Уже в 19-й раз в субботу, 25 апреля, в Латвии организуется Большая толока.

Девиз этого года – "Рука об руку – за Латвию!". Заявлять территории, на которых панируется в рамках данной акции навести порядок, можно будет уже в конце марта.

Организатор акции Вита Яунземе отмечает: "Мир сходит с ума, но забота о собственном здоровье, красоте и чистоте, а также о здоровье и природе – это стабильные и неизменные ценности латвийского общества. Давайте объединим усилия, чтобы наши леса и окрестности были чистыми, пейзаж – ухоженным, а мы сами были счастливы и горды тем, что сделали. Работая вместе, мы становимся сильнее, достигаем большего, и, убирая и приводя в порядок окружающий нас мир, мы также приводим в порядок и себя".

За месяц до начала Большой толоки, начиная с 27 марта, все желающие могут подать заявки на участие на сайте www.talkas.lv. До этого времени организаторы призывают жителей собраться вместе и согласовать работу, которую можно было бы выполнить в рамках толоки.

Следует также отметить, что эта акция и ее разнообразие приобрели статус нематериального культурного наследия.

Ikvienā novadā ir cilvēki, kuri ne tikai piedalās "Lielajā Talkā", bet arī pulcē ap sevi citus, iedvesmo kaimiņus, iesaista skolēnus un jauniešus, sadarbojas vietējiem uzņēmējiem, lai stiprinātu talkošanas tradīcijas un veidotu "talkas cilti". Lai godinātu šos cilvēkus, "Lielā Talka" un zīmols "Mežpils alus" izsludina konkursu "Talkas cilts balva" un aicina ikvienu pieteikt pretendentus. Konkursā tiks meklēti talkas tradīcijas veidotāji katrā novadā un Rīgā. 

Balvas mērķis ir izcelt cilvēkus, kuri ilgtermiņā stiprina talkošanas tradīcijas Latvijā, iesaista kopienas un rada paliekošu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Balva plānota kā atzinība par gadiem ilgu darbu, kopienas veidošanu un pēctecību. Lai pieteiktu balvas pretendentu, līdz 22. martam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Var pieteikt gan sevi, gan citu personu.

"Mēs esam pārliecināti, ka "Lielās Talkas" spēks vienmēr ir bijis cilvēkos. Ir cilvēki, kuri no vienas dienas iniciatīvas izveido kustību savā novadā - iesaista bērnus, kaimiņus, kolēģus un turpina rūpēties par vidi arī ārpus oficiālās talkas dienas. "Talkas cilts balva" ļauj pateikt paldies tiem, kuri veido pēctecību un uztur šo kopības sajūtu dzīvu no paaudzes paaudzē," uzsver "Lielās Talkas" organizatore Vita Jaunzeme.

"Talkas cilts balva" ir stāsts par cilvēkiem, kuri dara vairāk nekā pienākums prasa. Par tiem, kuri spēj ap sevi saliedēt kopienu un iedvesmot ar savu piemēru. Mums kā zīmolam ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina vietējo kopienu un rada ilgtermiņa vērtību. Šī balva ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuri gadiem uztur dzīvu talkošanas tradīciju," "Mežpils alus" zīmola vadītāja Ieva Anita Rieksta.

Piesakot pretendentus, svarīgi ņemt vērā, ka žūrijas komisija vērtēs personas ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu. Pieteikumā jāsniedz patiesa un pēc iespējas konkrēta informācija par paveikto. 

Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā, par kuriem ikviens būs aicināts nodot savu balsi, lai rezultātā katrā reģionā atrastu vienu laureātu. kurš saņems "Talkas cilts balvas" statueti un balvas no atbalstītājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Konkursu atbalsta SIA "Rimi Latvia". Vairāk informācijas par balvu un konkursa nolikums pieejams šeit.

В каждом крае есть люди, которые не только сами участвуют в Большой толоке, но и объединяют вокруг себя других: вдохновляют соседей, привлекают школьников и молодежь, сотрудничают с местными предпринимателями, чтобы укреплять традицию толоки и формировать "племя толоки". Чтобы отметить этих людей, Большая толока и бренд Mežpils alus объявляют конкурс "Премия племени толоки" и приглашают всех желающих выдвигать кандидатов. В рамках конкурса будут искать людей, формирующих традицию толоки, в каждом крае и в Риге.

Цель премии — отметить людей, которые в долгосрочной перспективе укрепляют традиции толоки в Латвии, вовлекают местные сообщества и создают устойчивое влияние на окружающую среду и общество. Премия задумана как признание многолетнего труда, работы по формированию сообщества и преемственности. Чтобы выдвинуть кандидата, до 22 марта необходимо заполнить анкету. Подать заявку можно как на себя, так и на другого человека.

"Мы убеждены, что сила Большой толоки всегда была в людях. Есть те, кто из однодневной инициативы создает целое движение в своем крае — привлекает детей, соседей, коллег и продолжает заботиться об окружающей среде и вне официального дня толоки. "Премия племени толоки" позволяет сказать спасибо тем, кто создает преемственность и сохраняет это чувство общности из поколения в поколение", — подчеркивает организатор Большой толоки Вита Яунземе.

"Премия племени толоки" — это история о людях, которые делают больше, чем требует долг. О тех, кто способен сплотить вокруг себя сообщество и вдохновить собственным примером. Для нас как для бренда важно поддерживать инициативы, которые укрепляют местные сообщества и создают долгосрочную ценность. Эта премия — наша благодарность людям, которые годами поддерживают живой традицию толоки", — говорит руководитель бренда Mežpils alus Иева Анита Риекста.

При выдвижении кандидатов важно учитывать, что жюри будет оценивать долгосрочный вклад человека в формирование традиции толоки, способность вовлекать и объединять сообщество, создавать преемственность и обеспечивать регулярное благоустройство общедоступных мест. В заявке необходимо предоставить достоверную и по возможности конкретную информацию о проделанной работе.

После оценки заявок жюри выдвинет финалистов в каждом регионе, за которых сможет проголосовать любой желающий. В итоге в каждом регионе будет выбран один лауреат, который получит статуэтку "Премии племени толоки" и призы от партнеров. Победители будут объявлены в день Большой толоки — 25 апреля.

Конкурс поддерживает SIA Rimi Latvia. Больше информации о премии и положение конкурса доступны ЗДЕСЬ.

"Talkas cilts balvai" aicina pieteikt aktīvākos talkotājus, kuri katru gadu talkās pulcē līdzcilvēkus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un veido "talkas cilti", aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Aiva Rozenberga.

Konkursā meklē talkas tradīcijas veicinātājus katrā novadā un Rīgā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā. Lai noskaidrotu uzvarētājus, notiks publisks balsojums, noskaidrojot katra reģiona laureātu.

Žūrijas komisija vērtēs personu ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, kā arī radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu.

Balva izceļ ilggadēju darbu, kopienas un pēctecības veidošanu, norādīja Rozenberga.

Balvas pretendentus var pieteikt līdz 22. martam. Uzvarētājus izziņos Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Ikvienā novadā ir cilvēki, kuri ne tikai piedalās "Lielajā Talkā", bet arī pulcē ap sevi citus, iedvesmo kaimiņus, iesaista skolēnus un jauniešus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem, lai stiprinātu talkošanas tradīcijas un veidotu "talkas cilti". Lai godinātu šos cilvēkus, "Lielā Talka" un zīmols "Mežpils alus" izsludina konkursu "Talkas cilts balva" un aicina ikvienu pieteikt pretendentus. Konkursā tiks meklēti talkas tradīcijas veidotāji katrā novadā un Rīgā.

Balvas mērķis ir izcelt cilvēkus, kuri ilgtermiņā stiprina talkošanas tradīcijas Latvijā, iesaista kopienas un rada paliekošu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Balva plānota kā atzinība par gadiem ilgu darbu, kopienas veidošanu un pēctecību. Lai pieteiktu balvas pretendentu, līdz 22. martam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Var pieteikt gan sevi, gan citu personu.

"Mēs esam pārliecināti, ka "Lielās Talkas" spēks vienmēr ir bijis cilvēkos. Ir cilvēki, kuri no vienas dienas iniciatīvas izveido kustību savā novadā – iesaista bērnus, kaimiņus, kolēģus un turpina rūpēties par vidi arī ārpus oficiālās talkas dienas. "Talkas cilts balva" ļauj pateikt paldies tiem, kuri veido pēctecību un uztur šo kopības sajūtu dzīvu no paaudzes paaudzē," uzsver "Lielās Talkas" organizatore Vita Jaunzeme.

"Talkas cilts balva" ir stāsts par cilvēkiem, kuri dara vairāk nekā pienākums prasa. Par tiem, kuri spēj ap sevi saliedēt kopienu un iedvesmot ar savu piemēru. Mums kā zīmolam ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina vietējo kopienu un rada ilgtermiņa vērtību. Šī balva ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuri gadiem uztur dzīvu talkošanas tradīciju," "Mežpils alus" zīmola vadītāja Ieva Anita Rieksta.

Piesakot pretendentus, svarīgi ņemt vērā, ka žūrijas komisija vērtēs personas ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu. Pieteikumā jāsniedz patiesa un pēc iespējas konkrēta informācija par paveikto.

Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā, par kuriem ikviens būs aicināts nodot savu balsi, lai rezultātā katrā reģionā atrastu vienu laureātu. kurš saņems "Talkas cilts balvas" statueti un balvas no atbalstītājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti Lielās Talkas dienā – 25. aprīlī.

Konkursu atbalsta SIA "Rimi Latvia". Vairāk informācijas par balvu un konkursa nolikums pieejams šeit.

Lielās talkas tradīcija šogad sasniedz pilngadību – rudenī tai apritēs 18. Lai godinātu cilvēkus, kuri uztur dzīvu talkas tradīciju un pulcē ap sevi kaimiņus un draugus, šogad tiks pasniegta "Talkas cilts balva". Vairāk par balvu un gatavošanos pavasara talkai "900 sekundēs" saruna ar Lielās talkas pārstāvi Aivu Rozenbergu.

Ikvienā novadā ir cilvēki, kuri ne tikai piedalās "Lielajā Talkā", bet arī pulcē ap sevi citus, iedvesmo kaimiņus, iesaista skolēnus un jauniešus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem, lai stiprinātu talkošanas tradīcijas un veidotu "talkas cilti".

Lai godinātu šos cilvēkus, "Lielā Talka" un zīmols "Mežpils alus" izsludina konkursu "Talkas cilts balva" un aicina ikvienu pieteikt pretendentus. Konkursā tiks meklēti talkas tradīcijas veidotāji katrā novadā un Rīgā.

Balvas mērķis ir izcelt cilvēkus, kuri ilgtermiņā stiprina talkošanas tradīcijas Latvijā, iesaista kopienas un rada paliekošu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Balva plānota kā atzinība par gadiem ilgu darbu, kopienas veidošanu un pēctecību. Lai pieteiktu balvas pretendentu, līdz 22. martam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Var pieteikt gan sevi, gan citu personu.

Aiva Rozenberga,

Lielās talkas pārstāve

"Mēs gribam pateikt šogad un par visiem gadiem, paldies aktīvajiem kopienu cilvēkiem, kas nenogurstoši iet un aicina talkā kaimiņus, draugus un ģimenes – izdarīsim kopā kaut ko labu. Kopā mēs visi sadodamies rokās un tad ne tikai mums, bet Latvijai arī labi. Šī gada sauklis "Roku rokā Latvijai" saskan arī ar pašu talkas logo – apli. Cilvēki sadodas rokās."

Piesakot pretendentus, svarīgi ņemt vērā, ka žūrijas komisija vērtēs personas ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu. Pieteikumā jāsniedz patiesa un pēc iespējas konkrēta informācija par paveikto.

Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā, par kuriem ikviens būs aicināts nodot savu balsi, lai rezultātā katrā reģionā atrastu vienu laureātu, kurš saņems "Talkas cilts balvas" statueti un balvas no atbalstītājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti Lielās Talkas dienā – 25. aprīlī, TV24 tiešraidē.

Būs sešas balvas – katram Latvijas novadam un Rīgai atsevišķi.

"Simboliski mēs jau tagad sakām katram talciniekam, paldies," saka Rozenberga un katrs, kas ir piedalījies talkā ir no talkas cilts, tāpēc balvu sauc "Talkas cilts balva". Balvu veidoja māksliniece Ieva Strazdiņa.

Šī gada talkas vietas varēs pieteikt no 27. marta. Plašāka informāciju par Lielo talku www.talkas.lv. Šogad lielā talka notiks 25. aprīlī.

В субботу, 25 апреля, уже в 19-й раз будет организована Большая толока. Девизом этого года станет "Рука об руку – за Латвию!". Заявлять территории, на которых панируется в рамках данной акции навести порядок, можно будет уже в конце марта. В субботу, 25 апреля, уже в 19-й раз будет организована Большая толока. Девизом этого года станет "Рука об руку – за Латвию!". Заявлять территории, на которых панируется в рамках данной акции навести порядок, можно будет уже в конце марта. #tunt-ad-508::before{padding-top: 11.8%;} Организатор акции Вита Яунземе отмечает: "Мир сходит с ума, но забота о собственном здоровье, красоте и чистоте, а также о здоровье и природе - это стабильные и неизменные ценности латвийского общества. Давайте объединим усилия, чтобы наши леса и окрестности были чистыми, пейзаж - ухоженным, а мы сами были счастливы и горды тем, что сделали. Работая вместе, мы становимся сильнее, достигаем большего, и, убирая и приводя в порядок окружающий нас мир, мы также приводим в порядок и себя".

За месяц до начала Большой толоки, начиная с 27 марта, все желающие могут подать заявки на участие на сайте www.talkas.lv. До этого времени организаторы призывают жителей собраться вместе и согласовать работу, которую можно было бы выполнить в рамках толоки.

Следует также отметить, что эта акция и ее разнообразие приобрели статус нематериального культурного наследия.

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Veikti četri "airBaltic" repatriācijas reisi no Dubaijas; Jēkabpils novadā aizliegts atrasties uz ūdenstilpju ledus; un Upēs pali turpinās, vairākās vietās paaugstinās ūdens līmenis.

Svētdienas rītā Rīgā ieradās trešais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" repatriācijas reiss no Dubaijas, savukārt svētdienas vakarā veikts – ceturtais reiss. Lidojumi uz Rīgu notika ar tehnisko pieturu Iraklijā, Grieķijā. Jau ziņots, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 tūkstoši eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars zinātnieku un inženieru vidū Eiropas Savienībā, liecina "Eurostat" jaunākie dati. 2024. gadā sievietes veidoja 50,9% no visiem zinātniekiem un inženieriem. Nākamās augstākās proporcijas reģistrētas Dānijā, Igaunijā un Spānijā. Kopumā Eiropas Savienībā sievietes veido 40,5% no zinātnieku un inženieru darbaspēka. Dati liecina, ka sieviešu skaits šajās profesijās Eiropā turpina pieaugt - no 3,4 miljoniem 2008. gadā līdz 7,9 miljoniem 2024. gadā.

Atvadīšanās no kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča notiks 22. martā no pulksten 12 Rīgas Latviešu biedrības namā, liecina teātra kritiķes un "Latvijas Televīzijas" kultūras žurnālistes Henrietas Verhoustinskas paziņojums platformā "X". Tāpat viņa norāda, ka visu dienu Vērmanes dārzā uz lielā ekrāna rādīs Streiča filmas. Jau ziņots, ka Jānis Streičs nomira 5. martā 89 gadu vecumā. Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors.

Svētdienas agrā rītā pie ASV vēstniecības Oslo nograndis sprādziens, taču neviens cilvēks nav cietis, ziņo Norvēģijas galvaspilsētas policija. Izmeklētāji apsekoja notikuma vietu, bet viena vai vairāku iespējamo vainīgo meklēšanā iesaistīti suņi, droni un helikopteri, teikts paziņojumā. Oslo policija pavēstīja, ka tas, iespējams, bija terora akts, taču uzsvēra, ka policija izmeklē arī citus motīvus.

Svētdienas rītā 5,3 magnitūdu zemestrīce satricināja daļu Grieķijas ziemeļrietumu un reģionu ap populāro kūrortsalu Korfu. Grieķijas mediji ziņo, ka zemestrīce bija jūtama arī Albānijas dienvidos. Zemestrīces epicentrs atradās cietzemē aptuveni desmit kilometru dziļumā. Sekoja vairāki mazāki pēcgrūdieni. Vietējie mediji ziņo, ka dažos reģionos uz laiku pārtrūka elektrība. Bija arī nelieli zemes nogruvumi. Netiek ziņots par ievainotiem cilvēkiem vai būtiskiem postījumiem ēkām.

Turpinām ziņas

Ņemot vērā laikapstākļus un ledus stāvokli, Jēkabpils novada pašvaldība atgādina, ka atrašanās uz ūdenstilpju ledus ir ļoti bīstama. Ledus šobrīd ir trausls un nevienmērīgs.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību, no šodienas, 9. marta Jēkabpils novadā ir noteikts aizliegums atrasties uz publisko ūdenstilpju un ūdensteču ledus! Pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem – nekāpt uz ledus, rūpīgi pieskatīt bērnus un mājdzīvniekus ūdenstilpju tuvumā, kā arī pārrunāt ar bērniem drošību uz ledus. Savukārt, ja pamanāt personu uz bīstama ledus vai ielūšanu, nekavējoties zvaniet 112 vai pa tālruni 80700020 pašvaldības policijai.

Šonedēļ Jēkabpils pilsētas maršrutu autobusi kursēs pēc skolēnu brīvdienu grafika. SIA "Jēkabpils autobusu parks" informē, ka skolēnu brīvlaikā nekursēs 7. un 4. maršruta autobusi, kā arī 3. maršruta autobuss noteiktajās stundās nepiestās pieturvietā 3.vidusskola. Tāpat šajā laika periodā netiks apkalpotas skolēnu dzeltenās elektroniskās braukšanas kartes. Sīkāk ar visiem maršrutiem un autobusu kursēšanas laikiem var iepazīties Jēkabpils autobusu parka mājaslapā.

Un vēl

Upēs turpinās pali, kūst sniegs un ledus, un upju notece turpinās palielināties, vien daļā Kurzemes upju tā jau sāk samazināties, liecina sinoptiķu informācija. Sinoptiķi atzīmē, ka aizvadītajās diennaktīs Daugavā no augšteces līdz Zeļķiem ūdenslīmenis paaugstinājās par vienu līdz 19 centimetriem, bet Daugavas lejtecē pie Andrejostas ūdenslīmenis paaugstinājās par sešiem centimetriem. Daugavas baseina upēs daudzviet ūdenslīmenis nedaudz svārstās vai pazeminās par sešiem līdz 17 centimetriem, bet Aiviekstē ūdenslīmenis paaugstinājās par 13 līdz 17 centimetriem.

Sinoptiķi prognozē, ka tuvākajās dienās turpināsies palu process - dienas būs siltas, kusīs sniegs un ledus, bet naktīs gaidāms neliels sals. Ūdenslīmeņa kāpums ūdenstilpēs turpināsies, tas kļūs straujāks arī valsts centrālajā un austrumu daļā, bet daudzviet Kurzemes mazajās upēs ūdenslīmenis pazemināsies. Sinoptiķi brīdina, ka tuvākajās dienās Kurzemes dienvidu daļā un Lielupes baseina upēs zemākās vietas un palienes ūdenstilpju tuvumā applūdīs plašāk. Straujāk ūdenslīmenis paaugstināsies arī valsts austrumu daļas upju baseinos, vietām ies ledus un atsevišķu ūdenstilpju tuvumā sāks applūst palienes un zemākās vietas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00

Radio1 ziņās klausieties: DVI: Arī filmējot vai fotografējot ar viedajām brillēm, jāievēro datu aizsardzības prasības; Premjere: Plānots mainīt teritorijas plānošanas noteikumus; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Arī filmējot vai fotografējot ar viedajām brillēm, jāievēro datu aizsardzības prasības, uzsver Datu valsts inspekcijā. Tajā atzīst, ka šādu briļļu izmantošana no datu apstrādes viedokļa būtiski neatšķiras no citu ierīču - fotokameru un viedo telefonu - izmantošanas. Viedās brilles ļauj ērti un nemanāmi filmēt apkārt notiekošo un publiskā vietā filmēt drīkst, un cilvēkiem kopumā jārēķinās, ka viņi var nonākt citu kadros. Proti, ja ieraksts tiek izmantots tikai privāti, tas nav uzskatāms par personas datu apstrādi datu aizsardzības izpratnē. Savukārt brīdī, kad video vai foto tiek publiskots plašākai auditorijai, rodas pienākums nodrošināt atbilstošu tiesisko pamatu tam, kāpēc tiek publicēts citu cilvēku attēls.

Kultūras ministrija vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai aicinājusi svītrot no likumprojekta "Kapsētu likums" pārejas noteikumiem punktu, kas tai uzdotu izstrādāt Latvijas kultūrvēsturiskajās tradīcijās balstītas kapsētu veidošanas vadlīnijas. Ministrija norāda, ka šāds uzdevums būtu lieks un radītu paralēlu regulējumu, jo likumprojektā jau iestrādāts mehānisms kultūrvēsturisko tradīciju ievērošanai, proti, paredzēts pienākums kapsētu izveidei vai būtiskai paplašināšanai izstrādāt arhitektoniskā risinājuma koncepciju, kura ietver šo aspektu. Līdz ar to papildu vadlīniju izstrāde nenodrošinātu jaunas kvalitātes regulējumā.

Pārtikas un veterinārais dienests Polijas un Ukrainas izcelsmes cāļu gaļas produktos konstatējis salmonelozi izraisošas baktērijas, liecina PVD publiskotā informācija. Veicot laboratorisko kontroli, dienests Ukrainas izcelsmes "Qualiko" saldētā cāļa gaļā bez kauliem konstatējis salmonellas baktērijas. Dienestā norāda, ka izplatītājs atsauc produktu no piegādes. Tāpat, veicot laboratorisko kontroli, Polijas izcelsmes 500 gramu cāļu pusspārnos barbekju marinādē konstatētas salmonellas baktērijas. Par konstatēto PVD ievietoja informatīvo paziņojumu Eiropas savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā.

Par jauno Irānas augstāko līderi izraudzīts ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī dēls, 56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī, pavēstījuši Irānas valsts mediji. Viņu izraudzījās Irānas Ekspertu asambleja, kurā darbojas 88 locekļu augsta ranga garīdznieki. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paudis, ka arī viņam ir jābūt iesaistītam Irānas nākamā līdera iecelšanā un ka Hāmenejī dēla izvēle viņam būtu nepieņemama. Tramps norādījis, ka jaunais augstākais līderis bez viņa apstiprinājuma nebūs uz ilgu laiku

Irānas Sarkanais Pusmēness brīdināja sabiedrību, ka naftas krātuvju sprādzieni varētu izraisīt skābo lietu. Naftas krātuvju sprādzienu rezultātā atmosfērā nonāk liels daudzums toksisku ogļūdeņražu savienojumu, sēra un slāpekļa oksīdu. Ja būs lietus, tas kļūs ļoti bīstams un tam piemīt spēcīgas skābas īpašības. Šāda parādība var izraisīt ķīmiskus ādas apdegumus un nopietnus plaušu bojājumus.

Turpinām ziņas

Paredzēts mainīt teritorijas plānošanas noteikumus. Ministru prezidente Evika Siliņa pagājušās nedēļas nogalē tikās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi un Bauskas novada vadību. Valdības vadītāja norāda, ka kopīgi panākta vienošanās, ka jāstrādā uz rezultātu un jāmaina teritorijas plānojuma noteikumi. Siliņa uzsver, ka viņai ir būtiski risināt strīdus, lai neciestu cilvēku labklājība, novadu attīstība un valsts enerģētiskās neatkarības palielināšanās, vienlaikus ievērojot iedzīvotāju intereses. Šoedēļ Siliņa plāno sarunu arī ar Preiļu novada vadību.

Jau vēstīts, ka Čudars ar rīkojumu daļēji apturēja Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumus, kas, viņaprāt, nepamatoti ierobežo vēja parku ierīkošanu.

Sestdien, 14. martā, Aizkraukles kultūras centrā notiks Līdzdalības forums, kurā plānots diskutēt par civilo aizsardzību. Forums pulcēs kopienu līderus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības pārstāvjus un iedzīvotājus, lai kopīgi diskutētu par kopienu noturību, drošību un attīstības iespējām 2026. gadā. Forumā Zemessardzes pārstāvis Ainārs Krušāns iezīmēs drošas kopienas attīstības ceļu - no pašorganizēšanās līdz noturīgai un drošai videi. Forumā paredzēts arī biedrības "Bites" pieredzes stāsts par kopienas izveidi īsā laikā, kā arī aktīvāko Aizkraukles novada nevalstisko organizāciju godināšana.

Un vēl

No šodienas Latvijā turpināsies pavasarīgi siltais laiks - debesīs būs neliels mākoņu daudzums, nokrišņi netiek gaidīti un pūtīs lēns dienvidu puses vējš, liecina sinoptiķu prognozes. Dienās, spoži spīdot saulei, gaiss uzsils līdz +8…+13 grādiem, bet vietām Latgalē un piekrastē līdz +6…+9 grādiem. Trešdienas naktī būs skaidrs laiks, savukārt, sākot no rīta, mākoņu daudzums no rietumiem pakāpeniski palielināsies, tomēr laiks saglabāsies sauss. Arī vējš turpinās pūst lēni no dienvidu puses. Naktī gaisa temperatūra būs -1…+2 grādu robežās, bet dienā nepārsniegs +6…+11 grādu, vienīgi piekrastē būs par kādu grādu vēsāk.

Nedēļas otrajā pusē laiks būtiski nemainīsies - saule mīsies ar mākoņiem un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Vienīgi gaisa temperatūra kā nakts tā arī dienas laikā saglabāsies pozitīva. Brīvdienās Latvijas teritorijā ieplūdīs siltāka gaisa masa un pastāv iespējamība, ka vietām termometra stabiņš sasniegs +15 grādu atzīmi. Kopš marta sākuma līdz 8. marta pēcpusdienai kopumā reģistrēti 16 novērojumu staciju diennakts siltuma rekordi. Siltais gaiss arī strauji kausē uz zemes esošo sniega segu. Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega ir izzudusi pavisam, bet visbiezākā sniega kārta aizvien saglabājas valsts austrumos, 8. martā Dagdas novērojumu stacijā bija 28 centimetrus bieza sniega kārta.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00

Radio1 ziņās klausieties: Gada sākumā lielākas algas bijušas Mieriņai, Grasbergam un Smiltēnam; Zemgales kultūras programmā pieejami 66 800 eiro; un Agrāk nekā citus gadus Latvijā atgriezušies melnie stārķi.

No 14. Saeimas deputātiem vislielāko algu šī gada janvārī saņēmusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa – 7 tūkstoši 95 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina publiskā informācija. Otrā lielākā alga janvārī bijusi Jānim Grasbergam – 5 tūkstoši 468 eiro, bet trešajā vietā ierindojas Edvards Smiltēns ar 5 tūkstoši 317 eiro. Tālāk seko Raivis Dzintars ar 5 tūkstoši 280 eiro un Andris Šuvajevs, kurš janvārī nopelnījis 5 tūkstoši 89 eiro. Lielākā daļa saeimas deputātu mēnesī saņem 4 tūkstoši 330 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Profesionālās izglītības iestāžu skaits Latvijā pēdējos piecos gados saglabājas stabils un būtiski nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja 2021. gadā Latvijā bija 55 profesionālās izglītības iestādes, kas ir lielākais skaits aplūkotajā periodā, tad turpmākajos gados tas pakāpeniski sarucis. Lielāko daļu no tām veido vidējās profesionālās izglītības iestādes. Arī augstākās izglītības iestāžu skaits, kurās iespējams apgūt profesionālās izglītības programmas, ir stabils - ap deviņām līdz 11 iestādēm dažādos gados. Pieaudzis vidusskolu skaits, kurās iespējams apgūt profesionālās izglītības programmas - pērn tādu bija trīs.

Biedrība "Latvijas Mežu sertifikācijas padome" iesniegusi priekšlikumu grozījumiem likumā "Par piesārņojumu", aicinot pašvaldību saistošos noteikumus cilvēku aizsardzībai pret nevēlamu vai kaitīgu troksni neattiecināt uz medībām un šautuvēm. Biedrība aicina likumprojektā noteikt, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā, izņemot medības un šautuves.

Jau ziņots, ka parlamentārieši pirms nedēļas konceptuāli atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu izklaides radītā trokšņa ierobežošanai, kas dos pašvaldībām iespēju izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēta pašvaldības atļauju izsniegšana gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā tiks radīts troksnis.

Zviedrijas krasta apsardze aizturējusi ar Gvinejas karogu kuģojošu kravas kuģi, jo pastāv aizdomas par kuģa statusu un piemērotību kuģošanai, paziņojusi policija. Zviedrijas Krasta apsardze uzskata, ka kuģa dokumenti ir viltoti. Saskaņā ar informāciju, kas atrasta uz kuģa, tas bija ceļā uz Sanktpēterburgu. Mediji ziņo, ka Ukraina ir piemērojusi sankcijas šim kuģim, jo tas saistīts ar graudu zādzību no Krimas. Pašlaik operācija tiek veikta jūrā. Krasta apsardze apstrādā informāciju, kas atrodas uz kuģa. Atkarībā no situācijas attīstības operācijai var pievienoties arī citas Zviedrijas iestādes.

Ņemot vērā bažas par Gruzijas valdības atkāpšanos no demokrātijas normām un opozīcijas apspiešanu, Eiropas Savienība pieņēmusi lēmumu apturēt bezvīzu ceļošanu Gruzijas amatpersonām. Gruzija, kas ilgu laiku bija viena no galvenajām kandidātēm uz pievienošanos Eiropas Savienībai, atrodas politiskajā krīzē kopš 2024. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām. Kā paziņojusi Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa – ja valdība uzbrūk savai tautai, apklusina žurnālistus un ierobežo brīvību, tam ir sekas. Kallasa piebildusi, ka Gruzijas tautai ir pilnīgs Briseles atbalsts, bet Eiropas Savienībā nav vietas tiem, kas pārstāv represijas.

Turpinām ziņas

Zemgales kultūras programmas projektu konkursā šogad ir pieejami 66 tūkstoši 800 eiro. Zemgales plānošanas reģions izsludinājis Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" projektu konkursu, tajā pieteikumus pieņem līdz 31. martam. Konkursā atbalstu var saņemt vēsturisko zemju kultūras projekti, kurus plānots īstenot no 1. maija līdz 15. decembrim, bez pagarināšanas iespējām. Maksimālā vienam projektam pieejamā summa nav noteikta.

Visā Aizkraukles novada teritorijā no trešdienas, 11. marta līdz ledus izkušanai būs noteikts paaugstināts ledus bīstamības periods, kura laikā personām Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā aizliegts atrasties uz publisko ūdenstilpju ledus. Lai arī aizliegums stāsies spēkā vien nedēļas vidū, pašvaldība aicina iedzīvotājus jau tagad izvairīties no atrašanās uz ūdenstilpju ledus. Gaisa temperatūrai pietuvojoties nullei, paaugstinās arī ūdens temperatūra, kas veicina ledus kušanu no apakšas. Tādēļ pat, ja ūdens virsma ir pārklāta ar ledus kārtu, tā var būt bīstama un apdraudēt iedzīvotāju drošību. Aizlieguma ievērošanu kontrolēs Aizkraukles novada pašvaldības policija.

Un vēl

Agrāk nekā citus gadus Latvijā atgriezušies melnie stārķi, liecina informācija vietnē "Dabasdati.lv", kurā dabas vērotāji atzīmē savus novērojumus. Pirmais melnais stārķis esot redzēts Skrundas novadā 5. martā. Līdz šim agrākais melnā stārķa novērojums Latvijā bija fiksēts 9. martā. Kā liecina informācija vietnē "putni.lv", melnie stārķi ziemo Āfrikas ziemeļaustrumos un austrumos. Agrāk šie putni Latvijā bija samērā parasti ligzdotāji, bet to skaits ir ievērojami samazinājies. 2013.-2017. gados ligzdoja 94-140 pāri. Melnais stārķis ir kritiski apdraudēta suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Kā ziņots, paaugstinoties gaisa temperatūrai, Latvijā sāk atgriezties dažādi gājputni. Latvijā atgriezušās dzērves, cīruļi, ķīvītes, zosis, cielavas un mājas strazdi.

Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00

Radio1 ziņās klausieties: Vāc parakstus, lai apturētu grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai; Būvvalde aicina meklēt jaunu risinājumu iecerētajai kapu pieminekļu tirdzniecības vietai netālu no Preiļu tirgus; un VUGD atgādina par bīstamību uz ledus.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" nedēļas nogalē sākta parakstu vākšana, lai apturētu grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai. Divās dienās par iniciatīvu parakstījušies teju 8 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas pārstāve Inga Bērziņa aicina apturēt sasteigto Darba likuma 68. panta grozīšanu un saglabāt pašreizējo regulējumu, kas nodrošina darbiniekiem taisnīgu samaksu par virsstundām un darbu svētku dienās. Viņa norāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 4. marta balsojumi pieņemti steigā un bez skaidra ekonomiska pamatojuma, radot juridiskas pretrunas un būtiski samazinot strādājošo ienākumus.

"Talkas cilts balvai" aicina pieteikt aktīvākos talkotājus, kuri katru gadu talkās pulcē līdzcilvēkus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un veido "talkas cilti". Konkursā meklē talkas tradīcijas veicinātājus katrā novadā un Rīgā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā. Lai noskaidrotu uzvarētājus, notiks publisks balsojums, noskaidrojot katra reģiona laureātu. Balvas pretendentus var pieteikt līdz 22. martam. Uzvarētājus izziņos Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Līdz ar lietu interneta (IoT) ierīču izplatību pieaug to izmantošana kiberuzbrukumos. SIA "Bite Latvija" norāda, ka patlaban mājsaimniecību un biroju Wi-Fi tīklos ikdienā darbojas vidēji piecas līdz desmit ierīces. Līdz ar to sadzīves un biroju ierīces arvien biežāk kļūst par pirmajām ieejas durvīm kibernoziedzniekiem, un viena neaizsargāta ierīce var apdraudēt visu bezvadu tīklu un tajā pieslēgtās ierīces. Lai to nepieļautu, pirmkārt, ir jāizvēlas pietiekami sarežģītas paroles, regulāri jāatjaunina ierīču programmatūra, kā arī jāaprīko ierīces un bezvadu interneta tīkls ar antivīrusu. Otrkārt, šo ierīču saslēgšanai var izveidot arī atsevišķu bezvadu interneta tīklu. Treškārt, ir jāatslēdz visas tās ierīces funkcijas, kuras ikdienā netiek izmantotas, piemēram, ja netiek izmantota ierīces vadība ar balsi vai iespēja attālināti ieslēgt veļasmašīnu, šīs funkcijas ir jāatslēdz.

Kipras varas iestādes aizdomās par terorismu un spiegošanu aizturējušas Azerbaidžānas pilsoni un Igaunijas valstspiederīgo, vēsta vietējie mediji. Policijas sniegtā informācija liecina, ka 28 gadus vecā vīrieša un 27 gadus vecās sievietes aizturēšana notikusi Larnakā neilgi pirms aizdomās turamo plānotās izlidošanas no salas. Kipras varasiestādes uzskata, ka aizturētais vīrietis vairākkārt apmeklējis Irānu, kur, iespējams, viņu savervēja Irānas Revolucionārās gvardes korpuss.

Meteorīta fragmenti sabojājuši vairākas dzīvojamās ēkas Vācijas rietumos. Policija 8. martā, ziņoja, ka postījumi konstatēti Koblencas pilsētā, kā arī Hunsrikas un Eifela kalnos Reinzemē-Pfalcā, vēsta "Deutsche Welle". Policijas operatīvā grupa ziņoja, ka svētdienas vakarā Koblencas Gilsas rajonā uz dzīvojamās ēkas jumta uzkrita sadedzis debess ķermenis. Neviens necieta; notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji un policija. 8. marta vakarā daudzi Vācijas rietumu iedzīvotāji debesīs pamanīja dīvainu gaismas parādību. Aculiecinieki sociālajos tīklos publicēja krītošā meteorīta video un fotogrāfijas.

Turpinām ziņas

Pašvaldības Būvvalde aicina meklēt jaunu risinājumu iecerētajai kapu pieminekļu tirdzniecības vietai netālu no Preiļu tirgus, Krāslavas ielā un Tirgus laukumā. Preiļu novada pašvaldība organizēja publisko apspriešanu par SIA "Dana" būvniecības ieceri "Moduļa ēkas novietošana, teritorijas labiekārtošana Krāslavas ielā 2a, Tirgus laukumā 13d, Preiļos". Publiskās apspriešanas laikā saņemtas 496 aizpildītas anketas, uz klātienes tikšanos ieradās 55 cilvēki un tiešraidei pieslēdzās 245 cilvēki. Papildus tika saņemts iedzīvotāju iesniegums ar 110 parakstiem, kur iecere izvietot pieminekļu ekspozīciju pilsētas centrā tiek kategoriski noraidīta. Apkopojot respondentu viedokļus par būvniecības ieceri, 484 respondenti jeb 97,6% no dalībniekiem kopumā ieceri vērtē negatīvi.

Jau ziņots, ka netālu no Preiļu tirgus "Dana" vēlas izvietot kapu pieminekļu tirdzniecības vietu. Minētajā vietā paredzēta moduļu ēkas novietošana ar pārrunu telpu, personāla telpu un tualeti, žoga būvniecība un laukuma labiekārtošana. Laukumā plānots izvietot kapu pieminekļu ekspozīciju - pieminekļu paraugus.

Aizkraukles novada pašvaldība meklēs jaunu Kokneses pamatskolas-attīstības centra jeb Bormaņu skolas direktori. Novada dome atbalstījusi skolas direktores Anitas Ščerbinskas lūgumu no 13. marta ar viņu pārtraukt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties.Jau ziņots, ka Ščerbinska direktores amatā tika iecelta 2019. gadā. Par direktora amata pienākumu izpildītāju no 14. marta līdz jauna direktora iecelšanai amatā apstiprināta līdzšinējā direktores vietniece Jūlija Grase. Kokneses pamatskolā-attīstības centrā tiek īstenotas dažādas speciālās izglītības programmas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī profesionālās pamatizglītības programmas - kokizstrādājumu izgatavošana un ēdināšanas pakalpojumi.

Un vēl

Līvānu novadā atjaunoti pašvaldības īres dzīvokļi. 2025.gada martā Līvānu novada pašvaldība uzsāka pašvaldības īres dzīvokļu atjaunošanu Eiropas Savienības fonda projektā "Mājokļu atjaunošana sociāli ekonomiskās integrācijas nodrošināšanai Līvānu pilsētā". Projekta laikā veikti būtiski ieguldījumi 23 pašvaldībai piederošos dzīvokļos, kas līdz šim netika izīrēti sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Kopumā atjaunotas dzīvojamās telpas vairāk nekā 1000 m² platībā. Projekta kopējās izmaksas: 406 tūkstoši 237 eiro.

Foto: jekabpils.lv

Latvijā šobrīd ir 530 riska ūdensobjektu, no tiem 348 upes. Lielāko postu rada piesārņojums ar barības vielām, kas veicina upju aizaugšanu, kā arī ūdensteču krastu un gultnes pārveidojumi.

Sarunā ar Latvijas Universitātes hidrobiologi LAURU GRĪNBERGU uzzināju, ko viņa secinājusi par projektā LIFE GoodWater IP iekļautām Saldus novada upēm Edu un Grauzdupi, un to, kā ikviens no mums upēm var palīdzēt.

“Upes esmu apmeklējusi, kad veicām monitoringu, kā arī piedalījos talkās, kad no ūdens izvācām koku sagāzumus un bebru dambjus. Projektā fokusējamies uz upēm, kurām vajag palīdzēt — meliorētajām un kurās dzīvo bebri, tāpēc vietām daļa ir appludināta, bet daļa — pa pusei izžuvusi. Upes iztaisnotas un padziļinātas, tām ir stāvi krasti. Tādēļ pavasara palos augu daļas un koku zari neizskalojas krastā, bet paliek ūdenī. Arī citur uzmanību pievēršam iztaisnotajiem un meliorētajiem posmiem, hidroelektrostaciju, kā arī lauksaimniecības zemju ietekmētām vietām.”

Taisnotas un piesārņotas

“Viens no paņēmieniem, kā dabai palīdzēt, ir izveidot mākslīgos mitrājus. Objekta būtība tā, ka tajos uzkrājas straumes nestās dūņas un ūdensaugi patērē barības vielas, kas noplūst no lauksaimniecības zemēm. Vēlāk no mitrāja izņem dūņas un izpļauj ūdensaugus. Tos nedrīkst atstāt upes krastā, citādi pali nopļauto atkal ieskalos ūdenī,” skaidro hidrobiologe.

Viņa stāsta, ka sliktā stāvoklī ir arī cita Kurzemes upe Slocene: ‘Tās augštece ir taisns grāvis, kurā savairojušās zaļaļges, tādēļ ūdens — kā zampa. Zemāk pie Sloklejām savairojušies bebri, Tukuma apkārtnē tā atkal iztaisnota. Upes lejtecē ilgstoši iepludināti notekūdeņi. Saulainākajās vietās Slocene aizaugusi, krastos savairojušies Sasnovska latvāņi... Citām upēm stāsts līdzīgs.”

L. Grīnberga stāsta, ka projekta ietvaros Slocenē un Agē izveidoti mākslīgie mitrāji. Ages mitrājā iestādīja niedres. Lai gan ar laiku tās ieviešas pašas, stādot projekta dalībnieki cer labumu sagaidīt ātrāk. Niedrēm vajadzīgs pavisam neilgs laiks, lai uz visām pusēm izdzītu saknes. Tās patērē ūdenim nevajadzīgo slāpekli un fosforu, kas ieplūst no aramzemes, un spēcīgā sakņu sistēma nostiprina krastus.

Niedres un citas virsūdens augu sugas nopļaujot un izvācot no upes, no ūdens izņem barības vielas. Biežāk to dara lielajās upēs, piemēram, Salacā, Mūsā, Mēmelē un Lielupē. Tas īpaši svarīgi straujtecēs, akmeņainās vietās.

Palīdzība upēm

Hidrobiologe atgādina, ka jebkuru zāģēšanu vai pļaušanu upju krastos jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai nesanāk, ka, labu gribot, pārkāpts likums. Mazākām upēm vai piemājas grāvjiem par ļaunu nenāks pļaušana un augu masas iz-vākšana. Niedres ir labas, taču, tām augot gadu no gada, vecie stublāji sakrīt un kavē straumi. Lai tā nenotiktu, regulāri jādarbojas.

Vasarā pļaušana sarežģīta, jo ūdensteces dibens var būt dūņains. Šoziem bija pateicīgi laikapstākļi, jo ūdensaugus, kas bija virs ledus, varēja nopļaut un novākt, kamēr upe aizsalusi. Lai gan daļu aizsērējuma aiznes pali, ja saaugums biezs, upei būs vieglāk, ja virskārta būs novākta. L. Grīnberga gan atgādina, ka vienmēr jāpārliecinās par drošību uz ledus un iepriekš jāpārbauda, kur upē ietek avoti. Tur ledus kārta var būt bīstami plāna.

"LIFE Good Water IP projektā pētām labo praksi un jebkuras darbības, kas ietekmē upi, ir pārdomātas un saskaņotas. Diemžēl parasti meliorētu upju tīrīšanas darbos reta prakse ir lielo koku atstāšana upju krastos. Nereti nozāģē pilnīgi visu un malas atstāj kailas. Lieli koki ir vērtīgi ne vien tāpēc, ka labi izskatās, bet arī upei un grāvim dod ēnu, kas aizkavē ūdensaugu savairošanos un pārlieku ūdens sasilšanu. Grāvjus un meliorētās upes nereti tīra, neievērojot dabai draudzīgus risinājumus, gadās, ka darba izpildītāji neievēro atzinumā ietverto aicinājumu lielos kokus saglabāt. Izrādās, ka lētāk ir nocirst pilnīgi visu, taču tam tā nevajadzētu būt,” novērojusi hidrobiologe.

Ko darīt ar upē iekritušiem kokiem? Tos, kas atrodas paralēli straumei un ūdenī guļ gadiem, nevajag aiztikt. Izvilkt var tos, kas pārkrituši šķērsām, jo aiz šādiem kokiem aizķeras koku zari un ūdensaugi, ko nes straume. Ja koks ir par lielu, lai to izvilktu krastā, jāapzāģē apakšējie zari, īpaši eglēm.

Savukārt akmens vai paralēli krastam iekritis koks dod patvērumu zivīm un rada piemērotu dzīvotni bezmugurkaulniekiem, piemēram, viendienīšu kāpuriem. Akmeņi un koki ar laiku veido mikrodzīvotnes, un vide kļūst bioloģiski daudzveidīgāka. Jo vairāk šādu vietu, jo zivis tur labprātāk uzturēsies.

Slāpekļa un fosfora bagātā ūdenī patīk augt arī platlapu vilkvālītēm. Tās dabiski ieaug piesārņotajās vietās, taču var arī stādīt.

Ar barības vielām piesārņotos ūdeņos bieži sastopami uz ūdens virsmas brīvi peldošie mazie ūdensziedi un zaļaļges. Vasarā, kad ūdenstilpē to ir daudz, brīvi peldošus augus var izņemt, izmantojot grābekli. Ūdensaugus var arī kompostēt un izmantot vēlāk dārzu mēslošanai. Ūdens tuvums patīk arī grīšļiem, taču tie nereti veido blīvus ciņus, un tādēļ parasti tos speciāli neievieš.

L. Grīnberga novērojusi, ka Latvijā upju kvalitāte ir dažāda: “Kur lauksaimniecība mazāk izplatīta un upes nav taisnotas, ūdens stāvoklis ir labāks, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Vissliktākā ūdens kvalitāte Ir Zemgalē, kā arī citviet Latvijā, kur zemes lietojumā dominē lauksaimniecībā izmantojamā.

Projektā atgādinām par buferjoslām gar ūdenstilpēm. Ūdens kvalitātes nodrošināšanai mudinām izveidot daudzgadīgu lakstaugu, krūmu vai koku joslas krastos. Karstumā un saulē ūdensaugi vairojas ļoti strauji. Sākumā tie patērē barības vielas, kas noplūst no lauka, bet vēlāk sadaloties rada jaunas. Augi naktīs patērē skābekli, ļoti aizaugušās ūdenstilpnēs tas var izraisīt zivju slāpšanu, tādēļ tādās vietās zivis nedzīvo.

Aprīlī visā Latvijā notiks Lielā talka, kuras ietvaros daudzviet organizē tieši upju tīrīšanas un kopšanas talkas. Ja kāds vēlas palīdzēt mūsu upēm — piesakieties kādā! Citur izvāks kokus, kas būs palikuši pēc paliem, citur krastos vāks atkritumus.

Pašam uz savu galvu nevajag ņemt zāģi, īpaši svešā īpašumā. Pamatīgus kopšanas plānus jāsaskaņo ar DAP. Citādi, labi gribot, var sanākt pārkāpt likumu. Ja uziet ķīmisku piesārņojumu, piemēram, kādu neattīrītu notekūdeņu iepludināšanu, tad jāziņo Valsts vides dienestam aplikācijā Vides SOS."

Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” projekta numurs LIFE18IPE /LV/000014 (LIFE GOODWATER IP) tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. Rakstā paustā informācija atspoguļo tikai LIFE GoodWater IP partneru viedokli, un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.

SLOCENES JEB VĒŽUPES AUGŠTECE. Ūdenī aug zaļaļģes un gultne uzkrājās dūņas. Šajā posma LIFE GoodWater IP projektā uz upes ir ierīkots mākslīgais mitrājs, lai samazinātu barības vielu daudzumu, kas upē ieplūst no lauksaimniecības zemēm.

ŠĀDI DRĪKST PALIKT. Piemērs, kad upe koku izvākšana nav nepieciešama. Kokam, kas šķērso straumi, nav zaru, kas varētu uzķert pa straumi nesto materiālu. Savukārt lielais koks gultnē atrodas paralēli straumei — nodrošina slēptuvēs mazajam zivtiņām un bezmugurkaulniekiem.

В субботу, 25 апреля, всех желающих приглашают отметить в своем календаре день Большой толоки.

Весна уже наступила — давайте вместе приведем в порядок свою окружающую среду и латвийскую природу в целом! Сделаем это с четким убеждением: мы — часть природы и несем общую ответственность за свое здоровье и здоровье природы! Этой весной Большая толока пройдет уже в 19-й раз, приглашая всех выйти на улицу ПОД лозунгом: «Рука об руку — за Латвию!»

Организатор Большой толоки Вита Яунземе говорит: «И хотя в мире сейчас царит полный хаос, забота о нашем собственном здоровье, красоте и ухоженности, а

также о здоровье, красоте и чистоте природы остается в Латвии неизменной ценностью. Давайте объединим усилия, чтобы наши леса и окрестности были чистыми, ландшафт ухоженным, а мы сами были счастливы и гордились проделанной работой! Работая вместе — рука об руку — мы становимся сильнее. Очищая окружающую среду, мы очищаем и себя».

За месяц до начала толоки — с 27 марта — можно подать заявку на участие на сайте www.talkas.lv. А до этого можно собраться вместе, согласовать и спланировать работу, которую будете выполнять в этом году.

Lielās talkas rīkotāja savās lauku mājās jau vairāk nekā mēnesi rūpējas par pieklīdušu stirniņu un dokumentē viņas gaitas.

Novārdzis dzīvnieks žagaru kaudzē

Lielās talkas rīkotāja Vita Jaunzeme februāra nogalē pie savas mājas Sasmakas ezera krastā žagaru kaudzē pamanīja ko aizdomīgu. «Vienu nakti mani lielie suņi, kuri dzīvo lielākoties pa āru, rēja stundu no vietas. Ielaidu iekšā un gāju gulēt. Nākamajā dienā riešana turpinājās. Žagaru čupas stūrī ieraudzīju ausis, tad jau galvu un kaklu - un sapratu, ka tā ir stirna. Bija liels aukstums, un viņa nekustīgi gulēja. Aiznesu sagrieztus ābolus, noliku tos dažu metru attālumā, viņa lēni piecēlās un paēda, tad atkal nolīda gulēt,» sarunā ar PDz atminas Vita.

«Nākamajā dienā stirna jau bija pie mājas uz betona lievenīša, tur dzīvnieks pasāka gulēt. Vakaros skatījos Netflix filmas un pamanīju, ka arī viešņa lūr pa logu, nebaidās no kustīgajiem attēliem televizorā. Mani trīs lielie sargsuņi stirnu pieņēma un lika mieru,» atklāj Vita.

Viņai ar stirnu kontaktu izveidot īsti nesanāca, jo dzīvnieks gāja prom katru reizi, kad Vita nesa ēdienu - nu jau ēdienkartē liku bumbieri, burkānu, banānu, saulespuķu sēkliņas. «Viņa nāca ēst tad, kad neviens neredz. Reiz nobēru popkornu, auzas un maizi, bet tie stirniņai laikam negaršo,» tā Jaunzeme, kura uzskata, ka meža dzīvnieku pārlieku pieradināt nevajag.

«Nu jau stirna atlabusi, skrien un rikšo, piesit kājiņu un parāda raksturu. Kažociņš spīd un acis mirdz,» priecājas Vita un pieļauj, ka šādi uzlabojumi notikuši, pateicoties mikroelementiem, ko dod arī saviem suņiem.

Vai vainīgi malumednieki?

Vitas viešņai bijis jēls, noberzts kakls un ļoti bojāti zobi. «Pazīstami mednieki stāstīja, ka malumednieki mēdzot savīt metāla cilpas un nolikt tās pie barotavām. Varbūt mana stirniņa tādā bija iekļuvusi. Jādomā, izlauzusies un pāri ezeram atnākusi līdz manām mājām. Cik ilgi dzīvnieks cilpā iestrēdzis, nav zināms, taču ķermenis bija pamatīgi nobadināts, turklāt citi zvēri paplosījuši viņas purniņu un kažoku,» stāsta Jaunzeme. Kad viņa atnācēju dabūjusi pie veselības, stirna pa aizsalušo ezeru taisījās mājup uz savu ierasto vidi, tomēr atkal atgriezās un prom negāja.

Līdaka vieš skaidrību

«Iespējams, stirnai bijis plaušu karsonis un viņa, sniegā guļot, apsaldējusies,» spriež zoologs un Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kuru neizbrīna lielo zvēru viesošanās pie cilvēkiem. «Nagaiņiem šī ziema bija slikta.

Stirna pārtiek no tā, ko var izkasīt zem sniega, taču sniega sega nebija šoziem tam pateicīga - uzsniga, piesala, atkal uzsniga. Ēdienu atrast bija grūti, tāpēc arī gāja privātmāju virzienā. Dzīvnieki arīdzan saprot, ka tur viņus nemedīs, tāpēc jūtas drošāk.

Turklāt pabaro,» atklāj Līdaka.

Taču viņš neiesaka dzīvniekus pieradināt piebarojot, jo dabai ir sava kārtība. «Jau martā vajadzētu pārtraukt piebarot dzīvniekus un putnus. Vērtīgāk būtu kaut ko ēdamu - vislabāk ozolzīles vai graudus - izkaisīt pļavās un laukos, nevis novietot barību pie pašu mājām. Dzīvniekiem pašiem ir jāmeklē barība,» saka viņš.

VITA ar vienu no saviem mīluļiem, kas mierīgi uztver stirnas ilgo ciemošanos.

«Labprāt saņemtu ieteikumu, kā nosaukt stirniņu,» norāda VITA JAUNZEME.

Rīga, 10. marts, LETA. Šodien sāksies Lielās talkas videokonkurss "Zaļais, kur esi?", kurā aicināti piedalīties skolēni, kā arī koru, folkloras grupu un deju kolektīvu dalībnieki, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Dalībniekiem līdz 21. aprīlim jāizveido līdz vienai minūtei garš video par videi draudzīgu dzīvesveidu un aktivitātēm. Konkursa uzvarētājus paziņos Lielās talkas dienā, 25. aprīlī.

Konkursā noteiktas divas kategorijas - skolas no 1. līdz 12. klasei un koru, folkloras grupu vai deju kolektīvi. Dalībniekiem jābūt kontam vismaz vienā no sociālajiem tīkliem - "Facebook", "Instagram" vai "TikTok". Konkursa noteikumi pieejami tīmekļvietnē "talkas.lv".

Lielā talka šogad 25. aprīlī notiks 19. reizi. Pagājušajā gadā talkošanas tradīcija ieguva Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma statusu.

Rīga, 9. marts, LETA. "Talkas cilts balvai" aicina pieteikt aktīvākos talkotājus, kuri katru gadu talkās pulcē līdzcilvēkus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un veido "talkas cilti", aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Aiva Rozenberga.

Konkursā meklē talkas tradīcijas veicinātājus katrā novadā un Rīgā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā. Lai noskaidrotu uzvarētājus, notiks publisks balsojums, noskaidrojot katra reģiona laureātu.

Žūrijas komisija vērtēs personu ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, kā arī radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu.

Balva izceļ ilggadēju darbu, kopienas un pēctecības veidošanu, norādīja Rozenberga.

Balvas pretendentus var pieteikt līdz 22. martam. Uzvarētājus izziņos Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Rīga, 9. marts, LETA. "Talkas cilts balvai" aicina pieteikt aktīvākos talkotājus, kuri katru gadu talkās pulcē līdzcilvēkus, sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un veido "talkas cilti", aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Aiva Rozenberga.

Konkursā meklē talkas tradīcijas veicinātājus katrā novadā un Rīgā. Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā. Lai noskaidrotu uzvarētājus, notiks publisks balsojums, noskaidrojot katra reģiona laureātu.

Žūrijas komisija vērtēs personu ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, kā arī radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu.

Balva izceļ ilggadēju darbu, kopienas un pēctecības veidošanu, norādīja Rozenberga.

Balvas pretendentus var pieteikt līdz 22. martam. Uzvarētājus izziņos Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

2026. gada 9. marts.

Informāciju sagatavoja Marta Mackeviča.

Ikvienā novadā ir cilvēki, kuri ne tikai piedalās "Lielajā Talkā", bet arī pulcē ap sevi citus, iedvesmo kaimiņus, iesaista skolēnus un jauniešus, sadarbojas vietējiem uzņēmējiem, lai stiprinātu talkošanas tradīcijas un veidotu "talkas cilti". Lai godinātu šos cilvēkus, "Lielā Talka" un zīmols "Mežpils alus" izsludina konkursu "Talkas cilts balva" un aicina ikvienu pieteikt pretendentus. Konkursā tiks meklēti talkas tradīcijas veidotāji katrā novadā un Rīgā. 

Balvas mērķis ir izcelt cilvēkus, kuri ilgtermiņā stiprina talkošanas tradīcijas Latvijā, iesaista kopienas un rada paliekošu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Balva plānota kā atzinība par gadiem ilgu darbu, kopienas veidošanu un pēctecību. Lai pieteiktu balvas pretendentu, līdz 22. martam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Var pieteikt gan sevi, gan citu personu.

"Mēs esam pārliecināti, ka "Lielās Talkas" spēks vienmēr ir bijis cilvēkos. Ir cilvēki, kuri no vienas dienas iniciatīvas izveido kustību savā novadā - iesaista bērnus, kaimiņus, kolēģus un turpina rūpēties par vidi arī ārpus oficiālās talkas dienas. "Talkas cilts balva" ļauj pateikt paldies tiem, kuri veido pēctecību un uztur šo kopības sajūtu dzīvu no paaudzes paaudzē," uzsver "Lielās Talkas" organizatore Vita Jaunzeme.

"Talkas cilts balva" ir stāsts par cilvēkiem, kuri dara vairāk nekā pienākums prasa. Par tiem, kuri spēj ap sevi saliedēt kopienu un iedvesmot ar savu piemēru. Mums kā zīmolam ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina vietējo kopienu un rada ilgtermiņa vērtību. Šī balva ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuri gadiem uztur dzīvu talkošanas tradīciju," "Mežpils alus" zīmola vadītāja Ieva Anita Rieksta.

Piesakot pretendentus, svarīgi ņemt vērā, ka žūrijas komisija vērtēs personas ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu. Pieteikumā jāsniedz patiesa un pēc iespējas konkrēta informācija par paveikto. 

Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā, par kuriem ikviens būs aicināts nodot savu balsi, lai rezultātā katrā reģionā atrastu vienu laureātu. kurš saņems "Talkas cilts balvas" statueti un balvas no atbalstītājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Konkursu atbalsta SIA "Rimi Latvia". Vairāk informācijas par balvu un konkursa nolikums pieejams ŠEIT. 

Papildu informācija: 

Tālr.: +371 29462451

e-pasts: prese@talkas.lv 

www.talkas.lv

Papildu informācija:

E.: marta.mackevica@miltton.com 

T.: +371 20393183 

2026. gada 9. marts.

Informāciju sagatavoja Marta Mackeviča.

Ikvienā novadā ir cilvēki, kuri ne tikai piedalās "Lielajā Talkā", bet arī pulcē ap sevi citus, iedvesmo kaimiņus, iesaista skolēnus un jauniešus, sadarbojas vietējiem uzņēmējiem, lai stiprinātu talkošanas tradīcijas un veidotu "talkas cilti". Lai godinātu šos cilvēkus, "Lielā Talka" un zīmols "Mežpils alus" izsludina konkursu "Talkas cilts balva" un aicina ikvienu pieteikt pretendentus. Konkursā tiks meklēti talkas tradīcijas veidotāji katrā novadā un Rīgā. 

Balvas mērķis ir izcelt cilvēkus, kuri ilgtermiņā stiprina talkošanas tradīcijas Latvijā, iesaista kopienas un rada paliekošu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Balva plānota kā atzinība par gadiem ilgu darbu, kopienas veidošanu un pēctecību. Lai pieteiktu balvas pretendentu, līdz 22. martam nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu. Var pieteikt gan sevi, gan citu personu.

"Mēs esam pārliecināti, ka "Lielās Talkas" spēks vienmēr ir bijis cilvēkos. Ir cilvēki, kuri no vienas dienas iniciatīvas izveido kustību savā novadā - iesaista bērnus, kaimiņus, kolēģus un turpina rūpēties par vidi arī ārpus oficiālās talkas dienas. "Talkas cilts balva" ļauj pateikt paldies tiem, kuri veido pēctecību un uztur šo kopības sajūtu dzīvu no paaudzes paaudzē," uzsver "Lielās Talkas" organizatore Vita Jaunzeme.

"Talkas cilts balva" ir stāsts par cilvēkiem, kuri dara vairāk nekā pienākums prasa. Par tiem, kuri spēj ap sevi saliedēt kopienu un iedvesmot ar savu piemēru. Mums kā zīmolam ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina vietējo kopienu un rada ilgtermiņa vērtību. Šī balva ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuri gadiem uztur dzīvu talkošanas tradīciju," "Mežpils alus" zīmola vadītāja Ieva Anita Rieksta.

Piesakot pretendentus, svarīgi ņemt vērā, ka žūrijas komisija vērtēs personas ilgtermiņa ieguldījumu talkošanas tradīcijas veidošanā, spēju iesaistīt un saliedēt kopienu, radīt pēctecību un nodrošināt regulāru publiski pieejamu vietu sakopšanu. Pieteikumā jāsniedz patiesa un pēc iespējas konkrēta informācija par paveikto. 

Pēc pieteikumu izvērtēšanas žūrijas komisija izvirzīs finālistus katrā reģionā, par kuriem ikviens būs aicināts nodot savu balsi, lai rezultātā katrā reģionā atrastu vienu laureātu. kurš saņems "Talkas cilts balvas" statueti un balvas no atbalstītājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti Lielās Talkas dienā - 25. aprīlī.

Konkursu atbalsta SIA "Rimi Latvia". Vairāk informācijas par balvu un konkursa nolikums pieejams ŠEIT. 

Papildu informācija: 

Tālr.: +371 29462451

e-pasts: prese@talkas.lv 

www.talkas.lv

Papildu informācija:

E.: marta.mackevica@miltton.com 

T.: +371 20393183