавить, что там образовался своеобразный «островок» биологического многообразия. Около него планируется установить информационный стенд о многообразии природы и необходимости сохранять в городе места с валежником и сухостоем. Стенд создается в рамках проекта бюджета соучастия — еще до 9 мая желающие могут подать свои идеи по его реализации. Всего участники общества Nezināmā Rēzekne собрали 16 мешков с мусором. Мешки наполнялись бутылками, выброшенными прохожими, бытовыми отходами, невероятно большим количеством окурков вдоль променада. После проделанной работы все вместе пили чай, прекрасно, что совместная работа сближает и объединяет участников. Окружающая среда чистая, когда не бросают мусор в неположенных местах, а также желательно собирать мусор ежедневно, а не только во время Большой толоки!

Общие итоги толоки в Резекне пока не подведены, поскольку мешки с мусором вывезли не со всех объектов. Самое важное, что хотелось выделить в заключение. Большая толока — очень большое благо и польза для тех, кто пришел поработать, и для окружающей среды.

Sestdien, 25. aprīlī, visā Latvijā norisinājās “Lielā talka” ar saukli “Roku rokā – Latvijai!”

Daugavpilieši talkoja jau vairākas dienas iepriekš. Iedzīvotāji izrādīja lielu atsaucību šajā vides sakopšanas akcijā, attīrot no atkritumiem pilsētas parkus, skvērus, pagalmus, pašvaldības iestāžu teritorijas un zaļās zonas.

Kopumā pilsētā tika sakoptas 96 talkas vietas, informēja pašvaldībā.

“Lielās talkas” norisi Daugavpilī koordinēja Komunālās saimniecības pārvalde (KSP). Iestādes speciālisti novēroja, ka šogad organizāciju, iestāžu un individuālo talkotāju aktivitāte bija ievērojami augstāka. Talkotājiem izsniegti aptuveni 2300 atkritumu maisi un ofi ciālie dati liecina, ka talkā piedalījās 2181 cilvēks. Organizatori pateicas ikvienam iedzīvotājam, kas nežēloja laiku un spēkus, lai padarītu mūsu pilsētu tīrāku un sakoptāku.

Pašlaik visi nešķirotie atkritumi tiek nogādāti poligonā “Cinīši”, bet pārstrādei derīgais materiāls un “zaļie” atkritumi aizvesti uz atkritumu pieņemšanas laukumu Liginišķos.

Savāktie zari tiks pārstrādāti šķeldā un izmantoti apkures vajadzībām.

Vienlaikus pilsētā turpinās arī nelegālo izgāztuvju likvidēšana.

Komunālie dienesti attīra no atkritumiem mežus un citas vietas, kur nelikumīgi izmesti sadzīves un būvniecības atkritumi.

Par piegružotām vietām pilsētā iedzīvotāji var informēt Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas dežūrdaļu, zvanot uz tālr. 65421500 vai rakstot lietotnē “WhatsApp” uz numuru 24442115; Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženierus, zvanot uz tālr. 65476480, rakstot lietotnē “WhatsApp” uz numuru 27352262 vai rakstot uz e-pasta adresi ksp@daugavpils.lv.

KSP atgādina, ka iedzīvotāji bez maksas var nodot lielgabarīta atkritumus, mēbeles, nolietotās autoriepas, kā arī citus šķirotos sadzīves atkritumus Liginišķu šķiroto atkritumu savākšanas laukumā.

Turpat blakus Liginišķos darbojas arī zaļo dārzu un parku bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas jeb “zaļo” atkritumu savākšanas laukums.

Apgarotākais. Lieldienas svin gan liels un mazs, gan kristīgs un bezdievīgs.

Samezglotākais. Pie vēsturiskās Vannu mājas rit spa viesnīcas būvdarbi.

Tīrīgākais.

Lielajā talkā vāc nekrietneļu atstātos atkritumus un izdaiļo vidi.

Spožākais. Liepājas hokeja komanda pēc trīs gadu pauzes virslīgā izcīna bronzu.

Negaidītākais. Tadaiķus apciemo Lejaskurzemē rets viesis – brūnais lācis.

JAUNUS KOCIŅUS vietās, kur tie izkrituši Pilsrundālē iepriekš stādītajā alejā, sestdien, 25. aprīlī, Lielajā talkā ar stipras augšanas vēlējumiem iestādīja Dace Masjule (no kreisās), Valērijs Gabrāns, Ralfs Šastakovičs un Linda Mežsarga ar citiem palīgiem. Bauskas novadā ir daudz vietu, kur talkās vairs nav jāsavāc atkritumi vai jātīra piemēslotas teritorijas, bet var stādīt puķes, krūmus un kokus, lai izdaiļotu vidi un padarītu to zaļāku.

В минувшую субботу в Латвии прошла Большая толока.

Жители Даугавпилса проявили большой интерес к кампании по очистке окружающей среды и начали наводить порядок в городе еще за несколько дней до начала акции.

Всего в городе, как сообщает самоуправление, было убрано 96 участков - в парках, скверах, дворах, на территориях муниципальных учреждений и зеленых зон. Большую толоку в Даугавпилсе координировало Управление коммунального хозяйства. Специалисты учреждения отметили, что в этом году активность организаций, учреждений и отдельных лиц, участвовавших в уборке, была значительно выше, чем прежде. Для сбора мусора было выдано около 2 300 мешков, а по официальным данным, в уборке приняли участие 2 181 человек.

Организаторы благодарят каждого жителя, который не пожалел времени и сил, чтобы сделать наш город чище и опрятнее. Все несортированные отходы доставляются на полигон Cinīši, а перерабатываемые материалы и «зеленые» отходы вывозятся на пункт сбора отходов в Лигинишки. Собранные ветки перерабатываются в древесную щепу и используются для отопления.

Параллельно в городе продолжается ликвидация стихийных свалок. Муниципальные службы проводят уборку лесов и других мест, где незаконно сбрасываются бытовые и строительные отходы.

Жители могут сообщать о замусоренных участках:

• в дежурную часть Полиции самоуправления по телефону 654 21500 или через WhatsApp по номеру 24442115;

• инженерам окружающей среды У КХ по телефону 654 21500,654 76480, через WhatsApp по номеру 27352262 или по электронной почте ksp@daugavpils.lv.

УКХ напоминает жителям, что они могут бесплатно сдавать крупногабаритный мусор, мебель, использованные автомобильные шины, а также другие отсортированные бытовые отходы в пункт сбора сортированных отходов в Лигинишках. Неподалеку от него также есть пункт компостирования или сбора «зеленых» или биоразлагаемых отходов из садов и парков.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Rēzeknes novada iedzīvotāji aktīvi iesaistījās Lielajā talkā, dodoties sakopt apkārtējo vidi — no ceļmalām līdz mežiem un ūdenstilpju krastiem. Talkā piedalījās gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši, gan vietējās kopienas un iestāžu darbinieki.

Šogad talkošanas gars bija jūtams visā novadā — darbs notika vairākos pagastos, kur iedzīvotāji ne tikai vāca atkritumus, bet arī sakārtoja sabiedriskās vietas, labiekārtoja teritorijas un padarīja apkārtni patīkamāku ikvienam.

Kaunatas apvienībā aizvadītas rosīgas un darbīgas talkas, kurās iedzīvotāji aktīvi iesaistījās apkārtnes sakopšanā un labiekārtošanā. Mākoņkalna pagastā tika sakopts Lipušku ciems, kā arī sagatavota laivu nolaišanas vieta makšķerēšanas sezonas uzsākšanai — izvietota pontonu laipa un informatīvais stends. Čornajas pagastā talkas laikā labiekārtota un sakopta pludmales teritorija pie Rāznas ezera, kur papildus uzstādīti arī jauni piknika galdi, radot patīkamāku vidi atpūtai. Stoļerovas pagastā tika sakopts Stoļerovas ciemats. Arī Griškānu pagastā talkas laikā tika sakopts Janapoles ciemata parks, padarot to sakārtotāku un pievilcīgāku iedzīvotājiem un viesiem.

Dubuļos talkas dalībnieki paveica plašu darbu apjomu — savāca atkritumus ceļmalās, izgrieza krūmus, salasīja nokritušos

sausos zarus, kā arī sakopa autobusu pieturu, darbi turpinājās Kaunatā, kur pie tautas nama tika veikta apkārtnes labiekārtošana — aizpildītas un izlīdzinātas bedres, apgriezti apstādījumi un savākti sausie zari.Tāpat labiekārtošanas darbi notika arī pie Kaunatas baznīcas — atjaunotas puķu dobes un iestādīti ziedi.

Nautrēnu apvienībā talkas aizvadītas ar rūpību, iedzīvotājiem aktīvi iesaistoties apkārtnes sakārtošanā un uzlabošanā. Nautrēnu apvienības pārvalde kopā ar bērnu vecākiem talkoja Ilzeskalna pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā. Šogad viens no nozīmīgākajiem darbiem bija laukuma uzrakšana un drenāžas cauruļu ierīkošana, lai novērstu teritorijas applūšanu pavasarī. Tas ļaus bērniem turpmāk laukumu izmantot pilnvērtīgi un droši. Tāpat aktīvi talkotāji darbojās arī Audriņos, Rogovkā un Bērzgalē, kur tika sakoptas ciemu teritorijas — savākti atkritumi, sakārtota vide un uzlabots apkārtnes kopskats. Maltas apvienībā talkas aizvadītas saliedētā gaisotnē, sakopjot gan iedzīvotājiem nozīmīgas vietas, gan veidojot jaunus, pievilcīgus vides elementus.

Čakli pastrādāts Lūznavā, kur sakopts ābeļdārza stūrītis — vieta, ko pamana ikviens garāmbraucējs un garāmgājējs. Jau iepriekš daudzi bija norādījuši, ka šī vieta pelnījusi sakopšanu, un tas nu ir paveikts. Turpmāk ābeļdārzs priecēs ar skaistiem ābeļziediem pavasarī un bagātīgu ražu rudenī.

Gornicā talkas laikā tika uzsākta teritorijas labiekārtošana ar mērķi padarīt to pievilcīgāku un ērtāku ikvienam.Tika iestādīti košumkrūmi un koki, kā arī izveidoja atpūtas vietu ar soliņiem, lai tā kalpotu gan medicīnas iestādes

apmeklētājiem, gan bērniem, kuri gaida autobusu, gan ģimenēm, kas dodas pastaigās.

Aktīvu ieguldījumu talkās sniedza arī Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons, kas, līdzīgi citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, iesaistījās apkārtējās vides sakopšanā.Talkas ietvaros tika sakopta ne tikai vienības militārās bāzes teritorija, bet arī vairākas nozīmīgas vietas — daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs „Vecružina", Maltas apvienības apkārtne, tostarp Lūznavas muiža, Vīminas parks un Malta.

Lielā talka Latvijā ik gadu pulcē tūkstošiem cilvēku, un arī šoreiz tā apliecināja, ka rūpes par vidi sākas ar pašu iniciatīvu un vēlmi iesaistīties. Lielās talkas laikā visā valstī tiek sakoptas simtiem vietu, un arī Rēzeknes novads ir aktīva šīs kustības daļa.

Talka daudziem kļuvusi ne tikai par iespēju sakopt apkārtni, bet arī par kopā būšanas brīdi. Vietām pēc darba notika kopīgas sarunas, tika dzerta tēja un baudīts pavasara laiks.

Šāda veida aktivitātes stiprina vietējo kopienu — cilvēki satiekas, iepazīstas un kopīgi dara ko vērtīgu. Tas īpaši nozīmīgi lauku teritorijās, kur sabiedriskā dzīve lielā mērā balstās uz pašu iedzīvotāju iniciatīvu.

Lai arī šķiet — savākt dažus maisus ar atkritumiem nav nekas īpašs, kopējais rezultāts ir jūtams. Sakoptas teritorijas kļūst drošākas, pievilcīgākas un patīkamākas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Turklāt šādas talkas atgādina arī par ikdienas paradumiem — par atkritumu šķirošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi un savu apkārtni.

Foto: www.rezeknesnovads.lv

Sestdien, 25. aprīlī, visā Latvijā norisinājās Lielā talka, pulcējot iedzīvotājus kopīgam darbam un rūpēm par apkārtējo vidi. Ar grābekļiem, lāpstām un labu noskaņojumu cilvēki devās sakopt parkus, ceļmalas, pagalmus un dabas takas, apliecinot, ka tīra un sakārtota vide sākas ar katra paša iniciatīvu.

Uzrunātie talkotāji atzina, ka šī diena nebija tikai par fizisku darbu - tā bija arī iespēja satikt kaimiņus, stiprināt kopienas sajūtu un kopā radīt vidi, kurā patīkami dzīvot.

Kolektīvās talkas tika rīkotas daudzviet Smiltenes novadā, gan pagastos, gan pilsētā. Kā norāda talku rīkotāji - katrā kopienā ir savas tradīcijas, savi rīkotāji un talkā saucēji, tāpēc aktivitāte katrā vietā ir bijusi citādāka. Arī laikapstākļi noteikti kaut kādā mērā ietekmēja dalībnieku atsaucību. Daudzi cilvēki bija nedaudz samulsuši, jo laika ziņās solīja sliktu laiku, taču laiks nebija nemaz tik slikts.

Talkā piedalās aktīvākie iedzīvotāji Novada administratīvajā centrā Smiltenē šogad saposa pilsētas sirdi, leģendāro un tik iemīļoto Jāņukalnu. Pēdējos gados, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, šī vieta piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņasizveidots jauns skatuves segums un uzstādīti skatītāju soliņi, iekārtotas krāšņas puķu dobes.

Lai Jāņukalns taptu vēl skaistāks un uzziedētu jau agri, sestdien pulciņš talcinieku, Smiltenes pilsētas Saimniecības pārvaldes aicināti, sanāca uz pavasara ziedu stādīšanas talku.

"Kopumā katrā pagastā aktivitāte bija ļoti atšķirīga. Talkā pamatā piedalās aktīvākie iedzīvotāji. Šoreiz tiešām atnāca tie, kuri gribēja. Kā allaž, katra vietējā kopiena izvēlējās sev svarīgākos darbus vietām tika labiekārtota vide, citviet vairāk vāca atkritumus vai paveica ko citu.

Šogad aktivitāte, manuprāt, bija mazāka nekā pagājušajā gadā. Vismaz pilsētā. Šeit atnāca mazāk interesentu nekā pirms gada," pirmdien dienas pirmajā pusē laikrakstam skaidroja Una Raiskuma, Lielās talkas koordinatore Smiltenes novadā.

Viņa teic, ka precīzs apkopojums vēl gan nav veikts. "Talka notika nedēļas nogalē, tāpēc dati vēl tiek apkopoti. Arī par kopīgiem spēkiem savākto un izvesto atkritumu daudzumu zināsim, kad apkoposim informāciju no visām talkas vietām," viņa pamato.

U. Raiskuma uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka novadā kolektīvās talkas tiek rīkotas, process turpinās un cilvēki iesaistās ne tikai vienu dienu gadā, bet meklē iespējas sanākt kopā arī uz citām talkām.

"Piemēram, 29. aprīlī pie āra lasītavas grāmatu skapja Vecajā parkā pulcēsimies uz latvāņu izduršanas talku. Tas viss kopā palīdz veidot paradumu, ka uzmanību videi pievērš regulāri, nevis tikai reizi gadā.

Raunā kolektīvā talka atcelta uz citu laiku. Tas tāpēc, ka Lielās talkas darba sprigaņu ravēšanas - piemērotāks brīdis, lai darbs būtu efektīvāks, ir gaidāms tikai maijā. Proti, lai veiksmīgi ierobežotu invazīvo puķu sprigaņu izplatību, ir svarīgi trāpīt īstajā augšanas fāzē. Maijs ir piemērotākais laiks, kad tās ir vieglāk atpazīstamas un izravējamas, daba vēl gatavojas, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par precīzu talkas datumu, kas tiks izziņots vēlāk.

Sakopj ezera krastu Brantu pagastā talcinieki sanāca kopā, lai sakoptu Strantes ezera krastu, savāktu kritušos kokus un zarus. Kā stāsta vietējie, sestdien aktīvi rosoties, darbi pie Strantes ezera vedās paši no sevis. Tā kā milzīgs darbs ieguldīts pagājušajā gadā, tad talkas dienā jau bija vieglāk un talcinieki gāja tautas dziesmas pavedienā, dziedot "Savu laiku dubļus bridu, savu laiku rotājos!"

"Neizpalikām bez celmu laušanas, zaru vākšanas, zāģēšanas, lapu grābšanas, praulu dedzināšanas, zemes pielīdzināšanas, kā arī labo vārdu skandēšanas mūsu pagasta pārvaldniecei Lienei Gütmanei, kas simts procentīgi īstenojusi projektu par mūsu iecerēm, sapņiem un kopīgi nospraustiem mērķiem," akcentē Ieva Klāva-Bunga, Brantu pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja.

Arī laikapstākļi pretēji solītajām prognozēm izvērtās labvēlīgi pavasara darbiem, kas noteikti palīdzēja saglabāt labo noskaņojumu visas dienas garumā.

"Paldies talciniekiem, kas nenobijās no solītajiem vējiem, un mēs paspējām sadarīt lielos darbus gods godam pirms lielajiem lietiem un sniegiem. Darbs ir svētki un kopā būšana. Tāpēc mums bija arī svētku kliņģeris un aroniju dzēriens. Kopā pavadot laiku, radās jaunas idejas, kas mums palīdzēs ļaut turpināt sanākt kopā, lai atkal būtu vienoti savā dabas telpā," saka I. Klāva-Bunga.

Savukārt Bilskā Lielās talkas darbi noritēja visas nedēļas garumā. Tika sakopti celiņi Putnu dārza teritorijā, alejā - liepas, apgriežot izaugušās atvases, sakopta Vilkābeļu iela (ceļš uz Bilskas pamatskolu), Bilskas ezera pludmalē atjaunots volejbola laukums, no apauguma atbrīvota aktīvās atpūtas taka un uzsākti takas posma, kas katru pavasari un rudeni applūst, atjaunošanas darbi. Talku organizēja Bilskas pagasta pārvalde sadarbībā ar biedrību "Cilvēks. Iniciatīva. Kopiena".

Talka vieno pagasta iedzīvotājus Arī Gaujienas pagastā Lielā talka guva atsaucību. Tika sakopts Baznickalns, atjaunotas pirms aptuveni divdesmit gadiem veidotās kāpnes, lai apmeklētāji varētu droši un ērti baudīt skaisto skatu uz Gauju. Jau Lieldienu pasākumā uzsāka sagatavot dabas takai jaunus vides elementus - kokiem īpašas acis, kuras talkas laikā izvietoja takā, piešķirot tai dzīvīgumu un rotaļīgu noskaņu. Dabas takā tika veidotas arī laipiņas, jo to šķērso daudzi strautiņi, kas vietām taku padara grūti staigājamu.

Dienu pirms Lielās talkas, piektdien, arī skolēni aktīvi iesaistījās dažādos darbos, viņi strādāja Gaujienas kapos, sakopa aroniju krūmus un peoniju dobes, kā arī vāca atkritumus gar pagasta ceļiem. Tika sakārtota arī skolas apkārtne, padarot to tīrāku un sakoptāku.

"Talkā piedalījāmies ar patiesu vēlmi sakopt vidi un vienlaikus stiprināt kopienas sajūtu. Iedzīvotāju padome kopā ar aktīvajiem kopienas pārstāvjiem jau marta sanāksmē plānojām talkas aktivitātes un tās saskaņojām ar mūsu pagasta pārvaldnieku Jāni Šepteru. Atmosfēra bija ļoti sirsnīga un vienojoša. Cilvēki strādāja ar prieku, sarunājās un juta, ka dara kaut ko nozīmīgu savai vietai.

Tā nebija tikai videi vajadzīga sakopšana, bet arī kopīga pieredze, kas satuvina. Pirms darbu uzsākšanas saņēmām arī svētību no mūsu draudzes mācītāja. Tas dienai piešķīra īpašu noskaņu un kopības sajūtu," stāsta Ilva Lillmā, Gaujienas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja.

Gaujienieši tic, ka vidi, kurā ir patīkami būt, var radīt viņi paši. "Šāda kopīga darbošanās ir nozīmīga arī mūsu novada attīstībai, īpaši domājot par lēnā tūrisma virzienu, kur cilvēki var nesteidzīgi izbaudīt dabu, atjaunot spēkus un sajust tās dziedinošo ietekmi. Man personīgi pārsteigums bija iespēja izstaigāt dabas taku, kurā līdz šim vēl nebiju bijusi. Tas lika vēl vairāk novērtēt, cik bagāti mēs esam ar dabas skaistumu un daudzveidību un cik svarīgi ir par to rūpēties," vērtē I. Lillmā un teic, ka īpaši sirsnīgs bijis talkas noslēgums, kur dalībnieki baudīja Jāņa Septera gatavoto zupu un draudzes sarūpēto putru, ko gatavoja Lilita Bernarte.

Pēc talkas mājās ne viens vien devies ar patīkamu nogurumu un gandarījuma sajūtu par kopīgi paveikto.

Tiek lēsts, ka vairākās talkošanas vietās darbi turpināsies, jo vēl ir, ko darīt. Bet ar katru padarīto darbu apkārtējā vide kļūst pievilcīgāka prieks pašiem un ciemiņiem.

Smiltenē talcinieki Jāņukalnā iestādīja zilsniedzītes un citas daudzgadīgās pavasara puķes, lai pavasaros Jāņukalns būtu vēl skaistāks.

Gaujienieši tic, ka vidi, kurā ir patīkami būt, var radīt viņi paši. Šāda kopīga darbošanās ir nozīmīga arī novada attīstībai, īpaši domājot par lēnā tūrisma virzienu, kur cilvēki var nesteidzīgi izbaudīt dabu, atjaunot spēkus un sajust tās dziedinošo ietekmi.

Aizvadītajā sestdienā visā Latvijā notika Lielā talka. Šajā dienā kopīga talkošana notika arī Valkā, Kārķu, Ērģemes un Vijciema pagastā.

Valkas novada pašvaldība savā kontā sociālajos tīklos www.facebook ievietojusi fotogrāfijas no Lielās talkas aktivitātēm Kārķos, Vijciemā un Ērģemē. Sociālo tīklu lietotāja Erna Pormeistere secinājusi: “Neredzu nevienu foto no Zāģezera avotiņa sakopšanas vietām. Skumji, ka nekas netika veikts, lai šo vietu sakoptu ne tikai Valkas, bet arī Valgas iedzīvotājiem, kas to izmantoja.” “Talkā viss atkarīgs no iedzīvotāju gribas talkot. Valcēnieši diemžēl vairāk norāda uz nebūšanām novadā, mazāk paši ir aktīvi,” secina sociālo tīklu lietotāja Natālija Dubrovska.

Lielās talkas koordinatore Valkas novadā, izpilddirektora vietniece Ilva Asejeva šo pieņēmumu apgāž un informē, ka Valkā tomēr sakopta Zāģezera apkārtne. Strādājuši astoņi cilvēki. Talkojuši arī Smilšu ielas iedzīvotāji, kuri sakopuši āra trenažieru apkārtni – izcirtuši krūmus un savākuši vairākus maisus ar atkritumiem.

Savukārt Kārķu pagastā talkotāji – vairāk nekā 20 cilvēku ‒ čakli pastrādājuši, sakopjot parku aiz tautas nama, Lustiņdruvā un Pērļu salā. I. Asejeva sestdien bijusi kopā ar Kārķu iedzīvotājiem, jo viņa veic arī Kārķu pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus, kamēr Aivis Megris atveseļojas.

Ērģemes pagasta pārvaldes vadītāja Līga Kondratjeva stāsta: “Sestdien nebijām daudz talkotāju, bet visi čakli pastrādājām. Mēs esam uzsākuši jaunās peldvietas labiekārtošanu un sakopšanu, lai to šovasar varētu atklāt. Lielā talka notika ne tikai sestdien, bet visas nedēļas garumā. Palīgā nāca vietējie zemnieki ar savu tehniku, kas palīdzēja no zemes izvilkt vecos pāļus. Ar gadiem tur stāvēja nozāģētie koki, kas bojāja kopējo ainavu. Arī tos zemnieki ar savu tehniku aizvilka. Pašvaldības budžeta situācija ir tāda, kāda tā ir. Mēs piemērojamies situācijai, no visa mēģinām atrast izeju.” Vijciema pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Motuka stāsta, ka talkā piedalījās ap 25 talkotāji – gan Vijciema iedzīvotāju padomes un pagasta pārvaldes pārstāvji, gan arī vietējie iedzīvotāji. Talcinieki strādājuši Celīškalnā, sakopuši pastaigu takas, salasījuši zarus.

“Pēc labi padarīta darba kopā uzcepām desiņas un pārrunājām nākotnes vīzijas saistībā ar Celīškalna labiekārtošanu. Laikapstākļi mūs nebiedēja. Vējš pieturējās, bet pēc talkošanas sākās stiprākās vēja brāzmas,” atklāj I. Motuka.

— Inga Karpova

● Degvielas cenu kāpumu šā gada sākumā noteica galvenokārt ārēji faktori, secinājusi Konkurences padome. Tā nekonstatēja konkurences kropļošanu vai nepamatotu uzcenojumu palielināšanu, jo lielākais cenu kāpums bija iepirkuma izmaksās (benzīnam +37%, dīzeļdegvielai +70%). Kopumā cenu dinamika Latvijā bijusi līdzīga citām ES valstīm.

● Valdība apstiprinājusi 40 miljonu eiro programmu, kas paredz līdz 9000 eiro atbalstu videi draudzīgu auto iegādei. Papildu 2000 eiro varēs saņemt, norakstot veco auto vai ziedojot to Ukrainai. Programma darbosies līdz 2029. gadam vai līdz finansējuma izsīkumam.

● Politiskais spēks ZZS virza priekšlikumu ļaut izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai.

Koalīcijā vienošanās par ieceri nav panākta, jo Jaunā Vienotība un Progresīvie ir skeptiski par šādu soli. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka pensiju likuma grozīšana pirms vēlēšanām būtu populistiska un neatbildīga. Diskusijas par priekšlikumu valdībā turpināsies.

● Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas premjerministri lidostu VIP zāles par valsts budžeta līdzekļiem izmantojuši 29 ārvalstu komandējumos, no kuriem 22 reizes — premjerministre Evika Siliņa (JV). Valsts kanceleja par viņai sniegtajiem pakalpojumiem VIP zālēs kopš 2023. gada septembra kopumā samaksājusi vairāk nekā 35 tūkstošus eiro. VIP pakalpojumus izmantojuši arī citi politiķi — pa vienai reizei Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Edvards Smiltēns (AS), kad pildīja spīkera pienākumus, savukārt Māris Kučinskis (AS) premjera amatā lidostu VIP zāles izmantojis regulāri.

● KNAB sācis pārbaudi par Jaunās Vienotības politiķu dalību seminārā Itālijā. Pārbaude noteiks, vai Konrāda Adenauera fonda apmaksātais brauciens atbilst partiju finansēšanas noteikumiem.

● Valdība lēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valsts uzņēmumiem LMT, Tet un Latvijas valsts meži pēc tam, kad līgums ar RIX Technologies tika lauzts saistību neizpildes dēļ. Valsts digitālās attīstības aģentūra pēc drošības iestāžu atzinuma lauzusi sešus līgumus ar vairākiem IT pakalpojumu sniedzējiem. Lēmumi saistīti ar izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu IT iepirkumos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

● Starptautiskā aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitingu A- līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu un uzticamu ekonomisko politiku. Prognozēts, ka ekonomika turpinās augt, bet aizsardzības izdevumi palielinās budžeta deficītu.

● Par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori izvēlēta līdzšinējā LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova.

● Jaunā latviešu biatloniste Estere Volfa (21) saņēmusi Starptautiskās Biatlona federācijas balvu kā aizvadītās sezonas lielākais pārsteigums — viņa šoziem kļuva par pasaules junioru čempioni sprintā un stafetē, kā arī izcīnīja sudraba godalgu masu startā.

Laureātes izvēli noteica fanu balsojums.

● Lielās talkas laikā rīdzinieki savākuši vairāk nekā 60 tonnu sadzīves atkritumu.

● Par Latvijas gada monētu 2025 atzīta sudraba kolekcijas monēta Straume.

● Bunkas pagastā Dienvidkurzemes novadā svētdien stiprajā vējā nogāzās vēja turbīna. Incidentā neviens necieta, un nav bojāts citu personu īpašums.

Būvniecības valsts kontroles birojs atzina, ka 90. gados uzstādītajam objektam, visticamāk, nav veikta pienācīga apsekošana.

NĀVĒJOŠS PARADUMS

Latvijā 71% autovadītāju izmanto drošības jostu, taču 30% vīriešu un 19% sieviešu brauc nepiesprādzējušies, liecina Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa dati.

NEIZMANTO DROŠĪBAS JOSTU

Regulāri 3%

Bieži 3%

Dažreiz 20%

Tikai pasažieru sēdvietā 3%

«Pirmā palīdzība nav tikai tehnisku paņēmienu kopums, tā ir gatavība rīkoties un nepalikt vienaldzīgam brīdī, kad kādam līdzās ir nepieciešama palīdzība. Jo vairāk cilvēku sabiedrībā jutīsies pārliecināti par savām spējām palīdzēt, jo lielāka būs iespēja, ka kritiskā brīdī kāds tiešām palīdzēs,» raksta RSU ārkārtas un pirmās palīdzības izglītības vadītājs Reinis Upenieks (Ir.lv)

Būtu bīstami atstāt imigrācijas tematu galēji labējiem populistiem

Viens no galvenajiem vēlēšanu stāstiem būs par imigrāciju jeb «mošejām Latvijā». Taču tiem, kuri biedē ar «aizvietošanu » un «Rietumu civilizācijas» un «baltās rases» galu, imigrācija ir pašu politiskai pastāvēšanai vitāli nepieciešama, un arī mošejas būtu vēlamas, lai nodrošinātu uzskatāmu aizbildinājumu ksenofobijai un rasismam.

Cilvēkiem rūp etniskā un kultūras identitāte, tāpēc sabiedēt vēlētājus ar tās zaudēšanu ir lēts veids, kā dabūt viņu balsis.

Tā ir galēji labējo iecienīta metode visur Rietumos un strādā arī Latvijā. Tādēļ Krievija un, kā redzam vai katru dienu, arī Baltkrievija veicina un organizē imigrantu ieplūšanu Eiropā un vienlaikus atbalsta partijas, kurām tas ir svarīgākais programmas jautājums. AfD Vācijā, Lega Itālijā, RN Francijā, Reform Lielbritānijā un līdzīgas citur ir «pret imigrantiem» un draudzīgas Kremlim.

Paļauties tikai uz Maskavu gan nevar, tāpēc der arī pašpalīdzība. Spilgtākais piemērs ir Polija, kur vārdos pret imigrāciju niknās partijas Likums un taisnīgums valdīšanas gados (2013—2023) izsniegti 2,8 miljoni (!) darba atļauju ārzemniekiem. Bet nākamais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars nupat izstāstīja, ka pirms vēlēšanām Slovākijā 2023. gadā Orbāna valdība novirzīja imigrantus uz Slovākijas robežu, lai palīdzētu draugam Robertam Fico, kura priekšvēlēšanu retorikā dominēja cīņa pret imigrāciju.

Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām pret imigrantiem ir ne tikai Nacionālā apvienība, kurai «citādo» apkarošana ir politikas pamatrīks, bet arī ZZS («Sargāsim Latviju un Eiropu no migrantiem!» aicina kokrūpnieku ministrs Armands Krauze) un visi kremlini no Jūlijas Stepaņenko Suverēnās varas rasistiem (indiešu mājokļi smirdot, soctīklos apgalvoja aromātiskais Rūdolfs Brēmanis) līdz galvenajam buldozeram Aināram Šleseram, kuram «pareiza» imigrācija ir kārtējā naudas shēma.

Populārs vienubrīd bija kļuvis Rīgas domes Edvards Ratnieks (NA), kurš pērn augustā piesolīja pats doties reidos un tad ziņoja, ka līdz novembrim esot notverti 16 nelegālie imigranti, bet visa gada laikā pašvaldības policija aizturējusi 48. Diezin vai šie skaitļi apstiprina viņa apgalvojumu, ka Latvija kļūstot par «migrantu valsti», un partijas biedra Jāņa Dombravas paniku, ka «valsts un tauta» varot pārstāt eksistēt.

Arī valsts iestāžu dati neko apokaliptisku nerāda.

Latvijā ir 107 tūkstoši tā dēvēto trešo valstu pilsoņu. (Tās ir valstis, kuras nav Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā.) Ja atskaita Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus, tie ir 27 tūkstoši jeb 1,4% Latvijas iedzīvotāju.

Ar termiņuzturēšanās atļaujām šā gada sākumā Latvijā uzturējās 67,8 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, no tiem 32,8 tūkstoši bija ukraiņi. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas bija 38 tūkstošiem. Tiesības uz nodarbinātību 2024. gadā (visi dati par pagājušo gadu vēl nav publicēti) bija piešķirtas 19 825 trešo valstu pilsoņiem, vēl 7036 bija ieceļojuši studiju nolūkos. 2025. gada pirmajā pusgadā tiesības strādāt piešķirtas 10 214 personām.

Populārākās profesijas, kurās strādā trešo valstu pilsoņi, ir kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki.

Lielākā daļa šo cilvēku atrodas Latvijā tāpēc, ka mums ir darbaspēka deficīts — pašlaik trūkst 20 tūkstošu darbaroku. Tātad nav iemesla runām par kādiem imigrantu plūdiem. Tieši otrādi — no Latvijas izbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. (2024. gadā attiecīgi 18 937 un 14 701.) Kamēr NA politiķiem nesokas solītā dzimstības veicināšana, bet vietējie nevēlas braukt ar Bolt un Wolt kastēm, Latvijai vajadzēs imigrantus.

Jautājums ir — kādus un kā?

Šlesers zina, kādus vajag viņam un Kremlim. «Latviju pārpludina migranti no trešajām pasaules valstīm, kuri nerunā ne latviešu, ne krievu valodā,» viņš šausminās.

(Iedomājieties, nerunā krievu valodā!) Un pagājušogad piedāvāja tirgot «zelta vīzas» par miljonu eiro gabalā, ar ko «gada laikā Latvija varētu piesaistīt 10 000 miljonāru» un «10 miljardu investīcijas».

Plāns nav jauns — jau 2011. gadā Šlesers piedāvāja pārdot Latvijas pilsonību 10 tūkstošiem ārvalstu bagātnieku, kuriem varētu būt interese kļūt par ES pilsoņiem. Un pašlaik uzturēšanās atļauja ES ir papildu labums Andrejsalas Waterfront projekta reklāmā arābu un citurienes naudas maisiem, tak jau arī tiem, kuri runā krievu valodā.

Svešzemju bagātnieki Latvijā diezin vai stumtu ķerras būvlaukumos. Tiem būtu ne tikai daudz naudas, bet arī sava politiskā dienaskārtība, kurā mošejas būtu nebūt ne lielākais apdraudējums, kaut gan tās arī Šlesers viņiem droši vien izkārtotu.

Latviešu nacionālistu rādītā gatavība cīnīties par to kopā ar kremliniem gan neizbrīna — pat viena paša Putina oligarha nauda liek trīcēt viņu porcelāna sirsniņām.

Latviju apdraud nevis imigranti, bet gan prokremliski populisti, kuri raujas pie varas, izmantodami imigrācijas bubuli. Būtu bīstami atstāt šo stāstu viņiem vien. Citām partijām tas arī ir jāstāsta — stingri pret nelegālo imigrāciju un atbildīgi un patiesi par Latvijas tautsaimniecībai vajadzīgo legālo un kontrolēto.

KOMENTĀRS 140 ZĪMĒS

Lai viss ir slikti! ZZS arī vēlas Latvijā atkārtot Igaunijas un Lietuvas bēdīgo pieredzi ar 2. pensiju līmeņa naudas iztērēšanu.

Rūgtā dolce vita. KNAB ir sācis pārbaudi par JV politiķu piedalīšanos seminārā Itālijā.

Paši savai sētai. Lielajā talkā rīdzinieki savākuši vairāk nekā 60 tonnu sadzīves atkritumu.

Šlesers: viņi nerunā krievu valodā!

2026. gada 29. aprīlis.

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators.

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas. Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai. 

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Papildu informācija:

tālrunis: 26007509

e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

2026. gada 29. aprīlis.

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators.

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas. Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai. 

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Papildu informācija:

tālrunis: 26007509

e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

Rīga, 29. apr., LETA. Rīgas pašvaldība atbalstījusi 23 iedzīvotāju biedrību pieteikumus pašvaldības teritoriju sakopšanai, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Turpinot 2023. gada rudenī sākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar pašvaldība aicināja tās pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Atbalstītas 23 iniciatīvas, iedzīvotāju biedrībām piegādājot 204 kubikmetrus melnzemes un 35 kubikmetrus komposta, kā arī izsniedzot 128 kilogramus zāliena sēklu.

Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs - ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi.

Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Rīga, 29. apr., LETA. Rīgas pašvaldība atbalstījusi 23 iedzīvotāju biedrību pieteikumus pašvaldības teritoriju sakopšanai, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Turpinot 2023. gada rudenī sākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar pašvaldība aicināja tās pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Atbalstītas 23 iniciatīvas, iedzīvotāju biedrībām piegādājot 204 kubikmetrus melnzemes un 35 kubikmetrus komposta, kā arī izsniedzot 128 kilogramus zāliena sēklu.

Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs - ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi.

Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA "Rīgas meži" un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.